Saeima pieņem nākamā gada budžetu, paredzot tēriņus 10,758 miljardu eiro apmērā

Par budžeta pieņemšanu nobalsoja 63 deputāti, bet 32 politiķi nobalsoja pret to.

Raksturojot nākamā gada budžetu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pateicās visiem šajā procesā iesaistītajiem un atzina, ka likums tapis bezprecedenta apstākļos, kad Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi dzīves. 

«2020.gads iezīmējies pandēmijas zīmē. Budžetu sākām veidot pavasarī, un šis tas būtisks ir uzlabots pa tā izstrādes laiku,» teica politiķis.

Kariņš atgādināja, ka nākamajā gadā, neskatoties uz pandēmiju un grūtībām ekonomikā, budžeta izdevumi tiek palielināti par vairāk nekā 300 miljoniem eiro. «Šajos apstākļos kopējais nodokļu slogs tiek samazināts, minimālā alga tiks palielināta līdz 500 eiro, mediķiem un pedagogiem būs pilnais algu pieaugums, tiks palielinātas minimālās pensijas un garantētais minimālais ienākums. No 1.jūlija ieviesīs minimālās sociālās iemaksas, un cilvēkiem, kuri nenopelna minimālo algu, būs nodokļos jāmaksā proporcionāli nopelnītajam,» stāstīja premjers.

Valdības vadītājs īpaši uzrunāja arī koalīcijas deputātus, uzsverot, ka koalīcijai ir izdevies turēties kopā, neskatoties uz to, ka «ir diezgan dzīvelīga domu apmaiņa, bet varam būt kopā un atrast iespēju visiem vienoties, jo mēs esam tiešs atspulgs dažādajiem sabiedrības strāvojumiem».

«Tas nav vājums, tas ir mūsu spēks, ko varam izmantot ne tikai runājot pret viens otru, bet arī ieklausoties vienam otrā,» pauda politiķis.

Kariņš arī atzina, ka arī opozīcijai ir bijusi daļa taisnības, debatēs norādot uz priekšlikumu rašanos. «Budžetā ir ietverti priekšlikumi, kas sākotnēji izskanēja ne no koalīcijas balsīm, un ir idejas, kas iestrādātas no profesionāļiem. Mūsu izaicinājums ir ieklausīties labās domās, tās pārņemt un iestrādāt likumos,» uzsvēra Kariņš.

Premjers novēlēja visiem izcili labu veselību, kā arī to, lai 2021.gads būtu visiem jaukāks nekā 2020.gads, kas visiem bija izaicinājumu pilns.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, atbildīgais ziņotājs par valsts 2021.gada budžeta likumprojektu Mārtiņš Bondars (AP) pateicās Budžeta komisijas darbiniekiem un pārstāvjiem par paveikto darbu, lai nonāktu līdz budžeta izskatīšanai. Politiķis izteica pateicību arī Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un valdībai, ka tik lielas neskaidrības un saspringuma apstākļos tā varējusi Saeimā iesniegt budžetu 2021.gadam, lai valstī par to būtu skaidrība.

«Paldies opozīcijai, kuru labāk iepazinām budžeta izskatīšanas laikā, un paldies koalīcijas politiķiem par izturību,» pauda Bondars.

Deputāte Jūlija Stepaņenko kritiski norādīja, ka valdības pārstāvji gandrīz nepiedalījās budžeta apspriešanā un to darīja «vien trīs iemaldījušies ministri». Ar vienu runu budžeta izskatīšanā «iepriecināja» finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), sarkastiski norādīja politiķe. Stepaņenko sacīja, ka valsts 2021.gada budžets ieies vēsturē ne tikai kā ilgāk apspriestais, bet arī kā ciniskākais no iesaistīto personu puses. Politiķe arī norādīja, ka Bondars ir sevi parādījis kā ļoti sliktu Budžeta komisijas vadītāju, kurš atbilstoši neziņoja par budžetam iesniegtajiem priekšlikumiem.

Stepaņenko pauda, ka politikā ir tādi cilvēki, kuri vēlas ar neveikliem formulējumiem uzvilkt ikdienišķa cilvēka masku, un deputātes ieskatā tāds esot Kariņš. Politiķe pauda, ka redzot premjera cinismu un viltību.

Deputāts, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns (JKP) arī pateicās visiem, kuri piedalījās budžeta sastādināšanā, kurā «gāja kā pa viļņiem» un kurā koalīcijas pārstāvjiem ne vienmēr saskanēja mērķi. Politiķis pauda, ka satiksmes nozare ir solidarizējusies ar mediķiem un daļu bāzes finansējuma novirzījusi citu nozaru vajadzībām. Butāns pauda cerību, ka valdība saprot, ka satiksmes nozarei finansējums ir vajadzīgs un ka naudu autoceļu sakārtošanas vajadzībām izdosies atrast.

Parlamentārietis Vjačeslavs Dombrovskis pateicās opozīcijas kolēģiem, ka viņi ar savām debatēm ir izgaismojuši budžeta projektu, parādot tā «īsto seju». Viņš pateicās Saeimas darbiniekiem, kuriem vajadzēja strādāt arī līdz plkst.21 vakarā.

Dombrovskis norādīja, ka budžeta debates, iespējams, ir vienīgā vieta, kur ir vienādi spēles noteikumi koalīcijas un opozīcijas deputātiem, kur var novērtēt katra deputāta sagatavotību. Šajā procesā nevar rēķināties, ka kādi draudzīgi mediji visu izgaismos labā gaismā, pauda politiķis. Ar retiem izņēmumiem redzējām, ka koalīcijas politiķi situācijā, kad pastāv vienādi noteikumi, ir kapitulējuši nespējas, negribēšanas vai citu iemeslu dēļ, uzsvēra deputāts.

Deputāte Regīna Ločmele (S), vērtējot nākamā gada budžetu un tā izskatīšanas gaitu, atvainojās visiem cilvēkiem, kurus tas negatīvi ietekmēs nākamajā gadā.

«Gribu atvainoties par to, ka 13.Saeima ievēlēja tādu valdību, kas nav bijusi spējīga sagatavot tādu budžetu, kas paredzētu Covid-19 otrā viļņa sekas un pārvarēšanas mehānismus. Gribu lūgt piedošanu visiem tiem, kas cietīs no paredzētajām nodokļu izmaiņām. Lūdzu piedošanu par visiem neatbildētajiem jautājumiem, jo atbildes nevar izspiest no šīs valdības. Lūdzu piedošanu, ka mēs kā opozīcija nespējām izdarīt tā, ka šis 2021.gada budžets būtu tāds, kas nestu labumu valstij. Bet es ļoti ceru, ka valstī notiks tādas izmaiņas, kas mazinās mūsu kopējo vainu par šo budžetu,» teica politiķe.

Deputāts Aivars Geidāns (KPV LV) pauda, ka starp sabiedrības un valsts interesēm ne vienmēr ir liekama vienādības zīme.

Politiķis Krišjānis Feldmans (JKP) pateicās «godprātīgajiem ierēdņiem», kas nodrošināja tehniskas budžeta detaļas, jo tehniski budžets esot bijis labi sagatavots.

«Šis ir bijis solidaritātes budžets. Šajā budžetā liels atbalsts ir bijis medicīnas un izglītības nozarei, tam upurējot kādu citu nozaru intereses. Ļoti labi, ka beidzot izpildīts Saeimas deputātu iepriekš nolemtais,» teica deputāts.

Politiķis uzskata, ka nākamā gada budžets ataino ideoloģiskās cīņas koalīcijā. «Šis budžets bija ideoloģiskas cīņas rezultāts, kur dažādu ideoloģisko spektru pārstāvji vēlējās īstenot savas ideoloģiskās vēlmes. Kāds budžets ir sanācis, tāds nu ir sanācis, un tas atspoguļo Saeimā ievēlēto ideoloģisko sastāvu,» sacīja parlamentārietis, piebilstot, ka, neskatoties uz ideoloģiskajām cīņām, budžets neiet pret sirdsapziņu.

2021.gada budžeta un to pavadošo likumprojektu izskatīšana Saeimai prasījusi vēsturiski ilgāko laiku. Darbu ar budžeta paketi sākot 23.novembrī, kopumā šim procesam atvēlētas gandrīz 78 stundas, ieskaitot pārtraukumus, turklāt debašu runas ilgums tika saīsināts divas reizes. Šis ir arī pirmais budžets Latvijas vēsturē, kas pieņemts daļēji attālināti, izmantojot šogad ieviesto e-Saeimas platformu.

Nākamā gada budžetam kopumā bija iesniegti 142 priekšlikumi, un deputāti neatbalstīja nevienu opozīcija rosināto ideju. Opozīcijas asu kritiku valdību pārstāvošo partiju politiķi izpelnījās, faktiski nepiedaloties debatēs.

Debatēs par nākamā gada budžetu izskanēja gan konstruktīvi priekšlikumi par to, kā uzlabot valsts un iedzīvotāju stāvokli, taču neizpalika arī savstarpēji apvainojumi, vienam otru kritizējot gan par solījumu nepildīšanu, gan nepieklājīgu uzvedību. Atsevišķi koalīcijas deputāti atzina, ka vismaz daži opozīcijas priekšlikumi un brīdinājumi būtu jāņem vērā, taču priekšlikumi tik un tā netika atbalstīti.

Opozīcijas politiķi kritizēja koalīcijas partijas par šķietamu «deputātu kvotu» atjaunošanu, budžetā paredzot līdzekļus atsevišķiem infrastruktūras objektiem reģionos. Virkne opozīcijas priekšlikumu bija tieši saistīta ar Covid-19 seku risināšanu dažādām sabiedrības grupām.

Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardu eiro, bet izdevumi — 10,76 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā ieņēmumi plānoti 6,68 miljardi eiro, bet izdevumi — 7,84 miljardi eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,15 miljardi eiro, bet izdevumi — 3,17 miljardi eiro.

Ieņēmumu samazinājums nākamgad plānots 328 miljonu, bet izdevumu palielinājums — 744 miljonu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts 3,9 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Saeima piekrita mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadales principu, par pieciem procentpunktiem samazinot pašvaldībām atvēlamo ienākumu daļu, tādējādi valstij nonāks 25%, bet pašvaldībām — 75% no minētā nodokļa ieņēmumiem.

Lai solidarizētos ar sabiedrību Covid-19 izraisītās krīzes kontekstā, Saeima atbalstīja Valsts prezidenta Egila Levita lūgumu iesaldēt viņa algu nākamajam gadam, tādējādi to nepaaugstinot. Saeimas dienaskārtībā ir arī grozījumi citā likumā, kas paredz iesaldēt arī valdības locekļu un ministriju parlamentāro sekretāru algas, taču par to vēl tiks lemts vēlāk. Lūgumu iesaldēt algu izteica arī Valsts kontroles vadība.

Visvairāk līdzekļu nākamgad paredzēts veselības jomai, un papildu 183 miljoni tiks atvēlēti iepriekš paredzētajai veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai.

Likums nosaka, ka, ja 2021.gadā faktiskie ieņēmumi no akcīzes nodokļa ieņēmumiem no tabakas izstrādājumiem pārsniedz attiecīgajam ceturksnim prognozētos ieņēmumus, finanšu ministram būs tiesības palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju Veselības ministrijai onkoloģisko saslimšanu ārstēšanas nodrošināšanai.

Atalgojuma pieaugums paredzēts arī pedagogiem, un nākamgad tam papildus plānots novirzīt 33,3 miljonus eiro, bet 2022.gadā un turpmākajos gados — 49,1 miljonu eiro.

Labklājības jomā papildu finansējums 95,7 miljonu eiro apmērā paredzēts garantēto minimālo ienākumu nodrošināšanai trūcīgām personām. 70,7 miljoni novirzi minimālo pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanai, 23,8 miljoni pašvaldību budžetos paredzēti garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta finansēšanai, savukārt 1,3 miljoni eiro plānoti sociālo garantiju palielināšanai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.

Pandēmijas krīze ir iezīmējusi nepieciešamību stiprināt sociālo aizsardzību alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem, teikts budžeta projekta anotācijā. Tādējādi no nākamā gada jūlija šiem nodarbinātajiem būs jāmaksā obligātās sociālās iemaksas. Līdzšinējo patentmaksas režīmu plānots saglabāt tikai pensionāriem un personām ar 1. un 2.invaliditātes grupu.

No 2021.gada par vienu procentpunktu — no 35,9 uz 34,09 procentiem — paredzēts samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi. Darba ņēmējiem sociālais nodoklis paredzēts 10,5 procentu, bet darba devējiem — 23,59 procentu apmērā. Izmaiņas plānotas arī mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošajiem, un turpmāk par šī nodokļa maksātāju varēs būt tikai pats uzņēmuma īpašnieks, savukārt par darbiniekiem darbaspēka nodokļi būs jāmaksā vispārējā kārtībā.

Saskaņā ar likumu «Par valsts sociālo apdrošināšanu» sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nākamgad speciālā budžeta ieņēmumos nonākt 97,22%, bet pamatbudžetā — 2,78%.

No nākamā gada minimālo darba algu, kas patlaban ir 430 eiro, cels līdz 500 eiro mēnesī. Līdz 1800 eiro līdzšinējo 1200 eiro vietā paaugstinās slieksni, līdz kuram piemēro diferencēto ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu. Savukārt maksimālo neapliekamo minimumu nākamgad no līdzšinējiem 250 eiro paaugstinās līdz 300 eiro mēnesī. Pensionāriem neapliekamo minimumu cels no līdzšinējiem 300 uz 330 eiro.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa augstāko progresīvo likmi noteica 31% apmērā; līdz šim tas bija 31,4%.

Vēl uz trim gadiem — līdz 2023.gada beigām — saglabāta pievienotās vērtības nodokļa samazinātā likme piecu procentu apmērā Latvijas augļiem, ogām un dārzeņiem. Savukārt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem nākamajos trīs gados katru gadu paaugstinās par pieciem procentiem, un ar nodokli apliks arī elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus. Paaugstināts arī dabas resursu nodoklis atsevišķiem objektiem, tostarp par sadzīves atkritumu un bīstamo atkritumu apglabāšanu poligonos.

Izmaiņas skars arī transporta jomu, un ceļa nodokli palielināts lielajām kravas automašīnām, komersantiem par jaudīgu automašīnu izmantošanu, kā arī līdzsvarot nodokļa likmes vieglajiem un kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem.

Atbilstoši makroekonomikas attīstības prognozēm, kur ņemta vērā pandēmijas izraisītā krīze un īstenotie atbalsta pasākumi tautsaimniecībai, iekšzemes kopprodukts salīdzināmās cenās šogad samazināsies par septiņiem procentiem. Nākamgad ekonomikas izaugsme atjaunosies, un IKP pieaugums nākamgad plānots 5,1 procents, bet 2022. un 2023.gadā IKP pieaugums stabilizēsies 3,1 procenta apmērā, teikts budžeta likumprojekta anotācijā.

Likumā noteikts, ka valdībai līdz nākamā gada 1.jūlijam valdībai jāapstiprina plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai un, gatavojot jau 2022.gada budžetu, tā paketē jāiesniedz attiecīgie normatīvie akti, tai skaitā nosakot minimālo ienākumu atbalsta sistēmas parametru noteikšanas kritērijus, kārtību un metodi, kā arī pārskatīšanas kārtību, ņemot vērā valsts ekonomikas attīstību.

Likums stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī.