Budžeta komisijas sēdē tika iesniegts «airBaltic» finanšu stabilizācijas pasākumu likumprojekts.
Par likumprojekta virzību pirmajā lasījumā Saeimā balsoja septiņi deputāti, bet pret bija četri deputāti — Svetlana Čulkova, Kristaps Krištopans (LPV), Harijs Rokpelnis (ZZS) un Ģirts Štekerhofs (ZZS).
Komisija likumprojektam noteica steidzamību.
Plānots, ka par likumprojektu Saeima pirmajā un otrajā lasījumā lems ceturtdien, 20. augustā. Saeimas sēdes pārtraukumā plānots sasaukt Budžeta komisijas ārkārtas sēdi.
Valdība 14. augustā ārkārtas sēdē konceptuāli atbalstīja trīs lēmumus attiecībā uz «airBaltic» finanšu stabilizēšanu, par kuriem vēl būs jālemj Saeimai.
Tostarp valdība lūgs Saeimai deleģējumu valsts iespējamai dalībai «airBaltic» starpfinansējuma obligāciju iegādē līdz 30 miljonu eiro apmērā, piedaloties vienlaikus ar privātajiem investoriem un uz identiskiem nosacījumiem. Ministru kabinets varēs pieņemt atsevišķu lēmumu par obligāciju iegādi, ja tas būs nepieciešams.
Tāpat plānots veikt no valsts aizdevuma un valstij jau piederošajām obligācijām izrietošo prasījumu kapitalizāciju uzņēmuma pamatkapitālā. Tas nozīmē, ka valstij piederošās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā un atlikušo aizdevuma apmēru vairāk nekā 17 miljonu eiro apmērā varētu pārvērst «airBaltic» kapitāldaļās.
Valdība konceptuāli atbalstīja arī valsts aizdevuma 30 miljonu eiro apmērā atmaksas termiņa pagarināšanu no augusta beigām līdz šā gada beigām. «airBaltic» līdz 24. jūlijam bija atmaksājusi valsts aizdevuma pamatsummu un līgumā paredzētos procentu maksājumus kopumā 12,9 miljonu eiro apmērā.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde notika dažas dienas pēc tam, kad «airBaltic» obligāciju turētāji atbalstīja divu tuvāko obligāciju procentu maksājumu kapitalizāciju, kā arī vairākus citus pasākumus, kas lidsabiedrībai sniedz papildu elastību uzņēmuma pārskatītā biznesa plāna īstenošanā.
Obligāciju turētāji atbalstījuši procentu maksājumu, kas bija jāveic šā gada 14. augustā un 14. novembrī, pieskaitīšanu obligāciju pamatsummai, nevis izmaksu naudā. Tāpat pieņemts lēmums par pagaidu atbrīvojumu no minimālās likviditātes prasībām līdz 2026. gada novembrim.
Vienlaikus jautājums par «airBaltic» plānoto 225 miljonu eiro starpfinansējuma piesaisti pirmdien, 17. augustā, obligacionāru sapulcē netika skatīts, jo tas nebija iekļauts darba kārtībā.
Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka sarunās par «airBaltic» finanšu restrukturizāciju panākta vienošanās turpināt darbu pie risinājuma meklēšanas, tomēr gala vienošanās par uzņēmuma nākotni vēl nav panākta.
Premjers uzsvēra, ka Saeimai būs jālemj par valstij piederošo «airBaltic» obligāciju 50 miljonu eiro apmērā turpmāko statusu, tostarp iespējamu to kapitalizāciju, kā arī jāsniedz valdībai mandāts iespējami piedalīties uzņēmuma turpmākajā finansēšanā.
Likumprojekta uzdevums ir noteikt pasākumus «airBaltic» finanšu stabilizācijai un nodrošināt valsts finanšu interešu efektīvu pārvaldību aviokompānijas finanšu stabilizācijas procesā, radot valstij kā akcionāram, kreditoram un obligāciju turētājam iespēju rīkoties savlaicīgi, vienoti un līdzvērtīgi ar pārējiem kompānijas akcionāriem, obligāciju turētājiem un kreditoriem.
Plānots, ka «airBaltic» finanšu stabilizācijai šajā likumprojektā īstenos vienu vai vairākus pasākumus. Lēmumus par pasākumu īstenošanu pieņems Ministru kabinets (MK), nosakot attiecīgā pasākuma apmēru, īstenošanas nosacījumus un citus ar tā īstenošanu saistītos noteikumus.
Tostarp plānots grozīt līgumu par aviokompānijai izsniegto valsts aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, pagarinot termiņu neatmaksātās aizdevuma pamatsummas, uzkrāto procentu un citu no līguma izrietošo saistību izpildei.
Tāpat plānots pilnībā vai daļēji kapitalizēt jebkuru no «airBaltic» izsniegtā valsts aizdevuma 30 miljonu eiro apmērā izrietošo prasījumu.
Vienlaikus likumprojektā kā viens no iespējamiem pasākumiem minēta iespēja kapitalizēt, konvertēt vai citādi pārveidot no valstij piederošajām «airBaltic» obligācijām izrietošos prasījumus apmērā, kas nepārsniedz valstij piederošo obligāciju faktisko neatmaksāto pamatsummu, bet ne vairāk kā 50 miljonus eiro, kam pieskaitāmas attiecīgās uzkrāto procentu un citu no obligācijām izrietošo prasījumu summas.
Likumprojektā arī teikts, ka viens no pasākumiem varētu būt piedalīšanās starpfinansējuma nodrošināšanā «airBaltic», valstij iegādājoties «airBaltic» jaunemitētās obligācijas ne vairāk kā 30 miljonu eiro apmērā.
Tāpat likumprojekts paredz, ka valsts iegādājas jaunemitētās obligācijas atbilstoši obligāciju emisijas dokumentācijai, tostarp prospektam un emisijas organizētāju norādījumiem. Savukārt Satiksmes ministrija (SM) nodrošina finanšu, juridiskā, fiskālā un komercdarbības atbalsta izvērtējuma un starpfinansējuma darījuma nosacījumu sagatavošanu.
Paredzēts, ka MK ne retāk kā reizi ceturksnī būs jāziņo Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par finanšu stabilizēšanas pasākumu īstenošanas gaitu.
Jau ziņots, ka «airBaltic» padome ir apstiprinājusi biznesa plānu, kas tostarp likviditātes uzlabošanai paredz piesaistīt 225 miljonu eiro pagaidu finansējumu, izmantojot 2029. gada prioritārajām obligācijām esošo nodrošinājuma kopumu.
Ilgtermiņā paredzēta uzņēmuma rekapitalizācija līdz 225 miljonu eiro jauna aizņēmuma un 100 miljonu eiro jauna pašu kapitāla apmērā, savukārt daļa no esošajām 2029. gada obligācijām tiks pārvērsta uzņēmuma kapitāldaļās, atlikušo daļu aizstājot ar jaunu, mazāku parādu līdz 125 miljonu eiro apmērā.
Tāpat biznesa plāns paredz, ka aviokompānija līdz 2026. gada beigām ekspluatēs 36 «Airbus A220-300» lidmašīnas, salīdzinot ar 54 lidmašīnām šobrīd, flotei pakāpeniski palielinoties līdz apmēram 40 lidmašīnām 2031. gadā.
«airBaltic» koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt «airBaltic» koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.
Pagājušā gada vasarā par «airBaltic» akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija «Lufthansa». Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% «airBaltic» akciju, «Lufthansa» — 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam «Aircraft Leasing 1» — 1,62%, bet 0,01% — citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, «airBaltic» ir apturējusi iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts «airBaltic» gada pārskatā.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.