Valdība piektdien ārkārtas sēdē spriedīs par aktuālo situāciju «airBaltic»

Jautājumu skatīs sēdes slēgtajā daļā. Pēc sēdes medijiem komentārus sniegs Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) un satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Valdības ārkārtas sēde notiks dienā, kad «airBaltic» atbilstoši obligāciju emisijas nosacījumiem jāveic kārtējais procentu maksājums. Aviokompānija aģentūrai LETA iepriekš nekomentēja, vai 14. augustā plāno veikt obligāciju procentu maksājumu 13,775 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus 17. augustā paredzēta atkārtota «airBaltic» obligāciju turētāju sanāksme, kurā plānots lemt par 14. augusta un 14. novembra procentu maksājumu kapitalizāciju, proti, procentu pieskaitīšanu obligāciju pamatsummai, nevis izmaksu naudā. Pirmā obligāciju turētāju sanāksme 3. augustā nenotika nepieciešamā kvoruma trūkuma dēļ.

Satiksmes ministrs Kozlovskis pēc iepriekšējās valdības sēdes norādīja, ka valdība turpina vērtēt situāciju aviokompānijā un ir autorizējusi biznesa plāna īstenošanas sākšanu, kas ietver sarunas ar esošajiem obligāciju turētājiem par iespējām piesaistīt papildu kapitālu. Viņš uzsvēris, ka mērķis ir nodrošināt «airBaltic» darbības nepārtrauktību, piesaistīt investorus un saglabāt Rīgu kā aviokompānijas bāzes vietu, valstij saglabājot vismaz 25% plus vienu akciju uzņēmuma kapitālā.

Šonedēļ «airBaltic» padome ir apstiprinājusi biznesa plānu, kas tostarp likviditātes uzlabošanai paredz piesaistīt 225 miljonu eiro pagaidu finansējumu, izmantojot 2029. gada prioritārajām obligācijām esošo nodrošinājuma kopumu, kā arī samazināt plānoto lidmašīnu floti no 100 līdz aptuveni 40 lidmašīnām 2031. gadā.

Lidsabiedrībā min, ka «airBaltic» biznesa plāna galvenie akcenti paredz, ka Rīga arī turpmāk būs «airBaltic» galvenais darbības centrs, īstenojot jaunu, uz pieprasījumu balstītu maršrutu tīkla stratēģiju un turpinot nodrošināt Latvijas un plašāka Baltijas reģiona savienojamību.

«AirBaltic» pērn emitēja obligācijas 380 miljonu eiro apmērā ar 14,5% gada procentu likmi. Vienlaikus kompānija ir apturējusi iepriekš plānoto akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un gada pārskatā norādījusi, ka 2026./2027. gada ziemas sezonas finansēšanai tai varētu būt nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.

«airBaltic» koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt «airBaltic» koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par «airBaltic» akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija «Lufthansa». Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% «airBaltic» akciju, «Lufthansa» — 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam «Aircraft Leasing 1» — 1,62%, bet 0,01% — citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Pēc «airBaltic» akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) «Lufthansa» līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka «Lufthansa» pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no «airBaltic» kapitāla. Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc «airBaltic» IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā «Lufthansa», veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā «airBaltic» pirms potenciālā IPO.

Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, «airBaltic» gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts «airBaltic» gada pārskatā.

Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.