Jaunā kārtība jau ir radījusi jautājumus pasažieru pārvadājumu nozares pārstāvju vidū un piesardzīgu reakciju autoskolās. Tiek norādīts, ka autovadītāja prasmes faktiski netiks pārbaudītas, lai gan prasības un satiksmes organizācija abās valstīs var atšķirties. Īpaši būtisks šis jautājums kļūst tad, ja šādas vadītāja apliecības īpašnieks nolemj profesionāli nodarboties ar pasažieru pārvadājumiem.
Līdz šim Ukrainas pilsoņiem, kuri vēlējās iegūt Latvijas vadītāja apliecību, jau bija paredzēti atsevišķi atvieglojumi: viņiem nebija jākārto teorijas eksāmens, savukārt praktisko braukšanas eksāmenu varēja kārtot arī krievu valodā. Kā iepriekš skaidroja Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis Mārtiņš Malmeisters, ja eksaminētājam un eksaminējamajam nebija kopīgas saziņas valodas, varēja izmantot tulka palīdzību, žestus vai navigācijas līdzekļus.
Vienošanās tika parakstīta 24. aprīlī Kijivā Latvijas un Ukrainas sadarbības komisijas plenārsēdes laikā. Tās mērķis ir veicināt iedzīvotāju mobilitāti un vienkāršot administratīvās procedūras personām, kuras pārceļas uz pastāvīgu dzīvi vai ilgstoši uzturas otrā valstī.
Latvijas vieglo taksometru nozares darba devēju organizācijas prezidents Aleksejs Ignatjevs sarunā ar Press.lv jauno kārtību asi kritizēja. Turklāt viens no viņa galvenajiem iebildumiem ir saistīts ne tik daudz ar braukšanas eksāmenu, cik ar atšķirīgajām prasībām vietējiem un Ukrainas autovadītājiem.
Pēc Ignatjeva teiktā, pirms vairākiem gadiem prasības par latviešu valodas zināšanām B1 līmenī dēļ profesiju bija spiesti pamest simtiem pieredzējušu taksometru vadītāju.
«Toreiz profesiju nācās pamest vairāk nekā 600 autovadītājiem ar daudzu gadu pieredzi — cilvēkiem, kuri par profesionāliem autovadītājiem bija strādājuši 10–15 gadus. Viņi vienkārši nespēja nokārtot latviešu valodas pārbaudījumu B1 līmenī, turklāt viņiem netika dots nekāds pārejas periods,» sacīja Ignatjevs.
Viņaprāt, valsts rīkojas netaisnīgi, nosakot stingras prasības saviem iedzīvotājiem un vienlaikus paredzot atvieglotus nosacījumus citas valsts pilsoņiem.
«Visi saprot situāciju ar bēgļiem, ar to nav nekādu problēmu. Taču, ja savus cilvēkus atstāj bez iztikas līdzekļiem un liek viņiem stingri ievērot likuma prasības, bet pret citas valsts pilsoņiem izturas šādi, es nesaprotu šādu likumdošanu. Es to nosauktu par spļāvienu Latvijas iedzīvotāju virzienā,» sacīja Latvijas vieglo taksometru nozares darba devēju organizācijas vadītājs.
Ignatjevs uzskata, ka vienkāršota vadītāja apliecības apmaiņa personīgās automašīnas vadīšanai ir viens jautājums, taču profesionāliem pasažieru pārvadājumiem būtu jāpiemēro stingrāka pieeja.
«Ja mēs runājam par profesionālo darbību, tad, pirms to atļaut, vajadzēja uzklausīt visus argumentus par un pret. Bet šeit man rodas iespaids, ka likums tika pieņemts steigā. Ar sekām mums vēl ilgi nāksies tikt galā,» viņš sacīja.
Vēl viena problēma, uz kuru norāda nozares pārstāvis, ir konkurences pastiprināšanās darba tirgū. Pēc viņa aplēsēm, pašlaik Latvijas taksometru nozarē strādā aptuveni 500–600 Ukrainas pilsoņu, bet pēc izmaiņām viņu skaits varētu pieaugt pusotru līdz divas reizes.
Vienlaikus Ignatjevs uzsver, ka runa nav par Ukrainas autovadītāju darba kvalitāti.
«Es nesaku, ka viņi strādā sliktāk. Taču cilvēks, kurš nav vietējais, protams, rēķinās ar citu atalgojumu, viņš var strādāt lētāk, un tas automātiski ietekmēs vietējos,» uzskata Ignatjevs.
Pēc viņa teiktā, līdzīga situācija jau ir izveidojusies kurjeru pakalpojumu jomā, kur iebraucēji ir gatavi piekrist zemākiem tarifiem, savukārt vietējie iedzīvotāji savu darbu novērtē augstāk.
«Tas ir tas pats stāsts, kas ar kurjeriem. Indieši un pakistānieši ir gatavi strādāt par zemākiem tarifiem. Mūsu iedzīvotāji zina, cik maksā viņu darbs, un neiet strādāt ar tādiem nosacījumiem, kādus cenšas uzspiest ārvalstu platformas,» sacīja Ignatjevs.
Rezultātā, pēc viņa domām, Latvijas tirgū veidojas situācija, kurā starptautisko platformu intereses sakrīt ar to iebraucēju interesēm, kuri ir gatavi strādāt par zemāku samaksu, savukārt vietējie darbinieki nonāk papildu ekonomiskā spiediena apstākļos.
Autoskolas Credo pārstāvis un Latvijas Autoskolu asociācijas biedrs Maksims Rapoports spēkā stājušos vienošanos, kas ļauj Ukrainas pilsoņiem apmainīt vadītāja apliecības pret Latvijas apliecībām, nekārtojot eksāmenu, vērtē atturīgāk.
Pēc viņa teiktā, tā kā attiecīgā starpvalstu vienošanās starp Latviju un Ukrainu jau ir noslēgta, ir jāvadās pēc spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
«Visam ir jānotiek normatīvo aktu, likumu un starpvalstu vienošanos ietvaros, kas panāktas starp Latviju un Ukrainu. Ja šāda vienošanās ir pieņemta un parakstīta, tad, protams, ir jāievēro dokumenti, kurus parakstījusi mūsu valsts,» norādīja Rapoports.
Vienlaikus, runājot par ceļu satiksmes drošību, autoskolu pārstāvis vērsa uzmanību uz atšķirību starp vadītāja apliecību savstarpēju atzīšanu Eiropas Savienības ietvaros un līdzīgām vienošanām ar trešajām valstīm.
«Mēs Eiropas Savienībā dzīvojam pēc vienotiem noteikumiem, un lielākā daļa procesu ir vienādotas. Tāpēc, ja šāda vadītāja apliecību apmaiņa notiek ar kādu Eiropas Savienības valsti, tas ir loģiski, saprotami un pamatoti. Ja mēs par to pašu vienojamies ar trešajām valstīm, tad, iespējams, būtu nepieciešams padziļināti analizēt šādu situāciju iespējamās sekas un riskus,» uzskata Rapoports.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvijas Autoskolu asociācija labi pārzina situāciju ar autovadītāju sagatavošanu Latvijā, taču tās rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai objektīvi novērtētu autovadītāju sagatavošanas sistēmu Ukrainā.
«Mēs zinām, kas notiek Latvijā, bet nevaram zināt, kas notiek Ukrainā. Mēs varam tikai teorētiski spriest un izteikt pieņēmumus. Tāpēc ir ļoti grūti komentēt, kā tas varētu ietekmēt drošību,» norādīja viņš.
Vienlaikus Rapoports saskata arī iespējamu pozitīvu jaunās kārtības efektu — pirmām kārtām profesionālo autovadītāju darba tirgū. Pēc viņa teiktā, Latvijā joprojām ir nopietns kravas automašīnu un pasažieru autobusu vadītāju trūkums.
«Latvijā pašlaik ir milzīgs kravas automašīnu un pasažieru autobusu vadītāju deficīts. Tāpēc jebkurš papildu legālā darbaspēka pieplūdums kravu un pasažieru pārvadājumu tirgū neapšaubāmi uzlabo mūsu kopējo ekonomisko situāciju Latvijā. Mums trūkst autovadītāju, turklāt ļoti lielā skaitā,» sacīja Rapoports.
Tādējādi autoskolu pārstāvis neiebilda pret vienošanos, tomēr norādīja, ka, savstarpēji atzīstot vadītāja apliecības ar valstīm ārpus Eiropas Savienības, iespējamā ietekme uz ceļu satiksmes drošību būtu jāanalizē padziļināti. Vienlaikus vienkāršotā procedūra varētu palīdzēt daļēji risināt akūto profesionālo autovadītāju trūkumu Latvijā.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.