Saeima vērtēs divus priekšlikumus par kadastrālo vērtību iesaldēšanas termiņa pagarināšanu

Saeimas Prezidijs ir izsludinājis otru ārkārtas sēdi, kurā iekļauti divi jautājumi — abi par grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā. Vienu likumprojektu izskatīšanai parlamentā iesniedza Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), «Saskaņas» un vairāki citi opozīcijā esoši politiķi, savukārt otrā likumprojekta autori ir Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputāti. Abus likumprojektus rosināts nodot izskatīšanai parlamenta Juridiskajā komisijā.

Opozīcijas politiķi rosina likumā lems noteikt, ka nekustamo īpašumu gaidāmās jaunās kadastrālās vērtības stājas spēkā gadu vēlāk — 2023.gadā, tādējādi atliekot jauno kadastrālo vērtību spēkā stāšanos, lai gada laikā varētu pārdomāti un sabiedrības interesēs izvērtēt un izlemt to, kā mainīsies nekustamā īpašuma nodokļu politika.

«Tieslietu ministrijas piedāvājumu par jaunajām kadastrālajām vērtībām var dēvēt par sprādzienbīstamu,» pauž ZZS Saeimas deputāts Viktors Valainis, uzsverot, ka lielai daļai iedzīvotāju tiek prognozēts dzīvokļa īpašumu kadastrālo novērtējumu vairākkārtējs kāpums, tāpat arī lauksaimniecībā izmantojamai zemei.

Savukārt JKP piedāvājums paredz jaunās kadastrālās vērtības ieviest vēl vēlāk — 2026.gadā. JKP arī rosina noteikt, ka Ministru kabinetam līdz 2023.gada 31.jūlijam jāapstiprina kadastrālo vērtību bāze, kura piemērojam kadastrālā vērtības aprēķinam no 2026.gada. Saskaņā ar JKP priekšlikumu jaunās kadastrālās vērtības Valsts zemes dienestam (VZD) būtu jāpublicē līdz 2025.gada 1.februārim.

JKP arī piedāvā noteikt, ka VZD, aprēķinot prognozētās kadastrālās vērtības 2018.gadam un kadastrālās vērtības 2018.-2025.gadam, zemei, kuras lietošanas mērķis ir dzīvojamā apbūve un kurai Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts apgrūtinājums — kultūras pieminekli, piemēros koeficientu 0,7.

Pašlaik Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteikts, ka jaunās kadastrālās vērtības stājas spēkā 2022.gadā.

Šīs izmaiņas tiek piedāvātas laikā, kad valdības līmenī ir aktualizējies jautājums, kā risināt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) pieaugumu pēc iespējamo jauno kadastrālo vērtību ieviešanas.

Kā ziņots, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paudis, ka, lai nepieaugtu iedzīvotāju izdevumi, mainoties kadastra vērtībām, NĪN likmes ir jāsamazina. Vienlaikus Kariņš piebildis, ka NĪN likmes tiks pārskatītas, pirms stājas spēkā jaunās kadastra vērtības.

LETA jau vēstīja, katieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) paudis, ka ir apņēmies nevirzīt tālākai skatīšanai valdībā Valsts zemes dienesta izstrādātās jaunās kadastrālās vērtības, kamēr nav atrisināts NĪN jautājums. 

Bordāna pārstāvētā Jaunā konservatīvā partija nākusi klajā ar ierosinājumu jauno kadastrālo vērtību noteikšanu atlikt līdz 2026.gadam.