Arodbiedrība: «airBaltic» biznesa plāns var nozīmēt būtisku darbinieku skaita samazinājumu

Arodbiedrība uzskata, ka uzņēmumam biznesa plāna izstrādes procesā vajadzēja izvērtēt dažādus darbinieku skaita samazināšanas aspektus, jo tas izriet no būtiskā flotes un operatīvās darbības samazinājuma, aģentūru LETA informēja LAA prezidente Dace Kavasa. Saskatot šādu būtisku ietekmi, vajadzēja veikt konsultācijas ar darbinieku pārstāvjiem, kas netika darīts, norāda Kavasa.

LAA norāda, ka 2025. gadā «airBaltic» maksimālais lidmašīnu skaits bija 54. Saskaņā ar «airBaltic» publicēto biznesa plānu, līdz 2026. gada beigām lidmašīnu skaits tiks samazināts no 51 uz 36. Turklāt ilgtermiņa stratēģija paredz nodrošināt operatīvo darbību tikai ar aptuveni 40 lidmašīnām līdz 2031. gadam, kas ir radikāla atšķirība no iepriekš paredzētā — 100 lidmašīnas.

Balstoties uz LAA veiktajiem aprēķiniem, izvērtējot paredzēto flotes samazināšanu par aptuveni 30%, izskatot arī citus ar flotes ekspluatāciju saistītos kritērijus, LAA prognozē, ka biznesa plāna izstrādes laikā ir izvērtēti arī darbinieku skaita samazināšanas scenāriji 20-30% apmērā.

Arodbiedrības vērtējumā, pat pie visoptimistiskākā scenārija flotes samazināšanās nevar tikt kompensēta bez būtiska darbinieku skaita samazinājuma. LAA secina, ka uzņēmuma vadības paziņojumi par strukturētu ietekmes izvērtējuma uzsākšanu tikai tagad ir maldinoši, jo šādi scenāriji ir bijuši zināmi plānošanas procesā jau iepriekš.

LAA konstatē, ka «airBaltic» vadība nav ievērojusi normatīvo aktu prasības par savlaicīgu informēšanu un konsultāciju uzsākšanu pirms lēmumu pieņemšanas par biznesa plānu, kas pēc būtības ietver būtisku ietekmi uz darbiniekiem.

LAA vērš uzmanību, ka konsultācijas ar arodbiedrību nav notikušas, bet informācija par biznesa plānu arodbiedrībai nav sniegta vispār — LAA informāciju ieguva no žurnālistiem.

Tāpat LAA netika pielaista 11. augusta darbinieku tiešsaistes prezentācijai par biznesa plānu. Atbilde uz arodbiedrības lūgumu pievienoties prezentācijai tiešsaistē bija aicinājums tikties 14. augustā. Cita informācija par biznesa plānu arodbiedrībai nesot sniegta vispār.

LAA atgādina, ka pienākums konsultēties izriet arī tieši no Eiropas Savienības (ES) tiesībām, un ES Tiesa lietā C-188/03 norādījusi, ka pienākums konsultēties ar darbinieku pārstāvjiem rodas jau brīdī, kad tiek pieņemts stratēģisks lēmums, kas darba devējam liek paredzēt vai plānot darba līgumu pārtraukšanu jeb kolektīvo atlaišanu.

LAA ieskatā, biznesa plāns, kas jau paredz konkrētus, skaitliski izteiktus flotes un maršrutu tīkla mērķus, ir tieši šāds stratēģisks lēmums, un konsultācijas ar arodbiedrību bija jāuzsāk to izstrādes, nevis apstiprināšanas vai īstenošanas stadijā.

Šajā kontekstā arodbiedrība izsaka bažas par Šveicē dibinātā «airBaltic» uzņēmuma lomu. LAA ieskatā pastāv risks, ka šī struktūra varētu tikt izmantota kā instruments darbinieku skaita samazināšanas īstenošanai, līdzīgi kā tas notika 2020. gadā ar meitasuzņēmumu — pagaidu nodarbinātības aģentūru AS «Aviation Crew Resources», kad piloti tika piespiesti pāriet uz zemākas algas līgumiem vai zaudēt darbu. Līdzīga shēma esot veidota arī 2009. gadā ar līgumiem Kiprā.

LAA aicina «airBaltic» valdi un padomi uzsākt pārrunas par biznesa plāna ietekmi uz darbiniekiem, ievērojot likumā noteiktās pienākuma vienoties un konsultēties ar arodbiedrībām prasības. Tāpat LAA aicina nodrošināt darbinieku pārstāvju tiesības šajā un jebkurā kolektīvās atlaišanas procesā.

LAA ir šobrīd lielākā aviācijas nozares arodbiedrība, kas apvieno sešu aviācijas nozares uzņēmumu darbiniekus.

Jau ziņots, ka «airBaltic» padome ir apstiprinājusi biznesa plānu, kas likviditātes uzlabošanai paredz piesaistīt 225 miljonu eiro pagaidu finansējumu, izmantojot 2029. gada prioritārajām obligācijām esošo nodrošinājuma kopumu, kā arī samazināt plānoto lidmašīnu floti no 100 līdz aptuveni 40 lidmašīnām 2031. gadā.

Lidsabiedrībā min, ka «airBaltic» biznesa plāna galvenie akcenti paredz, ka Rīga arī turpmāk būs «airBaltic» galvenais darbības centrs, īstenojot jaunu, uz pieprasījumu balstītu maršrutu tīkla stratēģiju un turpinot nodrošināt Latvijas un plašāka Baltijas reģiona savienojamību.

Tāpat biznesa plāns paredz «Airbus A220-300» flotes apmēra pielāgošanu un efektīvākas darbības nodrošināšanu, īstenojot peļņas uzlabošanas programmu. Tās mērķis ir sasniegt aptuveni 45 miljonu eiro regulāru ikgadējo finansiālo ieguvumu.

«airBaltic» paredz, ka līdz 2026. gada beigām tā ekspluatēs aptuveni 36 «Airbus A220-300» lidmašīnas, salīdzinot ar 54 lidmašīnām šobrīd, flotei pakāpeniski palielinoties līdz apmēram 40 lidmašīnām 2031. gadā.

«airBaltic» padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs aģentūrai LETA skaidroja, ka nodrošinājuma kopumu aviokompānija nepārdos, bet tie aktīvi, kas pieder «airBaltic», tiks piedāvāti kā ķīla jaunajam pagaidu finansējumam.

Prognozēts, ka kompānijas ieņēmumi pieaugs no 779 miljoniem eiro 2025. gadā līdz aptuveni 800 miljoniem eiro 2027. gadā un vienam miljardam eiro 2031. gadā. Prognozēts arī, ka «airBaltic» koriģētā peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma, amortizācijas un nomas atskaitījumiem, kā arī pirms uzkrājumiem tiesvedībām (EBITDAR) pieaugs no 143,9 miljoniem eiro 2025. gadā līdz aptuveni 300 miljoniem eiro 2031. gadā, EBITDAR maržai palielinoties no 18,5% līdz 25-29%.

Prognozēts, ka neto parāda attiecība pret EBITDAR samazināsies no 8,94 reizēm 2025. gadā līdz aptuveni 1,6 reizēm 2031. gadā.

«airBaltic» koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt «airBaltic» koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par «airBaltic» akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija «Lufthansa». Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% «airBaltic» akciju, «Lufthansa» — 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam «Aircraft Leasing 1» — 1,62%, bet 0,01% — citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.