2 eiro par litru vēl nav robeža: kas sagaida Latvijas degvielas tirgu rudens cenu kāpuma apstākļos

Platts kotācija dīzeļdegvielai (vidējā par nedēļu) pieauga par aptuveni 15 centiem, pārrēķinot uz litru. Dīzeļdegvielas pārstrādes rentabilitāte Eiropā uzstādīja jaunu vēsturisku rekordu.
Kotācija, kura nosaka RME (dīzeļdegvielas bioloģiskās piedevas) cenu, ir pieaugusi līdz 2026. gada rekordaugstam līmenim (kāpums mēneša laikā ir aptuveni 18%).
Platts Gasoline 10 ppm CIF NWE/ Basis ARA kotācija atjaunoja 2026. gada rekordu, kā rezultātā benzīna imports Latvijā ir sadārdzinājies par vairāk nekā 35 centiem litrā, salīdzinot ar augusta sākumu.
Šis cenu kāpums pasaules tirgū pavisam drīz atspoguļosies arī Latvijā, un cenas uz degvielas uzpildes staciju piloniem pārsniegs psiholoģisko robežu, kura ir 2 eiro par litru. Pretējā gadījumā degvielas tirgotāji būs spiesti strādāt ar zaudējumiem.

Diemžēl rekordus sit ne tikai degvielas cenas. Saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ziņojumu, pasaules pārtikas cenas ir uzlēkušas līdz augstākajam līmenim kopš 2022. gada. Lielākais kāpums ir vērojams graudaugu, cukura un piena produktu kategorijās.

Tas nav pārsteigums, jo pārtikas tirgi cieši korelē ar biodegvielas un dīzeļdegvielas tirgiem. Taču iespējams, ka iepriekš aprakstītie rekordi vēl nav robeža, jo sezonālais pieprasījums pēc dīzeļdegvielas vēl nav sasniedzis savu maksimumu. Pašlaik pieprasījums pēc dīzeļdegvielas aug lauksaimniecības sektorā, turklāt gan Ziemeļu, gan Dienvidu puslodē, attiecīgi ražas novākšanas un sējas dēļ. Ja paskatāmies plašāk par lauksaimniecības sektoru vien, tad šaurajā laika posmā no oktobra līdz novembrim sakrīt trīs faktori, kuri nosaka pieprasījumu pēc dīzeļdegvielas:

pieprasījuma pieaugums no lauksaimniecības puses,
apkures sezonas sākums Ziemeļu puslodē,
naftas pārstrādes rūpnīcu plānotās apstādināšanas sezona profilaksei un remontam, tostarp arī pārejai uz naftas produktu ziemas specifikācijām.
Tātad, spriežot pēc kotāciju rekordiem, šo sezonālo pieprasījuma uzplūdu šobrīd fiziski nav iespējams apmierināt, it īpaši ņemot vērā to, ka no tirgus ir „izkrituši” ievērojami Krievijas un Tuvo Austrumu naftas pārstrādes produktu apjomi. Tas, ka šī pārstrādes apjomu „izkrišana” notiek pavisam ne dabisku iemeslu dēļ, uztrauc vienīgi pašas „izkrišanas” upurus. „Izkrišanas” organizatori palielina kapitālu, bet degvielu saņems tikai tie, kuri par to spēs samaksāt, turklāt pēc iespējas dārgāk.

Papildus naftas un naftas produktu sadārdzinājumam ir būtiski pieaugušas arī to pārvadāšanas likmes. Tā VLCC (Very Large Crude Carrier) tankkuģu fraktēšanas likmes jēlnaftas pārvadāšanai pagājušajā nedēļā sasniedza rekordaugstu līmeni. Tagad, pēc tam kad ASV un Irāna nedēļas nogales kopīgās izpriecas laikā kā šautuvē apšaudīja neaizsargātus tankkuģus Hormuza šaurumā, mūs, visticamāk, sagaida ne tikai ievērojams naftas un naftas produktu cenu kāpums, bet arī jauni cenu rekordi to piegādē, par ko galu galā norēķināsies parastais cilvēks. Turklāt katrs. Pat tas, kuram nav automašīnas un kuram naudas pietiek tikai konditorejas izstrādājumiem no miltiem, cukura un palmu eļļas.

Šajā kontekstā ir svarīgi ņemt vērā to, ka naftas tirgus nav tirgus klasiskajā izpratnē, tas ir, brīvas konkurences vieta. Vissvarīgākie „darījumi”, kā, piemēram, Trampa pēdējais „darījums” par Venecuēlu, tiek slēgti, maigi izsakoties, apejot caurskatāmus tirgus mehānismus, atklātus konkursus un pilnvērtīgu sabiedrības piekrišanu. 99% planētas iedzīvotāju no šo daudzmiljardu naftas plūsmu pārdales nesaņems ne centa papildu labuma, taču par to noteikti samaksās ar savu darbu un veselību.

Valsts importētāja ir atkarīga no ārējām piegādēm un loģistikas ķēdēm, tāpēc jebkuri pasaules fraktēšanas vai Platts kotāciju lēcieni ar laiku atspoguļosies ne tikai uz degvielas uzpildes staciju tablo, bet arī vietējo lielveikalu čekos. Latvijai, kura ir pilnībā atkarīga no degvielas importa un daļēji arī no pārtikas importa, tas nozīmē, ka pavisam drīz automašīnu īpašniekiem, gāzes patērētājiem un parastajiem pārtikas pircējiem savā pieredzē nāksies sajust, cik dārgi izmaksā mākslīgi radīts deficīts un aizkulišu „darījumi” …

Aleksejs Švedovs