Pensionāru federācija aicina nākamā gada budžetā paredzēt finansējumu redzi saglabājošai terapijai

Organizācija uzsver, ka pašlaik pacientiem terapija, kas var palīdzēt saglabāt redzi, jāapmaksā no saviem līdzekļiem, taču ne visi seniori to var atļauties. Federācijas ieskatā iespēja saglabāt redzi nedrīkst būt atkarīga no cilvēka ienākumiem vai viņa ģimenes finansiālajām iespējām. Federācija uzsver, ka redzes zuduma novēršana valstij ir ekonomiski izdevīgāka nekā ilgstoša invaliditātes, sociālās aprūpes un kopšanas izdevumu segšana.

LPF aprēķinājusi, ka pirmās grupas invaliditātes pensiju un cilvēka ar invaliditāti kopšanas pabalstu nodrošināšana 300 personām valsts budžetam izmaksātu aptuveni 3,73 miljonus eiro gadā. Šāds cilvēku skaits aptuveni atbilst ar neovaskulāru vecuma makulas deģenerāciju pirmreizējo pacientu skaitam Latvijā.

Organizācija norāda, ka redzes problēmas var ne tikai apgrūtināt ikdienas pienākumu veikšanu, bet arī kļūt par iemeslu darba attiecību pārtraukšanai. Latvijas iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem nodarbinātības līmenis sasniedzot 15%, kas esot otrs augstākais rādītājs Eiropas Savienībā.

LPF pārstāve Liesma Kalve uzsver, ka, cilvēkam ilgāk saglabājot veselību un spēju dzīvot patstāvīgi, palielinās viņa ieguldījums valsts ekonomikā un samazinās nepieciešamība pēc sociālās aprūpes un tuvinieku atbalsta.

LPF informē, ka neovaskulārā vecuma makulas ģenerācija ir visizplatītākā tīklenes slimība un galvenais redzes invaliditātes cēlonis Latvijā cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma. Neārstēta šī slimība var izraisīt aklumu.

Latvijas Acu ārstu asociācijas dati liecinot, ka Latvijā ik gadu ir aptuveni 320 pirmreizējo pacientu ar šo slimību, bet kopējais pacientu skaits sasniedz aptuveni 8000. Slimību ārstē ar intravitreālām injekcijām, un pat dažu mēnešu ārstēšanas kavējums varot radīt neatgriezenisku redzes zudumu.

Pēc Latvijas Neredzīgo biedrības datiem, Latvijā ir vairāk nekā 12 000 cilvēku, kuri daļēji vai pilnībā zaudējuši redzi. Pēdējo divu gadu laikā cilvēku ar redzes invaliditāti skaits esot pieaudzis par aptuveni 20%.

Pēc LPF pasūtījuma veiktās aptaujas datiem, ar redzi saistītas sūdzības ir 87% senioru, savukārt 43% aptaujāto redzes traucējumi negatīvi ietekmē ikdienu. Katram trešajam senioram redzes dēļ ir grūtības lietot telefonu un datoru, kā arī izmantot digitālos pakalpojumus, piemēram, internetbanku.

Vairāk nekā pusei — 57% strādājošo senioru — redzes problēmas vismaz zināmā mērā ietekmē spēju strādāt. Savukārt 45% senioru, kuriem veiktas ārstnieciskas manipulācijas, tās apmaksājuši no saviem līdzekļiem, noskaidrots aptaujā.

Pensionāru federācijas pasūtītajā 2025. gada aptaujā par senioru acu veselību piedalījās 969 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 60 gadiem.