Braže: Ministru prezidenta pārmetumi ĀM nav premjera cienīga rīcība

Ārlietu ministre sociālajos medijos paudusi neizpratni par Kulberga sacīto. «Šorīt TV3 premjers sašutinās un pārmet ĀM par to, ka Latvija arī ES aizstāv savas drošības intereses līdz galam un var uzlikt veto. Viņš uzskata, ka vajadzēja ātrāk, kā pārējiem baltiešiem, piekrist divu oligarhu izņemšanai no sankcijām. Tas man ir jaunums. Nepatīkams,» raksta Braže.

Ārlietu ministre arī atsaucās uz premjera pausto pārsteigumu, ka viņam bija jāpārstāv Latvijas intereses un Ministru kabineta apstiprināto pozīciju starptautiski. Braže akcentē, ka pēc premjera lūguma viņa pati Kulbergam un viņa biroja vadītājam, savukārt ĀM darbinieki Francijas kolēģiem nosūtījuši informāciju par Latvijas interesēm drošības jomā.

«Kopumā koordinācija bija visciešākā ar premjeru un Valsts prezidentu un ĀM kolēģiem,» norāda Braže, pateicoties diplomātiem par darbu.

Viņa sola diplomātus aizstāvēt, pret ārlietu ministres ieskatā, nepamatotiem pārmetumiem. Braže uzskata, ka šāda rīcība nav premjera cienīga, jo ĀM viņu atbalsta ikdienas darbā.

Kā vēstīts, Latvijas iebildumu dēļ pirmdienas vakarā tika apturēts ES dalībvalstu lēmuma pieņemšanas process jautājumā par sankciju atcelšanu krievu oligarhiem Ališeram Usmanovam un Mihailam Frīdmanam. Savukārt otrdienas pēcpusdienā Latvija mainīja nostāju un izvēlējās konstruktīvu atturēšanos, tādējādi nodrošinot nepieciešamo vienprātību.

Attiecīgi ES dalībvalstu pārstāvji otrdien vienojās par sankciju pagarināšanu pret tūkstošiem Krievijas fizisko un juridisko personu uz trim gadiem, taču no sankciju saraksta svītroja Usmanovu un Frīdmanu.

Trešdien TV3 raidījumā «900 sekundes» Kulbergs norādīja, ka jautājums bija «jānokopj līdz tam, ka Latvija nav pēdējā valsts Eiropā, kura paliek viena». Viņš stāstīja, ka visas dalībvalstis jau bija vienojušās, bet Latvija vienīgā palika ar pozīciju pret sankciju atcelšanu Usmanovam un Frīdmanam.

Kulbergs atzina, ka Lietuva un Igaunija viņam par pārsteigumu jau bija piekritušas šo personu izņemšanai no sankciju saraksta. Viņš uzsvēra, ka Baltijas valstīm būtu jābūt kopējai nostājai, un šis jautājums ir jāsakārto. Viņu arī pārsteidzis, ka nevienā mirklī uz galda īsti neesot bijušas Latvijas intereses.

Vaicāts, vai šajā situācijā ĀM kaut ko līdz galam neizdarīja, premjers vēlreiz teica, ka ministrijai bija jānokoordinē Latvijas pozīcija, lai tā nepaliktu pēdējā Eiropā un ar savu balsi netiktu nostādīta situācijā, kad jāizšķiras par divu vai 2600 personu atbrīvošanu no sankcijām. Premjers norādīja, ka Latvija savās pozīcijās palika «cieta» un nepiekrita, tomēr bija spiesta atturēties.

Valdības vadītājs tomēr secināja, ka viss beidzies uz pozitīvas nots un Latvijai savas intereses izdevies aizstāvēt, atgādinot par Francijas solījumiem palīdzēt stiprināt Latvijas aizsardzību. Par to esot saņemts arī rakstisks apliecinājums.