Rail Baltica iebraucis strupceļā, kurš atbildīgs?

RB Rail veiktā analīze atklāja, ka Latvijas noslēgtajos līgumos būvniecības vienību cenas ir nesamērīgi augstas. Posmā Misa–Lietuvas robeža viena kilometra būvniecība Latvijā izmaksā aptuveni 16,3 miljonus eiro – 2,3 reizes dārgāk nekā analogas izmaksas Igaunijā un par 66% vairāk nekā Lietuvā. Cenu starpība par tādiem pamatmateriāliem kā grants un šķembas tiek uzskatīta par nepamatotu valsts līdzekļu pārtēriņu, ko izraisījuši neizdevīgi noslēgtie līgumi un vāja iepirkumu kontrole.

Iesaldētie līdzekļi un Rīgas cilpas paralīze vērtējama virs 500 miljoniem eiro. Tā kā valdība nolēmusi prioritāri būvēt tikai pamattrasi, kas savieno Lietuvu un Igauniju, apejot Rīgu, Centrālās stacijas un lidostas mezglu būvniecībā jau ieguldītie simti miljonu eiro pašlaik nedod nekādu atdevi. Stacijas ir nepabeigtas, to tālākai integrācijai trasē šobrīd nav naudas, iztērētie līdzekļi ir iesaldēti infrastruktūrā, kura tuvākajos gados netiks pilnvērtīgi izmantota.

Rail Baltica nav tikai vienas partijas kļūda. Tas ir kolektīvās politiskās bezatbildības piemērs, kurā teju katra no pēdējās desmitgades varas partijām ir ieguldījusi savu artavu – sākot no nespējas kontrolēt ierēdņus un slēptiem datiem, līdz pat stratēģiski nepareizai būvniecības prioritāšu izvēlei, sākot darbus Rīgas centrā, nevis uz pamattrases.

Četrkārtīgs izmaksu lēciens

Sākotnēji 2017. gadā bija lēsts, ka viss Rail Baltica projekts Baltijas valstīs izmaksās 5,8 miljardus eiro. Pašreizējās aplēses rāda, ka kopējās izmaksas var sasniegt 23,8 miljardus eiro, no kuriem Latvijas pirmās kārtas izmaksas vien ir ap 5,5 līdz sešiem miljardiem eiro. Šis gandrīz četrkārtīgais pieaugums, kas daļēji slēpts aiz inflācijas un projekta izmaiņām, ir galvenais parlamentārās izmeklēšanas un prokuratūras pārbaudes objekts.

Māris Puķītis.

Foto: Rojs Maizītis, Edijs Pālens/LETA, Zane Bitere/LETA, Kaspars Krafts/LETA, Lita Millere/LETA, Paula Čurkste/LETA, Ieva Leiniša/LETA