EM kā risinājumu augstajām degvielas cenām redz PVN likmes samazināšanu

EM norādīja, ka nepieciešams izmantot vairākus instrumentus, lai mazinātu degvielas cenu ietekmi uz iedzīvotājiem. Viens no ātrākajiem risinājumiem ir PVN samazināšana degvielai, tādēļ patlaban īpaša uzmanība pievērsta priekšlikumam samazināt PVN likmi no 21% līdz 12%. Pēc EM aplēsēm, pie pašreizējā cenu līmeņa PVN likmes samazinājums degvielai no 21% līdz 12% pilnas pārneses gadījumā samazinātu dīzeļdegvielas cenu par aptuveni 16-17 centiem litrā un benzīna cenu par aptuveni 14-15 centiem litrā.

EM uzsvēra, ka PVN samazinājuma rezultāts būs atkarīgs no tā, kādā apmērā nodokļa samazinājums tiks pārnests mazumtirdzniecības cenās.

Ministrijā atzīmēja, ka degvielas cenu kāpums būtiski ietekmē ne tikai mājsaimniecību izdevumus, bet arī uzņēmumu izmaksas, tostarp transporta, ražošanas, lauksaimniecības, loģistikas un pakalpojumu nozarēs. Tādēļ degvielas cenu dinamika var radīt arī plašāku spiedienu uz patēriņa cenām un inflāciju. PVN samazinājums vienlaikus ļautu mazināt arī inflācijas spiedienu. Pie pilnas PVN samazinājuma pārneses patēriņa cenu līmenis varētu samazināties par aptuveni 0,3 procentpunktiem.

EM pauda, ka turpina regulāru degvielas cenu monitoringu un uzskata, ka valdībai būtu jāvērtē viss valsts rīcībā esošo instrumentu kopums, tostarp risinājumi nodokļu un ar degvielas cenu saistīto maksājumu jomā, kā arī mehānismi, kas nodrošinātu, ka valsts pieņemtie cenu samazināšanas pasākumi faktiski un savlaicīgi atspoguļojas cenās degvielas uzpildes stacijās.

Tāpat EM ir gatava iesniegt Ministru kabinetam un Saeimai nepieciešamos aprēķinus un priekšlikumus turpmāku lēmumu pieņemšanai.

Komentējot, kad un vai EM varētu virzīt solidaritātes maksājuma ieviešanu, ministrijā norādīja, ka solidaritātes maksājums ir nepieciešams kā instruments situācijām, kad degvielas mazumtirdzniecības cenas pieaugums nav samērīgs ar naftas produktu cenu izmaiņām pasaules tirgos un objektīvajām izmaksām. Tas ļautu valstij reaģēt gadījumos, kad cenu pieaugumā veidojas nepamatoti liela starpība starp objektīvi pamatotām izmaksām un gala cenu patērētājam.

Iepriekš EM bija izstrādājusi šāda instrumenta regulējumu, un 14. aprīlī valdība atbalstīja priekšlikumu piemērot degvielas tirgotājiem solidaritātes maksājumu gadījumos, kad faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegtu orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%. Regulējumu bija plānots piemērot līdz 2026. gada beigām. Tomēr vēlāk likumprojekts Saeimā neguva atbalstu. Tālāka rīcība būs atkarīga no politiskā lēmuma un izvērtējuma par piemērotāko instrumentu pašreizējā situācijā, atzīmēja ministrijā.

EM uzsvēra, ja tiktu pieņemts lēmums atgriezties pie šāda instrumenta, tā ieviešanai būtu nepieciešams atsevišķs politisks lēmums un tiesiskais regulējums. Iepriekš izstrādātajā likumprojektā bija paredzēts, ka solidaritātes maksājums tiek piemērots tikai noteiktos ārkārtas gadījumos un uz terminētu periodu.

Atbilstoši iepriekš izstrādātajam modelim EM katru nedēļu aprēķinātu un publicētu orientējošo mazumtirdzniecības cenu, bet maksājums tiktu piemērots degvielas mazumtirgotājiem tikai tad, ja faktiskā cena pārsniegtu šo cenu par vairāk nekā 3%. Mehānisms būtu aktivizējams ar Ministru kabineta noteikumiem.

Vienlaikus, ņemot vērā, ka iepriekšējais likumprojekts Saeimā neguva atbalstu un saņemti iebildumi par tā atbilstību brīvā tirgus principiem un iespējamiem juridiskiem riskiem, jebkura tālāka virzība prasītu atkārtotu regulējuma izvērtēšanu un politisku lēmumu, sacīja EM.

LETA jau ziņoja, ka koalīcija izvērtē risinājumus, lai samazinātu cenas gan benzīnam, gan dīzeļdegvielai, pirmdien, 21. septembrī, pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes žurnālistiem pauda Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).

Kulbergs skaidroja, ka Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM), EM un Finanšu ministrijai (FM) pagājušajā nedēļā tika uzdots sagatavot priekšlikumus par Latvijā īstenojamiem pasākumiem degvielas cenu mazināšanai. Pirmdien koalīcija vērtēja vairākus iespējamos risinājumus.

Tostarp tika vērtēta iespēja samazināt akcīzes nodokļa likmi līdz zemākajam līmenim, ko pieļauj Eiropas Savienības regulējums, degvielas rezervju prasību izmaksu atcelšana un biodegvielas prasības atcelšana.

Pēc premjera teiktā, visi šie pasākumi varētu samazināt degvielas cenu līdz pat 20 centiem litrā.

Premjers norādīja, ka vēlas, lai degvielas cenu samazinājums ir spēkā jau no 1. oktobra. Tas nozīmē, ka priekšlikumiem vajadzētu būt gataviem uz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas trešdienas, 23. septembra, sēdi.

Tāpat LETA ziņoja, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) rosinājusi līdz šā gada beigām samazināt PVN likmi degvielai no 21% līdz 12%, lai mazinātu straujā degvielas cenu kāpuma ietekmi uz iedzīvotājiem un tautsaimniecību.

ZZS norāda, ka pasaules naftas tirgū saglabājas saspringta situācija, bet degvielas cenu pieaugums Latvijā būtiski ietekmē gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu izdevumus. Partijā uzsver, ka degvielas sadārdzināšanās palielina transporta, ražošanas, lauksaimniecības, loģistikas un pakalpojumu izmaksas, tādējādi sekmējot kopējo cenu kāpumu un inflāciju.