Robežas apsardzības infrastruktūras izbūvei šogad vajag vēl 218 245 eiro īpašumu atsavināšanai

No šīs summas aptuveni 78 000 eiro nepieciešami zemes ierīcības projektu izstrādei un īstenošanai 39 zemes vienībām. Vidējās izmaksas ir 2000 eiro par zemes vienību.

Atsavināšanas atlīdzības izmaksai zemes vienību īpašniekiem par 30 zemes gabaliem nepieciešami 135 215 eiro. IeM norāda, ka vidējais atlīdzības apmērs par zemes vienību ir 4507 eiro.

Nostiprinājuma lūgumu sagatavošanai un parakstu īstuma apliecināšanai par 38 zemes vienībām nepieciešami 3800 eiro jeb vidēji 100 eiro par zemes vienību, bet īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā 41 zemes vienībai — 1230 eiro jeb vidēji 30 eiro par zemes vienību.

Zemes vienību atsavināšana, lai tās nostiprinātu uz valsts vārda IeM personā, tiek organizēta, ievērojot Izbūves likumā paredzēto regulējumu. Tas paredz, ka uz citām personām piederošo zemi, kura nepieciešama, lai nodrošinātu robežas infrastruktūras objektu izbūvi, tiek nodibināts servitūts par labu valstij ministrijas personā līdz brīdim, kad zeme tiek atsavināta atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma prasībām.

IeM padotības iestāde — Nodrošinājuma valsts aģentūra — informē personu, ka uz tai piederošo zemi ir noteikts servitūts, un ka tiks sākti robežas infrastruktūras izbūves darbi. Strīds par servitūta noteikšanu neietekmē infrastruktūras izbūves darbu uzsākšanu, pausts ziņojumā. Attiecīgi atsavināšanas un īpašuma tiesību nostiprināšanas procedūras noris vienlaikus un arī pēc robežas infrastruktūras izbūves procesa.

Jau ziņots, ka šovasar VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) sākusi papildu robežapsardzības infrastruktūras izbūvi 41,26 kilometru garumā tehniski sarežģītākajos posmos gar Latvijas un Krievijas robežu.

Robežas žogs gar Latvijas-Krievijas robežu un lielākā daļa valsts austrumu robežas infrastruktūras ir izbūvēts. Šajā projekta posmā paredzēta papildu infrastruktūras attīstība teritorijās ar sarežģītiem ģeoloģiskajiem un hidroloģiskajiem apstākļiem, kur nepieciešami īpaši inženiertehniskie risinājumi robežsardzes darba nodrošināšanai un valsts robežas uzraudzības stiprināšanai, par ko VNĪ saņēma papildu valdības uzdevumu 2025. gadā.

VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova uzsver, ka darbus plānots pabeigt līdz 2026. gada nogalei, atsevišķos posmos nepilnu 12 kilometru garumā — līdz 2027. gada beigām, taču iesaistītās puses strādā pie tā, lai darbus pabeigtu pirms termiņa.

Būvdarbu laikā plānots izbūvēt patruļtakas, tostarp 2,9 kilometru garu pontonu patruļtaku īpaši mitrā un purvainā apvidū gar Peiteļa ezeru. Tāpat paredzēta novērošanas torņa un pievedceļa izbūve pie Zilezera, kuteru un laivu nolaišanas vietas ar pontonu piestātni pie Peiteļa ezera, kā arī dzelzceļa pārbrauktuves un piebraucamā ceļa izbūve Opoļu robežapsardzības nodaļā.

Šo posmu izbūvei VNĪ pērn noslēdza deviņus līgumus ar trim būvuzņēmējiem — AS «LAU Infra grupa» (iepriekš VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs»), personu apvienību «Ramda C-MIKOR» un SIA «Citrus Solutions». Līgumu kopējā vērtība ir 17,9 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli, kas iekļauj būvniecības ieceres izstrādi, būvniecības darbus un autoruzraudzību.

VNĪ atgādina, ka 2023. gada vasarā VNĪ tika uzdots vadīt, īstenot un uzraudzīt Latvijas ārējās robežas Latvijas-Krievijas robežžoga un infrastruktūras izbūvi, savukārt 2021. gada nogalē VNĪ tika nodots robežas ar Baltkrieviju žoga un infrastruktūras izbūves process.

Žoga izbūve gar Latvijas-Baltkrievijas robežu nepilnu 145 kilometru garumā VNĪ vadībā tika pabeigta 2024. gada jūlijā, savukārt žoga izbūve gar Krievijas robežu 280 kilometru garumā tika noslēgta 2025. gada nogalē.