Otrs spēcīgais organizētās noziedzības grupējums bija jau pieminētā Pārdaugava, veidota kā daudzprofilu koncerns, kam piederēja vairāki lieli uzņēmumi, sava banka Olimpija un pat vairāki kuģi. To vadīja Vladimirs Ļeskovs, savulaik tiesāts par kontrabandu, un vienā lietā ar viņu bija notiesāts arī bijušais Bankas Baltija prezidents Aleksandrs Lavents.
1992. gadā Latvijas valstij radās konflikts ar Krievijas uzņēmumu Kuibiševorgsintez par naftas produktu cauruļvadu slēgšanu. Cauruļvadā tobrīd atradās 80 000 tonnu mazuta 15 miljonu ASV dolāru vērtībā. Kašķis bija pamatīgs, taču beigās tomēr tika izveidots abas puses apmierinošs uzņēmums LatRos Trans un nolemts naftas produktu sūknēšanu atsākt.
Tad izrādījās, ka cauruļvadā bijušais mazuts ir pazudis, un pēdas veda uz Pārdaugavu, taču pierādīt neko neizdevās. Par noziedzīgā grupējuma patieso vadītāju tika uzskatīts Pārdaugavas drošības dienesta vadītājs Boriss Raigorodskis, kurš nu jau sasniedzis 76 gadu vecumu un vada savu dzīvi visnotaļ mierīgi.
1995. gadā pēc Haritonova un Laventa arestiem Ļeskovs saprata, ka var būt nākamais, un aizbēga uz Krieviju, pieņemot arī šīs valsts pilsonību. 1996. gadā viņu izsludināja meklēšanā par 688 000 latu liela kredīta piesavināšanos, taču Krievija savus pilsoņus neizdod. Tad, kad bankā Olimpija ieradās izmeklētāji, bija jākonstatē, ka gluži tukša kase gan nebija – Ļeskovs tur bija atstājis precīzi vienu dolāru. Viņš miris savā nāvē Pleskavas apgabalā 70 gadu vecumā.
Ironiski, bet, tieši pateicoties šiem grupējumiem, izdevās saglābt arī dažas sporta nozares. Haritonovs kā bijušais bokseris atbalstīja boksu un cīņas sporta veidus, Ļeskovs hokeju, futbolu un olimpisko kustību. Viņš arī bija pirmais atjaunotās Latvijas Futbola federācijas prezidents.
Rumbulas tirgus Papa
Līdztekus šiem lielajiem grupējumiem darbojās arī visai daudz sīkāku, un parasti tieši starp viņiem arī izvērsās asiņaini konflikti.
Piemēram, Rumbulas tirgu kontrolēja Sergo Bakradze ar iesauku Papa, kurš jaunībā darba gaitas bija sācis Rīgas rajona autoinspekcijā, taču atlaists par pārkāpumiem.
Viņa pārziņā bija auto tirdzniecība (katram auto tirgotājam par iebraukšanu tirgū bija jāmaksā), krāpnieki un uzpirksteņu spēlētāji. Kaut arī nopietnie noziedznieki viņu īpaši nerespektēja, tomēr kā pret vecā kaluma zagli izturējās ar zināmu cieņu.
Bakradze 1993. gada septembrī nomira dabiskā nāvē – viņu ķēra sirdstrieka brīdī, kad, atgriežoties no ārzemēm, Rīgas lidostā robežsargi atrada neatbilstības viņa pasē. Viņa bēres Ulbrokas kapos kļuva par pirmo iespaidīgo ceremoniju, uz kuru demonstratīvi ieradās visas vadošās Latvijas noziedzīgās autoritātes.
