Šlesers paziņo par Rīgas domes vēlēšanu rezultātu neatzīšanu un aicina uz «vislatvijas protestu pret vēlēšanu nozagšanu

Šlesers šorīt tiešraidē sociālajos medijos paziņoja, ka neatzīst vēlēšanu rezultātus galvaspilsētā, tomēr neprecizēja, vai LPV oficiāli apstrīdējusi vēlēšanu rezultātu Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK). Viņaprāt, sestdien esot ticis darīts viss iespējamais, lai Šleseram nebūtu iespējas vadīt galvaspilsētas domi.

Politiķis pārliecināts, ka notikusi «vēlēšanu nozagšana», tāpēc partija izvērsīs aktivitātes, lai panāktu jaunu — ārkārtas — vēlēšanu organizēšanu Rīgā.

Šlesers uzsvēra, ka nevarot uzticēties tiesībsargājošajām iestādēm, kas esot «Jaunās vienotības» kontrolē, turklāt viņš pārliecināts, ka pret viņu pašu tiks vērstas dažādas represijas, kuru mērķis būšot viņu un viņa atbalstītājus apklusināt.

LPV iesniegs prasību par valdības demisiju Saeimā, kā arī ar analoģisku lūgumu dosies pie Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča.

Tāpat paredzēts rīkot «vislatvijas protestu» pret vēlēšanu nozagšanu. Pasākums notiks svētdien, 15.jūnijā, plkst.15 pie Brīvības pieminekļa, Rīgā. Šlesers uzsvēra, ka uz to jāierodas iespējami daudz cilvēkiem, lai vara nevarētu pateikt, ka «mūsu ir maz».

«Es neatzīstu vēlēšanu rezultātus, nesamierināsimies ar krāpniecību,» rezumēja Šlesers.

Kā vēstīts, balsu skaitīšana 2025.gada pašvaldību vēlēšanās sestdien un naktī uz svētdienu saskārās ar tehniskām problēmām. Problēmas vēlēšanu iecirkņu darbā, saskaroties ar tehniskajā problēmām, bija arī nedēļas gaitā, kad notika iepriekšējā balsošana.

Pašlaik dienesta pārbaude saistībā ar nedienām ar balsu skaitīšanu nav sākta, jo sākotnēji nepieciešams ievākt visu nepieciešamo un pieejamo informāciju par notikušo, pirmdien žurnālistiem pēc starpinstitūciju darba grupas sanāksmes sacīja Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.

Viņš teica, ka vēl pagājušajā nedēļā esot «bijusi tāda pārliecība», ka viss strādās pareizi, jo nebija nekādu indikāciju, ka kaut kas varētu noiet greizi. «Ja mēs nebūtu par to pārliecināti, mēs noteikti lēmumus būtu pieņēmuši ātrāk,» viņš piebilda un vēlreiz uzsvēra, ka nebija nekādu indikāciju, ka «sistēma nevarētu vilkt».

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja Kristīne Saulīte sacīja, -«ja būtu bijusi vismazākā indikācija, ka sistēmas nav gatavas,vai kaut kādā veidā kaut kas varētu nedarboties, tad atbildīgie jau uzreiz būtu bijuši gatavi pieņemt lēmumu balsis skaitīt manuāli».

«Nekādas indikācijas mums nebija, tāpēc mēs gājām uz priekšu ar plānu,» apgalvoja Saulīte.

CVK vadītāja norādīja, ka visi vēlēšanu rezultāti ir apstiprināti un šobrīd nav nekāda pamata domāt, ka rezultāti nebūtu precīzi. Lai nodrošinātu rezultātu precizitāti, ir «vairākas kontrolsistēmas», viņa sacīja.

Runājot par savu atbildību, Saulīte teica, ka ir gatava uzņemties pilnu atbildību par to, kas ir viņas kompetencē, taču pašlaik tiek runāts par tehniskām kompetencēm, kas nav CVK atbildībā.

Tikmēr Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) ir sākusi detalizētu pārbaudi visos aģentūras atbildības jomas līmeņos, sākot no tiešā veidā atbildīgajiem darbiniekiem par vēlēšanu sistēmu, beidzot ar izstrādātājiem un auditētājiem, par iemesliem, kas izraisīja vēlēšanu zīmju skenēšanas lēndarbību, aģentūrai LETA norādīja VDAA Administratīvā departamenta sadarbības projektu vadītāja Agnese Tkačenko.

Savukārt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) pirmdien paziņoja, ka no amata atstādinās VDAA direktoru Jorenu Liopu.

Viņš pats pirmdienas rītā pēc starpinstitūciju darba grupas sanāksmes norādīja, ka paziņojumu nav vēl redzējis, tikai dzirdējis. Vienlaikus viņš norādīja, ka pašlaik būtu jāpārvērtē tas, kādā veidā tieši tiek īstenoti šāda līmeņa projekti.

«Nav manā kompetencē vērtēt ministres rīcību,» sacīja Liopa, atbildot uz jautājumu, vai, viņaprāt, ministre nav rīkojusies pārsteidzīgi.