EP deputāts: Eiropa nedrīkst jaukt karadarbības beigas ar Krievijas radītā apdraudējuma beigām

Politiķis uzsvēra, ka karš nav mainījis Krieviju, bet gan atklājis to tādu, kāda tā ir. Viņaprāt, karš arī neradīja jaunu Krieviju, bet gan norāva «aizbildinājumu plīvuru», kas ļāva daļai cilvēku izlikties, ka «vecā Krievija» pārtop par kaut ko citu.

Kols vērsa uzmanību uz to, ka Krievija patlaban aizsardzībai un drošībai tērē aptuveni 7% līdz 8% no iekšzemes kopprodukta un apmēram 40% no Krievijas federālā budžeta izdevumiem. Viņš atzīmēja, ka tas ir augstākais īpatsvars kopš Padomju Savienības sabrukuma un ka tas ir jāņem vērā.

Politiķa ieskatā vēl satraucošāk ir tas, ka baznīca, valsts mediji, izglītības saturs, rūpniecība un tiesas ir sapludinātas vienotā mehānismā, kura darbība ir pakārtota kara vajadzībām.

«Tā nav mobilizācija kara laikā, kā mēs to saprotam demokrātijā, proti, kā īslaicīga resursu novirzīšana kāda ārēja mērķa sasniegšanai. Tieši otrādi. Karš ir kļuvis par valsts modeļa organizējošo principu,» sacīja EP deputāts.

Viņš atzīmēja, ka Krievija nav valsts, kuru sagadīšanās dēļ vada autoritārs līderis, kurš savulaik strādājis Valsts drošības komitejā. Kola vērtējumā Krievija ir valsts, ko drošības dienesti ir izveidojuši un vada paši savās interesēs, un šāds stāvoklis ir sistēmisks, nevis īslaicīgs.

«Putins nav anomālija, kas atrodas virs normāla valsts aparāta. Viņš ir šī aparāta produkts. Un tāds būs arī tas, kurš nāks pēc viņa,» sprieda politiķis.

Viņaprāt, nav pareizi jautāt par to, kas notiks pēc Putina. Būtiski esot jautāt, kas notiks ar sistēmu, kuras darbības loģika ir balstīta draudu identificēšanā, represijās un kontrolē neatkarīgi no tā, kurš ieņem augstāko amatu.

«Rietumos pastāv ērts un mierinošs uzskats, ka parastie Krievijas iedzīvotāji ir pret karu un ka represijas attur klusējošu vairākumu no savas nostājas paušanas, lai gan tas izvēlētos citu ceļu, ja vien tam dotu iespēju. Es tam neticu,» teica EP deputāts.

Viņaprāt, ja Krievijā pastāvētu organizēta vairākuma prasība pēc pārmaiņām, to varētu redzēt. Kola ieskatā redzamas masveida prasības pēc pārmaiņām neesamība pati par sevi ir pierādījums.

«Pasīva neapmierinātība, kas nekad nepārtop politiskās sekās, nav pretošanās. Tā ir pielāgošanās,» uzsvēra EP deputāts.

Viņaprāt, sabiedrībai, kura klusējot gūst labumu no impērijas un pieņem Kremļa kultivēto upura apziņu un aizvainojumu, nav nepieciešama pamodināšana — tai jāsaskaras ar izmaksām, kuras vairs nav iespējams ignorēt.

EP deputāts atzīmēja — ja Krievija tiktu piespiesta pārtraukt karadarbību, kara ekonomika «neizslēgtos», arī valsts, kas izveidota tās uzturēšanai, nepazustu. Kola ieskatā tāpat būtu darīšana ar drošības dienestu valsti, taču jau karā rūdītu, ar rūpniecību, kas pārkārtota kara produkcijas ražošanai, vēl vairāk atkarīgu no Pekinas un ar sabiedrību, kas pieradināta pastāvīgu naidīgumu pret Eiropu pieņemt kā normālu stāvokli.

Viņš uzsvēra, ka pamiers iesaldē karu, taču tas neatceļ kara radītās pārmaiņas.

Kols uzsvēra, ka sankciju mērķis nebija panākt Krievijas sabiedrības sacelšanos. Patiesais mērķis esot sarežģītāks — liegt Krievijai komponentes, ieņēmumus un tehnoloģijas, kas šai mašīnai ir vajadzīgi, lai tā spētu darboties.

Viņš vērtēja, ka Krievijas rezerves ir tuvu izsīkumam, ieņēmumi no enerģētikas ir strauji samazinājušies un izaugsme ir apstājusies. EP deputāta ieskatā tas nav sabrukums, bet gan drošības dienestu valsts, kurai paliek arvien mazāk manevra iespēju.

Kols secināja, ka Krievija izvēlēsies vēl vairāk pastiprināt līdzšinējo politiku, nevis reformēsies.

Viņš uzsvēra, ka Eiropas uzdevums nav gaidīt, kad Krievija mainīsies no iekšienes, jo tas nenotiks tādā laika posmā, kam būtu nozīme Ukrainai vai Eiropai. Kols sacīja, ka ir jāplāno politika attiecībā uz tādu Krieviju, kādu karš ir radījis — nabadzīgāku, represīvāku, vairāk atkarīgu no Pekinas un ne mazāk naidīgu.

EP deputāta ieskatā Eiropai sava drošības arhitektūra jāveido, pieņemot sliktāko iespējamo scenāriju attiecībā uz Krieviju.

Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā piektdien notiek Rīgas konference, kuras uzmanības centrā ir Eiropas ekonomiskās noturības jautājumi un spēja vienoti stāvēt pretī jauniem iekšējiem un ārējiem izaicinājumiem.