Kravu kustības pārtraukšanas gadījumā austrumu virzienā Liepājas ostas kravu apgrozījums samazinātos par aptuveni 40%

Komentējot rosinājumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, Liepājas SEZ norādīja, ka, ierobežojot tranzītkravas, Liepājas osta pazaudētu visas Centrālāzijas kravas.

Liepājas SEZ uzsvēra, ka vairāku gadu laikā ir rūpīgi strādāts, lai veidotu tranzītkravu koridoru uz Centrālāzijas valstīm. Piemēram, Brazīlijas cukurs un Argentīnas soja ar kuģiem tiek atvesti uz Liepājas ostu un tālāk pa dzelzceļu tiek vesti uz Centrālāzijas valstīm. Vienlaikus patlaban ostas uzņēmumiem ir noslēgti līgumi par kravu pārkraušanu no un uz Kazahstānu un Uzbekistānu.

Gadījumā, ja tiks ierobežots graudu tranzīts uz trešajām valstīm, tas automātiski strauji kāpinās pasaules cenas graudiem, proti, pārtikai, kas ietekmēs inflācijas pieaugumu Eiropā un pasaulē kopumā, akcentēja Liepājas SEZ.

Liepājas SEZ aprēķini liecina, ka pilnīgas kravu kustības pārtraukšanas gadījumā austrumu virzienā Liepājas ostas kopējais kravu apgrozījums samazinātos par aptuveni 40%. Šāds apgrozījuma kritums samazinātu Liepājas SEZ pārvaldes ieņēmumus no ostas maksām un ar tām saistītajiem maksājumiem, radot aptuveni četru līdz sešu miljonu eiro deficītu pret plānotajiem budžeta ieņēmumiem.

Tas būtiski ietekmētu Liepājas SEZ pārvaldes darbību un samazinātu aptuveni 1000 darba vietu Liepājas ostas termināļu un Liepājas SEZ komersantu vidū.

SEZ pārstāvji arī skaidroja, ka Liepājas ostas stividorkompānijas strādā ar pasaules lielākajiem graudu un lauksaimniecības preču pircējiem, piemēram, ar ASV «Archer Daniels Midland» vai Singapūras «Olam Agri». Tādējādi no Liepājas SEZ attīstības viedokļa sadarbība tiek veidota ar uzņēmumiem, kuri aktīvi strādā tirgos, kuros nonāk liela daļa Latvijas graudu, piemēram, Āfrikā, Tuvajos Austrumos un Āzijā.

Liepājas SEZ pārstāvji papildināja, ka lielās lauksaimniecības kompānijas iepērk produktus, tostarp graudus, no Austrālijas, Kazahstānas, Argentīnas, ASV, Krievijas, Lietuvas un arī Latvijas. Tādējādi, ja tiktu ierobežota starptautisko kompāniju darbība Latvijas ostās, tas nozīmētu, ka šīs kompānijas nepirks Latvijas zemnieku izaudzētos graudus, bet strādās ar citām Baltijas jūras ostām, tostarp Lietuvā, Polijā un Igaunijā.

Liepājas ostā 2025. gadā tika pārkrauti kopumā 6,87 miljoni tonnu kravu, kas ir par 2,5% mazāk nekā 2024. gadā. Liepājas osta pēc pārkrauto kravu apmēra pērn bija trešā lielākā osta Latvijā.

Kā ziņots, koalīcijas partijas pirmdien sadarbības sanāksmē Saeimā spriedīs par rosinājumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju.

Nacionālā apvienība (NA) rosinājusi aizliegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu uzglabāšanu Latvijas ostās, muitas noliktavās un brīvajās zonās.

Atbalstu šim priekšlikumam paudusi Zaļo un zemnieku savienība un «Jaunā vienotība», kā arī opozīcijas partija «Progresīvie».

Vienlaikus skatīšanai valdībā tiek virzīti Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredz ļaut Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) no tranzītā pārvadātām graudu kravām ņemt paraugus un veikt laboratoriskos izmeklējumus deklarētās izcelsmes valsts pārbaudei.

Lēmumu par PVD tiesībām kontrolēt tranzīta graudu kravas Latvijas ostās valdība plāno pieņemt šonedēļ.

Premjers Andris Kulbergs (AS) piektdien sacīja, ka šo jautājumu ir pārrunājis ar Ukrainas premjeru. Kulbergs norādīja, ka Krievija Ukrainā zagtos graudus jauc kopā ar Krievijas graudiem un tos transportē caur citu valstu ostām, un patlaban tranzīta graudu kravu spiediens tiekot izdarīts uz visām Baltijas ostām.

Kā ziņots, Krievijas graudu eksportētāji ir sākuši novirzīt graudu piegādes no Melnās un Azovas jūras uz Baltijas jūru, ņemot vērā Ukrainas uzbrukumus kuģiem un ostu infrastruktūrai.

Pagājušajā eksporta sezonā (no 2025. gada jūlija līdz 2026. gada jūnijam) Krievija caur Melnās un Azovas jūras ostām eksportēja 46,3 miljonus tonnu graudu jeb 90% no sava eksporta apjoma. Caur Krievijas ostām Baltijas jūrā tika nosūtīts tikai viens miljons tonnu.

Tomēr, kā ziņo «Reuters» avoti, kopš jaunās sezonas sākuma līdz 2026. gada augusta vidum pieprasījumu apjoms par graudu pārvadājumiem uz Krievijas ostām Baltijas jūrā jau sasniedza piecus miljonus tonnu. Tas ir gandrīz salīdzināms ar līdzīgo rādītāju Novorosijskai un Tuapsei, kas ir seši miljoni.

Turklāt Krievijas eksportētāji arvien biežāk pievērš uzmanību Baltijas valstu ostām, galvenokārt Latvijas, un paredzams, ka septembrī pārvadājumu apjoms strauji pieaugs.

Ukrainas bruņoto spēku uzbrukumu dēļ iznīcināti vairāk nekā 80% Krievijas graudu eksporta jaudas. Ekspertu aprēķini liecina, ka augustā kviešu eksports sasniedza tikai 1,9 miljonus tonnu, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 16 gadu laikā.