Augusta vidū, kad kāzas svinēja Andreja Ēķa trešais dēls Kristofers Ēķis, kurš pasaulē nāca Andreja pirmajā laulībā ar Ivetu un zaudēja mammu traģiskā negadījumā kalnos, būdams vien septiņus gadus vecs, daudzi ar sajūsmu sekoja līdzi Andreja un Dainas soctīklu ainiņām, secinot, ka viņi abi spēj radīt ne tikai prieku sev, bet arī ticību apkārtējiem, ka laime ir iespējama arī tad, ja aiz muguras ir smaga pagātne.
Rētas, kuras vajadzēja dziedināt
Pirms abu ceļi krustojās, gan Andrejs, gan Daina bija izgājuši cauri smagiem un tumšiem dzīves posmiem. Andreja, tolaik telekompānijas LNT vadītāja, dzīvi 2008. gada sākumā satricināja neaprakstāma traģēdija – kalnos Norvēģijā atpūtas laikā, vizinoties uz sniega motocikla, 42 gadu vecumā bojā gāja sieva Iveta. Andrejs palika viens ar trim dēliem, no kuriem jaunākajam – Kristoferam – bija tikai septiņi gadi. Meklējot veidus, kā aptvert un samierināties ar notikušo, Ēķis, kā vēlāk izteicās, būtisku atbalstu rada sarunās ar mācītāju Juri Rubeni.
Arī Daina, pirms satika Andreju, bija laulībā – viņas vīrs un divu meitu tēvs bija Latvijā pazīstamais saksofonists un aranžētājs Artis Gāga. Tikai vēlāk māksliniece atklāja, ka šajās attiecībās, kas ilga desmit gadus, regulāri piedzīvojusi emocionālu un fizisku vardarbību.
Vairāk nekā 1000 vēstuļu
Divus gadus pēc sievas zaudēšanas Andreja dzīvē ienāca Daina. Kā abi atklājuši intervijās, iepazinušies un satuvinājušies, ilgu laiku sarakstoties draugiem.lv, un kopā iznācis vismaz tūkstotis vēstuļu. Andreju tajās uzrunājis “kaut kas ļoti dziļš”, tas, ka “Daina ir cilvēks, kurš pašprogrammējas un nepārtraukti attīstās”.
Savukārt Daina sajutusi mistisku zemapziņas saikni. “Nav daudz cilvēku, ar ko vari atrast saikni. Tas pat nav raksturs, bet zemapziņas līmenī – ka tev ir interesanti. Tu vari runāt par kaut ko, un otru cilvēku tas aizķer, ievelk iekšā, tā ir tā vērtība, ko dzīvē meklējam. Tu jūti, ka esi uz viena viļņa,” pirms dažiem gadiem Kristīnes Virsnītes raidījumā Divi vienā pauda Daina.
Turpat viņa izteicās, ka Andrejs kļuvis par viņas aizvēju un glābiņu, ka abu attiecības ir dziedinošas: “Viņš ir mani sasildījis. Viņš man nav devis sajūtu, ka man ir jācīnās. Viņš deva apziņu, ka esmu pelnījusi, ka par mani rūpējas.”
