Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, Mieriņa piektdien konferencē uzsvērusi, ka sabiedrība dzīvo laikā, kad brīvība un drošība Eiropā vairs nav pašsaprotama, tādēļ jo īpaši svarīgi, lai 1991. gada pieredze nav tikai atmiņa, bet arī ceļvedis nākotnei.
«Brīvību var atgūt vienā dienā, bet, lai brīvu valsti izveidotu, vajag laiku. Tā ir kopīgā atbildība, kas mums jāstiprina kopā ar jaunajām paaudzēm,» uzsvēra Mieriņa.
Konferencē Atmodas laikabiedri, Augstākās padomes deputāti, starptautiski atzīti eksperti un viedokļu līderi vērtē Latvijas neatkarības atjaunošanas vēsturisko nozīmi, tās starptautiskos un tiesiskos aspektus, kā arī diskutē par mācībām, ko 1991. gada notikumi sniedz mūsdienu demokrātijām laikā, kad Eiropā atkal aktualizējušies brīvības un drošības jautājumi.
Kā uzsvēra Mieriņa, vēsturiskos brīžos lēmumi jāspēj pieņemt te un tagad, brīdī, kad nākotne vēl nav zināma. Viņa pateicās arī 1991. gada 21. augusta balsojuma dalībniekiem — Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātiem. «Jūs uzņēmāties atbildību par lēmumu, kas mainīja Latvijas vēstures gaitu,» pateicās Mieriņa.
Savukārt 4. maija Deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka akcentēja, ka ar lepnumu atceras visu Augstākās padomes kolēģu drosmi, kuri balsoja, neskatoties uz to, ka pa Jēkaba ielas bruģi brauca okupācijas armijas bruņumašīnas. Viņa norādīja, ka ar šo lēmumu tika noslēgts 1990. gada 4. maijā sāktais Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas ceļš. Toreiz starptautiskā atzīšana nebija pašsaprotama. Latvija ir drošāka nekā jebkad, arī šodien valsts spēks ir sabiedrotajos un kopīgā pārliecībā par brīvu un neatkarīgu Latviju, piebilda Čebotarenoka.
Pirmajā paneļdiskusijā «Skats no malas» drošības un ārpolitikas eksperti Daniels Frīds un Edvards Lūkass diskutēja par Latvijas konsekvento skatījumu uz Kremļa politiku, kā arī transatlantisko attiecību un drošības politikas attīstību. Savukārt Sandra Kalniete (JV) analizēja Latvijas neatkarības ceļu uz starptautisko atzīšanu.
Otrā paneļdiskusija veltīta valsts nepārtrauktības doktrīnai kā juridiskajam pamatam Latvijas neatkarības atjaunošanai. Ar priekšlasījumiem uzstāsies Egils Levits un Ineta Ziemele, savukārt komentārus sniegs Andris Teikmanis un Gunārs Kusiņš. Diskusiju vadīs Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš.
Pirms konferences Mieriņa un Čebotarenoka atklāja mākslinieka un grafiķa Roberta Koļcova veidoto plāksni ar visu Valstiskuma balvas saņēmēju vārdiem, godinot visu laureātu devumu un saglabājot notikuma vēsturisko piemiņu. Valstiskuma balvu katru gadu, jau sešus gadus, 21. augustā pasniedz par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas valstiskuma stiprināšanā. Turpmāk plāksne rotās sienu Saeimā pie Baltiešu zāles.
Konferenci organizē Saeima sadarbībā ar 4. maija Deklarācijas klubu un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļu — Tautas frontes muzeju.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.