Sprūds: Eiropai jāuzņemas lielāka atbildība par tās aizsardzību

Tāds būšot arī viens no ASV vēstījumiem gaidāmajā NATO samitā, kas 24. un 25.jūnijā notiks Hāgā.

Sprūds svētdien kopā ar ASV pastāvīgo vēstnieku NATO Metjū Vitakeru, Latvijas ārlietu ministri Baibu Braži (JV) un citām amatpersonām apmeklēja Ādažu militāro bāzi.

Vitakers žurnālistiem norādīja, ka viņam ir pagodinājums būt Latvijā, kā arī to, ka Latvija ir ļoti apņēmīgs NATO partneris. Viņš atzina, ka no gaidāmā NATO samita tiek gaidītas lielas lietas. Tiek sagaidīts, ka visi NATO sabiedrotie apņemsies virzīt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) savai aizsardzībai.

Viņš sacīja, ka vēlas pateikties gan Latvijas cilvēkiem, gan politiķiem, gan arī ASV karavīriem, kas uzturas Ādažos. Tieši tas esot NATO — vairāku valstu kaujas spēks, lai visas organizācijas dalībvalstis un to iedzīvotāji būtu aizsargāti pret agresiju.

Arī Sprūds uzsvēra gaidāmā NATO samita nozīmi. » Visiem kopā jāsasniedz 5% aizsardzībai, lai sasniegtu NATO spēju mērķus un, lai reaģētu uz visiem izaicinājumiem, ar kuriem mēs šobrīd saskaramies,» teica Sprūds.

Viņš uzsvēra, ka gan finansiālais ieguldījums, gan kopīgas sabiedroto mācības ir tas, kas stiprina NATO, un Latvija ir ieinteresēta, lai organizācija turpinātu būt jaudīga.

Tiekoties ar ASV pastāvīgo pārstāvi NATO, Latvijas puse viņam norādījusi, kas šobrīd ir svarīgi visai NATO aliansei, norādīja Sprūds. Proti, būt kopīgi spēcīgiem un kopīgi sargāt arī NATO ārējo robežu. «Nav šeit vairāki NATO, ir viens NATO. Līdz ar to tas, kas notiek jebkurā no NATO reģioniem, ietekmē visu pārējo NATO,» teica Sprūds.

Viņš arī atklāja, ka vēstījums, ar kuru ASV dosies uz NATO samitu, pirmām kārtām saistīts ar jau pieminētajiem 5% no IKP aizsardzībai, bet līdz ar to Eiropai pašai ir jāuzņemas lielāka atbildība par tās aizsardzību un to, kas notiek tās tuvumā. Sprūds norādīja, ka arī Ukraina ir Eiropa, līdz ar to šāds uzstādījums liekas saprotams.

Latvija joprojām paliek pie uzskata, ka Ukrainai ir jābūt gan NATO, gan Eiropas Savienības dalībvalstij, norādīja Sprūds, bet arī atgādināja, ka ne visām valstīm par to ir vienots viedoklis.

Savukārt Braže (JV) atzīmēja, ka vēstniekam nodots vēstījums par Latvijas virzīšanos uz 5% robežu aizsardzībai. «Ja mēs to varam izdarīt, tad arī citi to var izdarīt,» atzīmēja Braže, piebilstot, ka finansējuma palielinājums nozīmē arī konkrētu spēju stiprināšanu. Tas gan nenotiek uzreiz, piebilda Braže, jo ASV ražotajiem aizsardzības risinājumiem jābūt saražotiem, lai tos varētu iegādāties arī Latvija. Tas ticis uzsvērts arī Vitakeram, ka Latvijai ir liela interese, lai ASV prioritizētu šādas piegādes Baltijai.

Tāpat viņa uzsvēra, ka NATO sabiedroto mērķis ir saglabāt mieru un attīstītību tās teritorijā. Vienlaikus jārēķinās, ka Krievijas drauds ir reāls un arī Ķīna attīsta savas spējas ātrāk, nekā tas bija paredzēts. Tas viss radot spiedienu arī uz ASV, norādīja Braže. Un tieši tāpēc sabiedrotajiem ir vajadzīgi šie izdevumi aizsardzībai, lai būtu miers un stabilitāte NATO teritorijā.

Jau vēstīts, ka Latviju šonedēļ darba vizītē apmeklē ASV vēstnieks NATO Metjū Vitakers, lai pārrunātu gatavošanos NATO samitam Hāgā un Latvijas un ASV sadarbību drošībā un aizsardzībā.

Vēstnieks Latvijā ieradies pēc Bražes uzaicinājuma.

Tāpat ziņots, ka NATO līderi 24.jūnijā un 25.jūnijā tiksies Hāgā, lai apspriestu savus aizsardzības izdevumus.