Jaunajā apkures sezonā «Rīgas siltums» visu iepērkamo siltumenerģiju pirks ikdienas izsolēs

Īstenojot Valsts kontroles ieteikumus, jaunajos siltumenerģijas iepirkuma tirgus noteikumos «Rīgas siltums» atteiksies no iepriekšējos gados apkures sezonā izmantotās pastāvīgās slodzes tirgus dalībniekiem. Līdzšinējā tirgus darbība ir apliecinājusi, ka arī biokurināmā katlumājas spēj pietiekami elastīgi pielāgot ražošanu pieprasījumam, tādēļ turpmāk viss tirgū iepērkamais siltumenerģijas apjoms tiks iepirkts ikdienas izsolēs, skaidro uzņēmumā.

Kā skaidro Valdovskis, izmaiņu galvenais mērķis ir nodrošināt, lai Rīgas siltumapgādes sistēmā prioritāri tiktu izmantota konkrētajā brīdī ekonomiski izdevīgākā pieejamā siltumenerģija, tādējādi nodrošinot zemākās iespējamās siltumenerģijas izmaksas patērētājiem.

Pēc «Rīgas siltums» iniciatīvas sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju (KEM) tika izstrādāts risinājums, lai tirgus zonā ar biokurināmo ražotās siltumenerģijas cenu atsaistītu no dabasgāzes cenu svārstībām. Saeima nepieciešamos grozījumus ir pieņēmusi, savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izstrādājusi maksimālās iepirkuma cenas noteikšanas metodiku, kas stāsies spēkā 10. oktobrī. Atbilstoši tai tirgus zonā tiks noteikta maksimālā siltumenerģijas iepirkuma cena, ko veidos pastāvīgā un mainīgā daļa, kas būs piesaistīta biokurināmā cenu izmaiņām.

«Rīgas siltums» turpina attīstīt siltumenerģijas tirgu, veidojot ciešāku sasaisti ar elektroenerģijas tirgu. Iepriekš ieviestais ikdienas tirgus ir ļāvis samazināt siltumenerģijas iepirkuma izmaksas par vairāk nekā 20 miljoniem eiro gadā. Sperot nākamo soli, uzņēmums ievieš trīs stundu siltumenerģijas iepirkumu, kas ļaus koģenerācijas stacijām efektīvāk izmantot saražoto siltumenerģiju periodos, kad elektroenerģijas tirgus apstākļi ir tam labvēlīgi, norāda Valdovskis.

Jaunais risinājums vienlaikus īsteno Valsts kontroles, KEM un Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas rekomendācijas par elastīgāka siltumenerģijas tirgus attīstību, lai palielinātu konkurenci un samazinātu izmaksas patērētājiem, norāda uzņēmumā.

Arī līdz šim līgumi ar siltumenerģijas ražotājiem paredzēja pienākumu ievērot apstiprināto ražošanas plānu un kompensēt «Rīgas siltumam» izmaksas, kas rodas tā neizpildes gadījumā. Jaunajos tirgus noteikumos balansatbildības princips tiek nostiprināts arī noteikumu līmenī, nodrošinot vienotus un skaidrus nosacījumus visiem tirgus dalībniekiem, uzsver Valdovskis.

Noteikumi vienlaikus rada motivāciju ražotājiem turpināt attīstīt savus siltumavotus, ieguldot Rīgas siltumapgādes sistēmai nepieciešamajās siltumenerģijas akumulācijas jaudās un attīstot elektrodu katlus. Patērētājiem tas nozīmē, ka «Rīgas siltums» turpina izmantot tirgus instrumentus, lai vismaz daļēji ierobežotu strauji augošo energoresursu cenu ietekmi uz siltumenerģijas tarifu.

Valdovskis norāda, ka jaunie noteikumi ir pirmais būtiskais solis arī Valsts kontroles ieteikumu ieviešanā, un to pozitīvā ietekme būs jūtama jau gaidāmajā apkures sezonā. Nākamais būtiskais tirgus attīstības posms gaidāms 2028. gadā, kad saskaņā ar Valsts kontroles ieteikumiem paredzēts pārskatīt koģenerācijas siltumenerģijas tarifa metodiku. Plānotās izmaiņas skars jau praktiski visu Daugavas labajā krastā iepirkto siltumenerģiju un ļaus siltumapgādes sistēmā uzņemt lielāku koģenerācijā saražotās siltumenerģijas apjomu, vienlaikus lielāku daļu no koģenerācijas sniegtajiem ekonomiskajiem ieguvumiem novirzot patērētājiem.

«Rīgas siltuma» koncerna apgrozījums finanšu gada pirmajā pusgadā, kas ilga no 2025. gada 1. oktobra līdz 2026. gada 31. martam, bija 208,386 miljoni eiro, kas ir par 10,1% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 20,6% un sasniedza 40,254 miljonus eiro.

Mātessabiedrības «Rīgas siltums» apgrozījums attiecīgajā periodā bija 208,381 miljons eiro, kas ir pieaugums par 10,1%, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 56,1% — līdz 35,081 miljonam eiro.

«Rīgas siltums» ir viens no galvenajiem siltumenerģijas piegādātājiem Rīgā. Kompānijas kapitālā 49% pieder Rīgas domei, 48,99% — Latvijas valstij, 2% — SIA «Enerģijas risinājumi. RIX», bet «Latvenergo» pieder 0,005% akciju.