Maestro Raimondam Paulam nepatīk, ja mazmeita nestrādā

Annamarija Paula – Maestro meitas Anetes un aktiera Daiņa Porganta meita – sociālajā sfērā strādājusi jau daudzus gadus, bet nesen pieņēmusi lēmumu no šā darba aiziet, lai pārdomātu, ko darīt tālāk. “Tas bija nozīmīgs posms manā dzīvē,” soctīklos izsakās Annamarija, sarunā ar Jauns&Privāts apstiprinot, ka pagātnes forma nav izvēlēta nejauši. “Pēc sešiem gadiem patversmē jutu, ka man ir jāmaina vide,” atzīst Annamarija, kura iepriekš strādājusi arī kā sociālā darbiniece Juglas neredzīgo pansionātā.

Annamarija Paula (pa labi) daudzus gadus veikusi darbu, ko spēj retais – no sirds rūpējusies par bezpajumtniekiem. Attēlā – kopā ar māsu Moniku.

“Darbs patversmē nebija tikai profesija. Tā bija privilēģija būt līdzās cilvēkiem, kuri katru dienu dara šķietami neiespējamo – ar milzīgu pacietību, cilvēcību un ticību palīdz tiem, kuriem dzīve nav bijusi tik labvēlīga. Strādājot patversmē, es sapratu, cik netaisnīga reizēm var būt dzīve. Mēs nepiedzimstam vienādos apstākļos. Dažiem tiek dota drošība, ģimene un iespējas, citiem – nepārtraukta cīņa par izdzīvošanu. Tas man iemācīja vēl vairāk novērtēt to, kas man ir dots, un nekad neaizmirst, ka aiz katra cilvēka stāsta ir sāpes, kuras mēs ne vienmēr redzam,” pārdomās dalās Annamarija, paužot cerību, ka “šo gadu laikā izdevies kaut nedaudz palīdzēt cilvēkiem, kuriem dzīvē dots mazāk” nekā viņai.

Maestro mazmeita bieži dalījusies ar ieskatu, kā būtu glābjami bezpajumtnieki, un tāds viņai ir arī šoreiz: “Es personīgi gribu aizliegt lētos odekolonus, jo neviens tos neizmanto kā odekolonus, bet gan atšķaida ar ūdeni dzeršanai, jo tā ir lētāk apreibināties. Esmu satikusi daudz arī tādu sieviešu, viena pat pirms daudziem gadiem strādājusi par ķirurgu…”

Pats būdams viens no darbspējīgākajiem cilvēkiem Latvijā, Maestro Raimonds Pauls negrib pieņemt, ka kāds var nestrādāt.

Sociālais darbs nav vienīgais, kas pēdējos gados Annamariju emocionāli izsmēlis. 4. augustā apritēja trīs gadi kopš Raimonda Paula sievas Lanas došanās mūžībā. Pēc mazmeitas izteikumiem redzams, ka viņai pieņemt vecmāmiņas aiziešanu arvien ir smagi, tāpat kā to, ka vectēvs palicis bez sava tuvākā cilvēka. Tādēļ Annamarija cenšas opi atbalstīt ne tikai ar palīdzību ikdienas sadzīvē, bet arī lieku nekaitināšanu.

“Ilgi bez darba nevar. Vectēvam tas vispār nav pieņemami ­­­­– “tas ir absurds, kā var nestrādāt?” –, tāpēc varbūt divus mēnešus, bet ne ilgāk,” saka Annamarija. “Viss, kas man dzīvē ir, lielā mērā ir, pateicoties vectēvam un viņa nopelniem. Tāpēc man šķiet, ka vienīgais veids, kā varu par to pateikties, ir cienīt vectēva vēlmes un censties radīt viņam pēc iespējas mierīgāku, drošāku un ērtāku ikdienu,” piebilst Maestro mazmeita.

Vita Zvaigznīte.

Foto: no Jauns&Privāts arhīva