Premjers: IKT iepirkumu moratorijs tiks turpināts

Politiķis sprieda, ka darba grupa, kas strādā pie IKT jomas sakārtošanas, ir paveikusi lielu darbu un jau tagad esot izdevies ietaupīt aptuveni 5 miljonus eiro.

Galvenais, kas līdz šim trūcis, esot kontrole pār IKT jomu — nav bijis viena centra, viena IKT departamenta, kas pārraudzītu, lai iepirktās sistēmas spēj sadarboties savā starpā, un vērtētu, vai sabiedrībai konkrētais iepirkums vispār kaut ko dos.

Šodien Informācijas sabiedrības padome atbalstīja viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Edgara Tavara (AS) virzītos priekšlikumus valsts IKT projektu pārvaldības un iepirkumu sistēmas pilnveidošanai un vienojās par turpmāko rīcību to ieviešanai, aģentūru LETA informēja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Reformas mērķis ir stiprināt valsts spēju IKT projektus plānot, izvērtēt un īstenot caurskatāmi, ekonomiski pamatoti un profesionāli.

Priekšlikumi apkopoti 12 pasākumos trīs savstarpēji saistītos rīcības virzienos — stiprināt valsts digitālo pārvaldību, attīstīt un konsolidēt valsts IKT kompetences, kā arī pilnveidot IKT iepirkumu sistēmu.

Priekšlikumu mērķis ir mainīt līdzšinējos valsts IKT projektu pārvaldības principus, ieviešot vienotu pieeju projektu plānošanai, izvērtēšanai un uzraudzībai, kā arī veicinot atvērtāku konkurenci IKT iepirkumos.

Valsts un pašvaldību IKT iepirkumu apjoms 2025. gadā sasniedza gandrīz 278 miljonus eiro jeb vairāk nekā 9% no kopējā publisko iepirkumu apjoma. VARAM analīze liecina, ka līdzšinējā IKT projektu pārvaldības pieeja ir pārāk sadrumstalota un balstīta resoru līmenī, tādēļ valstij un VARAM nav pilnīga pārskata par IKT investīcijām, projektu lietderības izvērtēšana nav vienota, bet vairākos iepirkumu segmentos konkurence ir nepietiekama.

Vienota valsts IKT pārvaldība. Tiks ieviesta lielo projektu izvērtēšanas un uzraudzības sistēma, stiprināta vienota valsts IKT pārvaldība, izveidots publisks projektu pārskats un pilnveidota to uzraudzība visā dzīves ciklā.

Plānots attīstīt kopīgus kompetenču centrus, konsolidēt IKT atbalsta funkcijas un stiprināt valsts spēju pašai plānot, attīstīt un pārvaldīt digitālos risinājumus.

Paredzēta Elektronisko iepirkumu sistēmas pilnveidošana, atvērtāku tehnoloģisko risinājumu izmantošana un plašākas iespējas valsts iepirkumos piedalīties dažādiem tirgus dalībniekiem, veicinot konkurenci un inovācijas.

Lai ieviestu izmaiņas Elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS), Finanšu ministrija virzīs grozījumus Ministru kabineta noteikumos, nosakot 140 000 eiro līgumcenas slieksni programmatūras izstrādes pakalpojumu iegādei EIS e-katalogos.

Savukārt VARAM sadarbībā ar Valsts digitālās attīstības aģentūru (VDAA) un Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) līdz šā gada 1. oktobrim izvērtēs EIS IKT katalogu darbību un sagatavos priekšlikumus to pilnveidošanai.

Finanšu ministrijā (FM) aģentūru LETA informēja, ka finanšu ministrs Māris Kučinskis (AS) pirmdien Informācijas sabiedrības padomes sēdē informēja par elektronisko iepirkumu sistēmas pilnveidošanu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu un risinājumu iepirkumos.

Lai paaugstinātu atklātību, konkurenci un efektīvāku finansējuma izlietojumu saistībā ar E-pasūtījumu sistēmas izmantošanu, paredzēti divi galvenie pasākumi — ierobežojuma noteikšana E-pasūtījumu sistēmas e-katalogu izmantošanai pasūtītāja vajadzībām pielāgotu informācijas sistēmu izstrādes darbu pasūtīšanai, kā arī E-pasūtījumu sistēmas e-katalogu satura pārskatīšana.

Plānots, ka ierobežojuma noteikšana stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī, lai pasūtītāji varētu paspēt veikt iepirkumus informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu uzturēšanas un attīstības nodrošināšanai. Šobrīd paredzētais ierobežojuma slieksnis 140 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) attiecas uz visu konkrētā pasūtītāja veikto darījumu programmatūras pakalpojumu e-katalogā kopsummu gadā.

Paredzēts, ka iepirkumu katalogu pārskatīšanas rezultātā līdz šā gada 1. oktobrim tiks sperti trīs soļi. Pirmkārt, jāatsakās no neizmantotām e-kataloga pozīcijām, lai atbrīvotu cilvēkresursus un neveiktu nelietderīgus uzdevumus. Otrkārt, būtiski ir slēgt tās e-kataloga pozīcijas, kuras rada «šķietamību par konkurenci», lai arī faktiski paver iespējas iegādāties pakalpojumus bez konkurences no esošā sistēmas izstrādātāja, uzturētāja. Treškārt, tur, kur tas iespējams, uz vispārīgajām vienošanām balstītie e-katalogi aizstājami ar dinamiskajām iepirkumu sistēmām, kuras ir atvērtas jaunu piegādātāju dalībai, turklāt tās nav balstāmas uz tehnoloģijām vai piegādātājiem, bet atbilstoši «biznesa lietojumu veidiem», piemēram, grāmatvedības sistēmas, lietvedības sistēmas, personāla vadības sistēmas un citiem.

Vērtējot līdzšinējos procesus iepirkumu sistēmā, biežāk identificētie riski ir nepietiekams izmaksu pamatojums, funkcionalitātes dublēšanās risks, nav nodalīta uzturēšana no attīstības, pārmērīgs pilnveidošanas darbu apjoms, kā arī neprecizēts projekta tvērums, norādīja FM.

Kā ziņots, Kulbergs sākotnēji noteica 30 dienu moratoriju lielajiem un dārgajiem IKT iepirkumiem, lai pārskatītu to lietderību un iepirkumu kārtību. Ierobežojumi neattiecas uz iepirkumiem līdz 142 000 eiro. Savukārt vēlāk moratorijs tika pagarināts.