Nemainīgi lielāko skaitu sūdzību VI saņem par zobārstniecības kvalitāti

Ķirurģijas jomā pērn skatītas 22 sūdzības, savukārt onkoloģijā — 16. Par ginekoloģiju un dzemdniecību izskatīti 15 iesniegumi, bet par psihiatriju — 13. Salīdzinājumam 2024. gadā bija saņemtas 14 sūdzības par ķirurģiju un 12 sūdzības par onkoloģiju.

Primārajā veselības aprūpē un traumatoloģijā izskatīti pa 12 iesniegumiem, neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā — deviņi, arodslimību un obligāto veselības pārbaužu jomā — septiņi, bet pediatrijā divi iesniegumi.

Visbiežāk korektīvas darbības bija nepieciešamas primārajā veselības aprūpē — piecos no 12 izskatītajiem gadījumiem. Ķirurģijā un ginekoloģijā un dzemdniecībā korektīvas darbības bija nepieciešamas katrā četros gadījumos, neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā — trijos, bet onkoloģijā — divos gadījumos. Savukārt zobārstniecībā, psihiatrijā, traumatoloģijā un pediatrijā korektīvas darbības bija nepieciešamas katrā vienā gadījumā.

Kopumā veselības aprūpes jomā 2025. gadā izskatīti 1070 iesniegumi. Tajos izteiktas sūdzības par veselības aprūpes kvalitāti, lūgts pārbaudīt darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību un pamatotību, kā arī skarti citi jautājumi. Visbiežāk izteiktas sūdzības par saņemtās veselības aprūpes kvalitāti, pacientu tiesību ievērošanu, savlaicīgu diagnostiku, pakalpojumu organizēšanas kārtību, zāļu apriti, higiēnas normu neievērošanu, kā arī vadības un menedžmenta jautājumiem.

Saistībā ar veselības aprūpes kvalitāti VI pērn kopumā izskatījusi 388 iesniegumus. Savukārt 2024. gadā VI par to saņēma 308 iesniegumus, kuros pacienti vai viņu likumiskie pārstāvji pauda neapmierinātību ar kvalitāti kādā no ārstniecības jomām.

Korektīvo darbību nepieciešamība veselības aprūpes kvalitātes jomā pērn konstatēta 78 gadījumos jeb aptuveni 20% izskatīto iesniegumu. Savukārt 2024. gadā pārkāpumi un nepilnības bija konstatēti 66 gadījumos jeb vairāk nekā 21% saņemto iesniegumu.

Konstatējot korektīvo darbību nepieciešamību, ārstniecības iestādēm nosūtītas vēstules un uzdots noteiktos termiņos veikt nepieciešamos un iespējamos uzlabojumus ārstniecības kvalitātes pilnveidei. Turpmākajā uzraudzībā VI vērtē šo uzlabojumu īstenošanu.

No izskatītajiem iesniegumiem 479 bija par darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību un pamatotību, 388 — par veselības aprūpes kvalitāti, 156 — par pacientu tiesībām, bet 47 — par vadības un menedžmenta jautājumiem.

Saistībā ar iespējamiem pacientu tiesību aizskārumiem VI pērn izskatījusi 156 iesniegumus, un 44% gadījumu konstatēta nepieciešamība veikt korektīvas darbības. Savukārt 2024. gadā inspekcija bija saņēmusi 117 pacientu vai viņu tuvinieku sūdzības par pacientu tiesību aizskārumiem.

Pēc darbnespējas lapu izsniegšanas kārtības un pamatotības pārbaudēm 26% gadījumu pieņemti lēmumi par nepieciešamību veikt korekcijas, tostarp darbnespējas lapas daļēji vai pilnībā anulēt.

Ārstniecības riska fonda (ĀRF) lietās VI pērn izskatījusi 208 iesniegumus. Kaitējums pacienta veselībai vai dzīvībai konstatēts 78 gadījumos jeb 38% gadījumu. Pieņemti lēmumi par atlīdzību izmaksu kopumā vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā.

Visvairāk ĀRF iesniegumu bija traumatoloģijā — 53, un kaitējums konstatēts 20 gadījumos. Ķirurģijā kaitējums konstatēts 11 no 31 gadījuma, dzemdniecībā un ginekoloģijā — 16 no 25 gadījumiem, zobārstniecībā — piecos no 17 gadījumiem, bet onkoloģijā — trijos no 15 gadījumiem.

Ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs pērn kopumā veiktas 634 plānveida pārbaudes. Ārstniecības iestāžu uzraudzības rezultāti liecina, ka 55% iestāžu pilnībā atbilda pārbaudē vērtētajām normatīvo aktu prasībām, bet 43% kopumā atbilda prasībām, lai gan tika konstatētas neatbilstības atsevišķu prasību izpildē.

Savukārt 15 ārstniecības iestādes neatbilda pārbaudē vērtētajām normatīvo aktu prasībām. Šādu vērtējumu visbiežāk saņēma iestādes, kas bija pieteikušās jaunas ārstniecības iestādes reģistrācijai. Konstatējot neatbilstības, reģistrācija atteikta līdz to novēršanai.

Atsevišķi sociālās aprūpes un rehabilitācijas centru uzraudzība veikta 102 iestādēs. Visas normatīvo aktu prasības bija ievērotas 54% iestāžu, bet 46% centru konstatētas atsevišķas neatbilstības, kas noteiktajā termiņā novērstas.

Visbiežāk jeb 16% sociālās aprūpes un rehabilitācijas centru dzīvojamajā istabā vai guļamtelpā nebija nodrošināta prasībām atbilstoša platība. Tāpat 5% centru nebija ierīkots lifts vai pacēlājs, liftā nebija iespējas apsēsties vai bija rasti pagaidu risinājumi līdz neatbilstības novēršanai. Savukārt 4% iestāžu konstatētas kaitīgo posmkāju vai grauzēju klātbūtnes pazīmes un pelējums, bet vēl 4% nebija pilnvērtīgi nodrošināta iespēja aprūpējamām personām ne retāk kā reizi desmit dienās nomazgāties siltā ūdenī.