Samija Šerifa: no TV līdz diplomātijas virsotnēm. Vēstniece Austrālijā pārsteidz ar 96 īpašumiem

Tagad Samija Šerifa bauda savas karjeras augstāko virsotni, ieņemot Latvijas vēstnieces amatu tālajā Austrālijā. Ka viņa ir kļuvusi par nozīmīgu tiltu starp abām pasaules malām, pierādīja arī nesenā vēsturiskā vizīte – Samija bija līdzās Austrālijas ģenerālgubernatorei Semai Mostinai, kad viņa jūlija izskaņā Rīgas pilī tikās ar Latvijas politisko eliti. Kā tas diplomātei piedienas, Samija savu privāto dzīvi sargā ar profesionālu taktiskumu. Vienīgais lodziņš, pa kuru sabiedrība var ieskatīties vēstnieces ikdienā, ir viņas ikgadējā valsts amatpersonas deklarācija. Par pagājušo gadu tā atklāj pārsteidzošu ainu, liekot domāt, ka vēstniece kļuvusi par miljonu vērta nama īpašnieci Rīgā.

Ekrāna vietā izvēlas politiku

2000. gadu sākumā Samija Šerifa bija viena no pamanāmākajām Latvijas Televīzijas sejām – viņa debitēja ekrānā 17 gadu vecumā un kopā ar dziedātāju Lauri Reiniku vadīja jauniešu raidījumu Troksnis, kas vēlāk mainīja nosaukumu uz SeMS.

Samija Šerifa 2006. gadā, satiekoties ar bijušo TV kolēģi Lauri Reiniku.

Samijai prognozēja spīdošu karjeru mediju pasaulē, taču jaunās sievietes ambīcijas sniedzās tālāk par ekrāna robežām – 2004. gadā, iemūžinājusies Vara Braslas filmas Ūdensbumba resnajam runcim epizodē un šķīrusies no grupas Caffe vokālista un mūzikas raidījuma ZTV vadītāja Anda Grīvas, viņa pameta televīziju, lai dotos uz Londonu studēt – iegūt diplomu Tuvo Austrumu politikā un kultūrā.

Šāda izvēle nebija nejaušība. Samija ir latvietes un Sudānas arāba meita, viņas vecāki iepazinās, studējot Maskavas kinoakadēmijā. Viņas tēvs Salahs Mohameds Šerifs mūsu valstī ir labi zināms Tuvo Austrumu reģiona eksperts un Latvijas Universitātes mācībspēks.

Bērnībā, dodoties līdzi vecākiem uz tālajām Āfrikas valstīm – Sudānu un Lībiju –, Samija jau no mazotnes uzsūca starptautisko vidi. Ar šādu bagāžu viņa jau 2007. gadā uzsāka darbu Latvijas Ārlietu ministrijā kā atašejs. Par finansiālo stāvokli runājot, lielie sapņi sākās ar piezemētu realitāti – viņas kontā tolaik vīdēja prāvs studiju vai dzīves uzsākšanas kredīts vairāk nekā 27 000 latu apmērā.

Nīlas naktis un Āfrikas investīcijas

Jau nākamajā gadā jaunās diplomātes dzīve ievirzījās eksotiskākos apstākļos. Samijas sirdi iekaroja par viņu 13 gadus vecākais, 1971. gadā dzimušais Apvienotās Karalistes pilsonis Kenets Frānsiss Džeū (Kenneth Francis Gyau) – uzņēmējs un starptautisko attiecību speciālists. Abu mīlas jūtas plauka Ēģiptē – kamēr Samija pildīja vēstnieka sekretāres pienākumus Kairā un pat vadīja tur Saeimas vēlēšanu iecirkni, pāris savu ligzdiņu vija pašā Nīlas sirdī, elitārajā Zamalekas rajonā.

Samija Šerifa pērn augustā vēstnieces akreditācijas vizītē pie Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča Rīgas pilī.

Mīlestība iedvesmoja arī kopīgam nekustamā īpašuma solim Āfrikā. Apvienojot spēkus, pāris 2010. gadā iegādājās zemes gabalu Rietumāfrikā, Ganas galvaspilsētā Akrā. Tolaik Samija oficiāli pārgāja vīra uzvārdā un kļuva par Šerifu-Džeū. Tomēr ap 2014. gadu, kad vīrs uz laiku pārcēlās uz dzīvi Rīgā, Purvciemā, abu ceļi klusi šķīrās – Keneta vārds un Ganas īpašums no Samijas ikgadējām amatpersonas deklarācijām pazuda uz visiem laikiem.

Pabalsti, kas pārsniedz algu

Skatoties tālāko gadu amatpersonu deklarāciju ciparos, nezinātājs var pamatīgi samulst. Karjeras pirmajā pusē, strādājot par trešo sekretāri Latvijas vēstniecībā Kairā un vēlāk par otro sekretāri Turcijā, Samijas saņemtie pabalsti no Ārlietu ministrijas teju divas reizes pārsniedza viņas algu. Piemēram, kamēr tā svārstījās ap 7000 līdz 8000 latu gadā uz papīra, kas bija visai pieticīgs atalgojums, valsts pabalstos viņai izmaksāja pat 12 000 un 13 000 latu. Kā tā?

Aiz šīm summām neslēpjas nekāda mistika, bet gan diplomātiskā dienesta specifika. Dzīve ārvalstīs ir dārga, tāpēc valsts saviem darbiniekiem sedz mājokļa īri, transportu un pat maksā īpašu pabalstu par līdzi braucošu laulāto draugu. Tā,

piemēram, 2008. gadā Samija saņēmusi 120 latu, kas fiksēts kā “mājsaimniecības inventāra iegādes pabalsts dzīvesbiedram”.

Savukārt 2011. un 2012. gada deklarācijās ietvertie Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pabalstu un algas apmēri ļauj domāt, ka Samija šajā posmā, pirms doties jaunā misijā uz Turciju, izmantojusi bērna kopšanas atvaļinājumu.

Atgriešanās Rīgā jaunā amatā

Pēc Turcijas posma Samija ….. 2027. gadā atgriezās dzimtenē, lai vērtu jaunas karjeras durvis. Viņa vadīja Tuvo Austrumu un Āfrikas valstu nodaļu, līdz kļuva par visas Ārlietu ministrijas Otrā divpusējo departamenta direktori – tā atbildībā ir Latvijas attiecības ar valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas un bijušās PSRS. Šerifas bruto alga pārsniedza jau 50 000 eiro gadā.

Ka ar Samiju joki mazi, pierādīja 2023. gada pavasaris, kad viņa kā Ārlietu ministrijas departamenta direktore nokļuva lielās pasaules politikas degpunktā. Tieši viņa uz ministrijas paklāja paskaidrojumu sniegšanai izsauca Ķīnas vēstniecības pagaidu pilnvaroto lietvedi, lai stingri un bez aplinkiem norādītu uz Pekinas diplomātu nepieņemamajiem izteikumiem par Baltijas valstu suverenitāti.

29. jūlijā Samija Šerifa kā Latvijas vēstniece Austrālijā piedalījās Valsts prezidenta rīkotajās oficiālajās vakariņās par godu Austrālijas ģenerālgubernatores Semas Mostinas un viņas dzīvesbiedra Simeona Beketa oficiālajai vizītei Latvijā. Līdzās – aizsardzības ministrs Raivis Melnis.

Lai iekārtotos Rīgā, Šerifa šeit iegādājās dzīvokli, kas reģistrēts kopīpašumā, un uzņēmās jaunas kredītsaistības – vairāk nekā 54 000 eiro. Spriežot pēc deklarācijām, diplomāte dzīvojusi ļoti prātīgi – vienmēr iegādājusies dažus gadus vecu auto, nav ņēmusi lielus kredītus, likusi naudu zeķē vai bārstījusies ar aizdevumiem.

Amatpersona lielākoties nav uzrādījusi arī uzkrājumus, taču tas gan nenozīmē, ka viņai tādu nav, īpaši, ja ņem vērā, ka banka viņai ik gadu maksājusi nelielus uzkrājuma procentus. Proti, likums atļauj publiski nerādīt savus iekrājumus, ja tie nepārsniedz 20 valstī noteiktās minimālās mēnešalgas, kas pērn kopā bija 14 800 eiro.

96 īpašumu valdniece?

Pērn, kad Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pasniedza akreditācijas vēstuli un Šerifa devās vadīt Latvijas vēstniecību Austrālijā, viņas deklarācijā pēkšņi parādījās šokējošs skaitlis par kopīpašumā esošiem 96 nekustamajiem īpašumiem!

Vai kādreizējā TV dīva kļuvusi par vērienīga Rīgas nama īpašnieci? Līdztekus norādei, ka viņa ieņēmusi vietu biedrības valdē, kas apsaimnieko vēsturisku pirmskara namu Avotu ielā 53, izskan aizdomas, ka vēstniecei pieder arī viss nams. Un kā tas iespējams, ja deklarācijā neparādās ne dāvinājumi, ne miljonu kredīti?

Līdztekus norādei, ka viņa ieņēmusi vietu biedrības valdē, kas apsaimnieko vēsturisku pirmskara namu Avotu ielā 53, izskan aizdomas, ka vēstniecei pieder arī viss nams.

Kā ir pārliecināti ļaudis, kas ikdienā darbojas ar nekustamo īpašumu papīriem, Samijas vēriens slēpjas Zemesgrāmatas sistēmas jokā. Visticamāk, Samija nopirkusi dzīvokli Avotu ielas namā, kas juridiski skaitās viens liels kopīpašums, tāpēc sistēma viņu automātiski piesaistījusi katram kaimiņa dzīvoklim, pagrabam un bēniņu stūrim.

Ka ēkai nav viena saimnieka, liecina arī mājas biedrība, kuras valdē līdz pagājušā gada beigām darbojusies arī Samija, apsaimniekošanā liekot lietā savu prasmi kārtot dokumentus. Pirms došanās uz Austrāliju viņa kādu no savām domājamām mājas daļām pārdevusi vienai no savām divām māsām – Anai Annai Jansonei – par simbolisku vienu eiro.

Valts Ceriņš, Jauns&Privāts.

Foto: Ieva Leiniša/LETA, Zane Bitere/LETA, Mārtiņa Purviņa personīgais arhīvs