Visai redzama noziedzīgās hierarhijas persona bija arī Jānis Kaļva ar iesauku Klops (krievu valodā – blakts), kuram izdevās nodzīvot salīdzinoši ilgu mūžu – līdz 2000. gadam. Klops tika uzskatīts par visai nežēlīgu cilvēku, un konkurenti vairākkārt mēģināja viņu nogalināt. Izdzīvojis pēc kārtējā atentāta, viņš savam baltajam limuzīnam Lincoln Town Car pasūtīja numuru Lucky – Veiksmīgais.
Klops bija slavens ar savu auto, ko rotāja numura zīme LUCKY. 1999. gada maijs, pēc kārtējās avārijas limuzīns pamests Zvaigžņu ielā.
Kaļvam bija pamatīgas problēmas ar alkoholu un narkotikām, reiz viņš izcēlās ar to, ka vienas dienas laikā Rīgā izraisīja trīs autoavārijas. Viņa vietā gan par vainīgo pieteicās kāds cits cilvēks, kurš it kā sēdējis pie stūres, un Kaļva no atbildības izspruka.
Savu pēdējo avāriju Kaļva izraisīja 1999. gada 31. decembrī, un tas notika laikā, kad viņam formāli bija jāatrodas brīvā režīma Vecumnieku cietumā. Rezultātā par bēgšanu viņu ievietoja Centrālcietumā, kur pēc dažām dienām Kaļvam pēkšņi kļuva slikti, un izsauktie mediķi vairs neko izdarīt nespēja. Iespējams, nāve bija iestājusies no narkotiku pārdozēšanas, jo viņa līmeņa cilvēkam tās arī cietumā dabūt bija visai elementāri.
Sadāma Huseina ārlaulības dēls
Vēl viena noziedzīgajās aprindās leģendāra persona ar savu personīgo nodevu ievākšanas rajonu Rīgas centrā bija Sergejs Sniedziņš ar iesauku Sņeg, kurš pat vislielākajā ziemas spelgonī staigāja tikai gumijas čībās un bija pasludinājis sevi par Irākas diktatora Sadāma Huseina ārlaulības dēlu.
Sergejs Sniedziņš ar iesauku Sņeg pat vislielākajā ziemas spelgonī staigāja tikai gumijas čībās. Attēlā – tiesas priekšā 2006. gadā.
Pirmo reizi ieslodzījumā viņš pabija jau 1972. gadā un kopumā tiesāts deviņas reizes, tostarp arī par slepkavību. Interesanti, ka kādā zādzības reizē viņš nebija smādējis pat gumijas paklājiņu pie durvīm. Sniedziņš arī izcēlās ar visai lielu nežēlību, un, kaut arī lielas ietekmes Latvijas mērogā viņam nebija, kolēģi viņu respektēja un no jebkādiem konfliktiem ar viņu centās izvairīties.
Savu dzīvi Sniedziņš beidza visai traģiski. Atrodoties kārtējā ieslodzījumā, viņu piemeklēja demence, un piecus gadus Sniedziņš pavadīja specializētajā psihiatriskajā nodaļā. Pēc atbrīvošanas 70 gadu vecumā viņš vairs agrāko ietekmi neatguva, un Sniedziņa līķis tika atrasts kādā dzīvoklī Imantā jau sadalīšanās stadijā. Nāves iemesls – ielaista aknu ciroze.
Goša no Liepājas
Vēl viens kolorīts personāžs bija likumīgais zaglis Genādijs Dubrovenko ar iesauku Goša, kuram pārvaldīšanā bija nodota Liepāja. Viņš bija visai pretrunīga personība un izcēlās gan ar iebraukšanu Liepājas ezerā ar savu kadiljaku, gan ar finansiālu atbalstu pilsētas bērnu namiem.
Viņš bez pēdām pazuda 1999. gadā, un policijas operatīvā informācija vēstīja, ka Gošam Rīgā esot bijusi paredzēta tikšanās ar Krievijas organizētās noziedzības augsta līmeņa pārstāvjiem. Dubrovenko uz tikšanos restorānā esot ieradies piedzēries un sarīkojis pamatīgu skandālu ar uzmākšanos viesmīlēm, knapi izvairoties no policijas izsaukšanas.
Tikšanās esot pārlikta par divām dienām Liepājā, un norunātajā laikā Dubrovenko iekāpis Audi markas automašīnā un aizbraucis. Pēc tam viņu neviens vairs nav redzējis, bet auto atrasts pamests mežā.
Lūzums reketa industrijā faktiski sākās pēc Haritonova notiesāšanas – daudzi sekmīgie šā kriminālā aroda pārstāvji bija legalizējuši noziedzīgi iegūtos līdzekļus un kļuvuši par nopietniem uzņēmējiem, kā rezultātā rekets sāka traucēt viņiem pašiem.
Nopietni uzņēmumi spēja nodrošināt sev apsardzi, bet mazos aplaupīt vairs nebija izdevīgi, jo mainījās likumdošana un par dažu simtu latu izspiešanu varēja iesēsties cietumā uz visai garu termiņu, tāpēc rekets pakāpeniski vienkārši izbeidzās.
