Saeima aicina rīkot atkārtotas Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas

Paziņojumu atbalstīja 80 deputāti. Paziņojuma projektu iepriekš bija atbalstījusi Saeimas Ārlietu komisija. Aicinājums par atkārtotām vēlēšanām paziņojumā tika iekļauts pēc Saeimas deputātes Kristas Baumanes (AP) rosinājuma.

Saeima aicina Baltkrievijas valsts prezidenta vēlēšanas atkārtoti noturēt saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem, nodrošinot opozīcijai vienlīdzīgu piekļuvi visiem valdības kontrolētajiem plašsaziņas līdzekļiem un ļaujot tai piedalīties vēlēšanās uz vienlīdzīgiem noteikumiem.

Tāpat deputāti aicina atkārtotās vēlēšanās Baltkrievijā radīt taisnīgus apstākļus un iespējas visiem kandidātiem, lai tie varētu īstenot patiesu priekšvēlēšanu kampaņu. Šajās vēlēšanās jānodrošina starptautisko novērotāju klātbūtne, kā arī tas, ka visos vēlēšanu komisiju līmeņos ir pārstāvēti visu vēlēšanu kandidātu atbalstītāji, norādīts pieņemtajā dokumentā.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (VL-TB/LNNK) norādīja, ka Saeimas paziņojums ir sagatavots, lai varētu paust oficiālu pozīciju par situāciju kaimiņvalstī pēc 9.augustā notikušajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, kuras neatbilda starptautiskajiem standartiem un kuras nebija nedz brīvas, nedz godīgas. Baltkrievijā notiek lielākie protesti kopš neatkarības atgūšanas, kurās piedalās simtiem tūkstoši cilvēku, uzsvēra Ārlietu komisijas vadītājs.

Kols norādīja, ka Baltkrievijā vairāki tūkstoši cilvēki ir aizturēti, simtiem cilvēku ir ievainoti. Politiķis vērsa uzmanību režīma veiktajai cilvēku nogalināšanai, spīdzināšanai un sišanai. Deputāts uzsvēra, ka šajā situācijā Latvijai ir jābūt kopā ar baltkrievu tautu, kad viņai jāstājas pret tirānu. Ārlietu komisijas vadītājs arī norādīja, ka kopīgā nostāja ir jākoordinē Eiropas Savienībā un plašākā līmenī.

Deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pauda cerību, ka baltkrievu tautas centieni vainagosies panākumiem. Politiķe akcentēja, ka ir jāizbeidz vardarbība pret miermīlīgajiem iedzīvotājiem. Reizniece-Ozola norādīja, ka īstermiņa ekonomiskās intereses nevar būt svarīgākas par cilvēktiesību ievērošanu. Politiķe norādīja, ka jārēķinās, ka baltkrievu tautas cīņa būs ilga, jo vadonim vairs nav kur atkāpties. Tāpat esot jāņem vērā, ka Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai būs nepieciešams atbalsts, sacīja deputāte.

Reizniece-Ozola pauda, ka Latvijai ir jābūt gatavai bēgļu uzņemšanai no kaimiņvalsts. Atbalsta sniegšanā baltkrieviem esot jāizmanto Eiropas līmeņa institūciju platformas, ja nepieciešams, rosinot sankciju noteikšanu režīmam, pauda ZZS deputāte. Ja notiks varas maiņa, tad valsts sistēma iedzīvotājiem būtu jāveido no jauna, neļaujot zemes iztirgošanu ārzemniekiem par grašiem un nepieļaujot uzņēmumu «prihvatizēšanu», uzsvēra politiķe. Viņa arī aicināja Saeimā izveidot Baltkrievijas tautas atbalsta grupu.

Deputāte Baumane sacīja, ka notikumi Baltkrievijā rada viņā gan šausmas, gan prieku — šausmas izraisa brutāla izrēķināšanās ar tautu, savukārt priecājas viņa par to, ka šī režīma dienas esot skaitītas. Viņasprāt, esam liecinieki arī PSRS beigām, jo Baltkrievija esot pēdējā valsts ar padomju ideoloģiju un vērtībām. «Mēs nevaram visu laiku skatīties pār plecu, gaidot, ko pateiks lielāks un spēcīgāks. Esam Baltkrievijas tuvi kaimiņi, un ir pienāci laiks Saeimai teikt savu vārdu — vēlēšanas jārīko atkārtoti,» sacīja politiķe.

Deputāts Ivars Zariņš (S) uzsvēra, ka «Saskaņas» ieskatā vēlēšanas Baltkrievijā noteikti nav bijušas godīgas un ir jāiestājas par Baltkrievijas tautu. Tomēr savu runu viņš faktiski veltīja Latvijā pastāvošās kārtības kritizēšanai. Viņš pauda, ka Saeima patlaban demonstrē «liekulības paraugstundu», jo Latvijas iedzīvotājiem vēlēt Valsts prezidentu nav iespējas. «Kuluāru sarunās tika teikts, ka tautas vēlēts prezidents varas kliķei nebūs ērts,» sacīja Zariņš.

Kritiskus vārdus saviem kolēģiem veltīja arī opozīcijas deputāte Ļubova Švecova (S), pieļaujot, ka koalīcijas politiķi izmanto situāciju Baltkrievijā, lai pievērstu sev uzmanību. Viņa pauda neizpratni, kāpēc atbildīgās ministrijas ieturējušas klusu pozīciju, un pieļāva, ka tas darīt, lai «neietu pret iedzīvotāju viedokļa straumi», kā arī nekonfliktētu ne ar Lukašenko, ne citām lielvarām.

«Kur jūs bijām pirms pusgada, diviem mēnešiem, kad Baltkrievijā sākās aktīva gatavošanās vēlēšanām? Latvijas paziņojumi ir bezjēdzīgi pēc būtības,» izteicās Švecova. Viņa pastāstīja, ka Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests bloķējis tikai Baltkrievijas opozīcijas politiķu naudas kontus, lai arī mūsu valstī esot arī Lukašenko komandas nauda.

Opozīcijas deputāte Jūlija Stepaņenko pārmeta, ka Latvija pirms vēlēšanām neiebilda tam, ka tajās nevarēs būt klāt starptautiskie novērotāji. Politiķe pārmeta divkosību Latvijā pie varas esošajiem, arī Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), kas pirms vēlēšanām neiebilda tam, ka Aleksandrs Lukašenko atkal mēģinās palikt amatā.

Varētu novēlēt baltkrievu tautai spēcīgus līderus, kuri varētu palīdzēt tautai plaukt un valstij kļūt labākai, bet pašā Latvijā tādu līderu nav, apgalvoja deputāte, pēc kuras domām, Latvijas politiķi varot vien pamācīt baltkrievus, «kā izputināt valsti, kā zaudēt neatkarību, kā liekties Starptautiskā valūtas fonda (SVF) priekšā un pēc SVF rosinājuma ieviest nekustamo īpašumu nodokli, tādējādi izdzenot savus tautiešus no mājām».

Cits opozīcijas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (S), uzsvēra, ka vēlēšanas kaimiņvalstī nav bijušas godīgas, ko apliecina arī šīs valsts iedzīvotāju došanās protesta akcijās, nebaidoties no represijām un par savu veselību. «Mums ir morāls pienākums paust savu viedokli par notiekošo — gan vēlēšanu norisi, gan represijām un vardarbību, gan arī cilvēktiesību pārkāpumiem, bet par valsts nākotni lēmumu var pieņemt tikai Baltkrievijas tauta vēlēšanās, kurās neviens neiejaucas,» teica politiķis.

Viņš domā, ka starp Latvijas politiķiem ir arī tādi, kuri situāciju Baltkrievijā izmanto savā «svētajā karā starp rietumiem un austrumiem» un kuri iepriekš Baltkrievijas opozīcijā neesot saskatījuši pietiekamu nacionālismu. «Latvijai ir jāatturas no jebkādiem mēģinājumiem tiešā veidā iejaukties notiekošajos procesos Baltkrievijā,» teica politiķis. Viņš bažījas par lēmumu sniegt finansiālu atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai, jo tādējādi Latvija iejauksies kaimiņvalstī notiekošajos procesos.

Valdošās koalīcijas politiķe Inese Lībiņa-Egnere (JV) norādīja, ka tas ir tikai likumsakarīgi, ka parlamentārās debatēs tiek lemts par to, kā atbalstīt Baltkrievijas tautu tās centienos, turklāt arī citās Baltijas valstīs notiek šāds darbs. Viņa akcentēja, ka Baltkrievijas tauta ir jāatbalsta.

Deputāts Artūrs Toms Plešs (AP) pauda, ka 21.gadsimtā cilvēki nav pelnījuši tikt dauzīti vai spīdzināti par savu domu un ideju paušanu un nevar tik sodīti par savu politisko izvēli, taču tas pašlaik notiek Baltkrievijā. Deputātam cerību raisot tas, ka Baltkrievijā simtiem tūkstošu cilvēku protestos iestājas par cilvēktiesībām un demokrātiju.

Opozīcijas deputāts Aldis Gobzems priecājās par baltkrievu tautas drosmi un eiropeiskumu, kas savu pozīciju pauž bez vardarbības, veikalu postīšanas un pat savācot atkritumus pēc sevis. Viņš aicināja Latvijas tautu ņemt piemēru no kaimiņvalsts iedzīvotājiem, kuri miermīlīgi pieprasa demokrātiju, kuras, viņaprāt, pietrūkstot arī Latvijā. Arī viņš kritizēja to, ka Latvijas tautai nav iespējas vēlēt prezidentu, kā arī to, ka Latvijai nebūtu jāmāca citas valstis par to, kas ir demokrātija, ja pašai tādas īsti neesot. «Mums nekad nav bijis savas ārpolitikas, mēs tikai pieslēdzamies kādai pozīcijai,» domā politiķis.

Kols pateicās debatētājiem, kuri ir pauduši atbalstu Baltkrievijas tautai. Politiķis, komentējot Zariņa pausto, ka Valsts prezidentu Latvijā joprojām nevēl tauta, norādīja, ka Latvija jau tika dibināta kā parlamentāra republika, tāpēc salīdzinājums nav vietā. Reizē Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimā kļuvušas caurspīdīgas, ieviešot atklātu balsojumu, norādīja Kols.

Attiecībā uz Saeimas paziņojumā minēto iespējamo finansiālo atbalstu baltkrieviem politiķis pauda, ka nesaprot, kāpēc ir radies priekšstats, ka tas nozīmētu iejaukšanos iekšlietās un kaut ko provocēt. Līdzekļi nepieciešami, piemēram, juridiskās palīdzības sniegšanai cilvēkiem, pret kuriem režīms nepamatoti ierosinājis krimināllietas, norādīja Kols. Tāpat esot nepieciešams sniegt atbalstu cilvēkiem, pret kuriem režīma pārstāvji izrīkojušies zvērīgi, tajā skaitā ziņots arī par izvarošanas gadījumiem.

Politiķis Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka nedrīkst pieļaut ne rietumu, ne austrumu iejaukšanos baltkrievu tautas pašnoteikšanās procesos. Arī viņš izteica bažas par līdzekļu piešķiršanu Baltkrievijas NVO, uzsverot, ka Latvija nebūtu priecīga, ja, piemēram, kāda cita valsts finansētu kādas kreisas organizācijas Latvijā. Viņaprāt, svarīgākais ir panākt vardarbības un represiju izbeigšanu Baltkrievijā, lēmumu pieņemšanu atstājot kaimiņvalsts pilsoņu ziņā.

Deputāts Mārtiņš Bondars (AP) pauda, ka parlaments dara savu darbu, jo tā pienākums ir pausts savu pozīciju un solidaritāti. Viņš mudināja Latvijas iedzīvotājus un parlamentu rīkoties tā, lai Baltkrievijas iedzīvotāji, kuri to vēlas, varētu strādāt Eiropā un Latvijā. Viņš aicināja «atvērt savas mājas durvis viņiem».

Opozīcijas politiķis Sergejs Dolgopolovs (S) piekrita, ka katra normāla cilvēka pienākums ir nosodīt nepamatotas represijas pret miermīlīgiem protestētājiem. Viņš uzsvēra, ka Latvija varētu mācīties no tā, kas notiek Baltkrievijā. Viņaprāt, valdībai jādomā par to, ka nepildītie solījumi var izraisīt līdzīgu reakciju arī pie mums, akcentējot, ka šādu neizpildītu solījumu un likuma normu ir ļoti daudz. Arī ārlietu resora darbs būtu jāuzlabo. Dolgopolovs atgādināja, ka īpaši daudz nekas nav mainījies Baltkrievijas režīmā daudzu gadu gaitā, tāpēc viņam būtu bijis interesanti paklausīties, kādas būtu Kariņa un Valsts prezidenta Egila Levita uzrunas, tiekoties ar Lukašenko, kas tika uzaicināts uz Latviju. Arī finansiālais atbalsts, ko Latvija plāno piešķirt, nevarētu būt mērķēts konkrētām biedrībām.

Saeima paziņojumā pauž satraukumu par represijām un vardarbību pret pilsoniskās sabiedrības locekļiem un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, uzsverot, ka tiesības paust savu viedokli brīvās vēlēšanās ir viena no demokrātijas pamatvērtībām, savukārt vārda brīvība un pulcēšanās brīvība ir cilvēka pamattiesības.

Parlamenta lēmumā Latvijas valdība aicināta atbalstīt Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Baltkrievijas amatpersonām, kas atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem un vēlēšanu rezultātu viltošanu. Tāpat Latvijas valdība un ES institūcijas aicinātas sniegt atbalstu Baltkrievijas sabiedrībai, tostarp finansiālo atbalstu kaimiņvalsts pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu attīstībai.

Saeima aicina Baltkrievijas varas iestādes nekavējoties pārtraukt spēka pielietošanu un vajāšanu, atbrīvot visus politieslodzītos un tos, kuri pēdējās dienās ir prettiesiski aizturēti.

Deputāti arī aicina reabilitēt atbrīvotos politiski ieslodzītos un pilnībā atjaunot viņu pilsoniskās un politiskās tiesības un nodrošināt demokrātijas principu, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu saskaņā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un Baltkrievijas ratificētajiem starptautiskajiem un reģionālajiem cilvēktiesību instrumentiem.

Saeima arī aicina Baltkrievijas valdību nekavējoties sākt dialogu ar opozīciju un pilsonisko sabiedrību, lai izvairītos no turpmākas vardarbības un īstenotu pārmaiņas, kuras Baltkrievijas iedzīvotāji uzskata par vēlamām un vajadzīgām.

Parlamenta paziņojumā uzsvērts, ka 9.augustā notikušās prezidenta vēlēšanas neatbilda Baltkrievijas starptautiskajām saistībām un pasaulē atzītiem demokrātijas un tiesiskuma standartiem, un tās nebija brīvas un godīgas.

Pieņemtajā dokumentā akcentēts, ka pašreizējā Baltkrievijas varas iestāžu rīcība pārkāpj starptautiski atzītās cilvēktiesību normas un demokrātijas principus. Deputāti arī norāda, ka dialogs sabiedrībā un reformas sekmēs Baltkrievijas attīstību, palīdzot veicināt draudzīgas kaimiņattiecības ar mūsu reģiona valstīm, kā arī atjaunojot veiksmīgu sadarbību ar ES.

Dokumenta noslēgumā Saeima apliecina nemainīgu atbalstu Baltkrievijas suverenitātei, iedzīvotāju labklājībai un pamattiesībām.

Jau ziņots, ka Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā un citās pilsētās notiek protesti, kas vērsti pret 9.augustā notikušo Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātiem, kurus opozīcija uzskata par viltotiem, kā arī pret nežēlīgo vardarbību, kas tikusi vērsta pret protestētājiem.

Baltkrievijas Centrālā vēlēšanu komisija piektdien publiskoja galīgo šo vēlēšanu rezultātu versiju, saskaņā ar kuriem Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska — 10,1%. Tomēr iedzīvotāji publiski lielākoties norāda, ka balsojuši par Tihanovsku, nevis Lukašenko.

Vardarbīgi apspiežot protestus pret acīmredzamiem pārkāpumiem vēlēšanu norisē un rezultātu viltošanu, Baltkrievijā cietuši vai aizturēti tūkstošiem cilvēku. Slimnīcās ārstējas vairāk nekā 250 cietušo, un ir arī bojāgājušie.