Viņa piebilda, ka šis skaits konstanti mainās, bet visaugstākajā punktā kopumā 74 darbiniekiem bija apstiprināta saslimšana ar Covid-19.
Tomēr pēc Cipules sacītā, citos gados tieši rudens periodā ir bijuši līdzīgs saslimušo skaits, bet tad tas ir bijis citu vīrusu dēļ. «Mēs neizjūtam slodzi attiecībā pret pagājušo rudeni,» piebilda NMPD direktore.
Tāpat Cipule atklāja, ka dienā no vidēji 700 līdz 900 izsaukumiem apmēram 10% ir pie Covid-19 pacientiem vai pacientiem ar aizdomām par inficēšanos ar Covid-19. NMPD ir izveidoti speciāli algoritmi Covid-19 pacientu transportēšanai, jo patlaban pacienti tiek arī pārvesti no zemāka līmeņa slimnīcas uz augstāku, vai arī atsevišķos gadījumos — no augstāka uz zemāku.
Vaicāta, vai ievērojamais stacionēto Covid-19 pacientu skaits nevarētu ietekmēt ārstniecības kvalitāti, Cipule apgalvoja, ka aprūpe patlaban noteikti nav sliktāka, bet būtu jāņem vērā, ka atsevišķus pakalpojumus slimnīcas vairs nenodrošina.
«Šie pacienti pakalpojumus saņem, bet iespējams viņu ceļš uz slimnīcu ir garāks, un viņi nenonāk tajā nodaļā, kur iepriekš ārstējušies,» par hronisko slimību pacientiem sacīja Cipule, piebilstot, ka tagad daudz biežāk ir situācijas, kad pacients nonāk pie nezināma ārsta un nevis tā, kurš viņu ārstējis iepriekš.
Patlaban tiek izmantota pacientu stāvokļa izvērtēšana — tie gadījumi, kuriem ir atbilstošs stāvoklis, lai turpinātu ambulatoro ārstēšanos, vairs netiek vesti uz slimnīcām. «Mēs veicam [pacientu] šķirošanu, bet atbilstoši hospitalizācijas algoritmam,» piebilda Cipule.
Galvenokārt šādos gadījumos tiekot vērtēts kopējais pacienta stāvoklis, kā arī virkne citu kritēriju — pacienta saslimšanas diena, blakus slimības, vecums, pneimonijas rādītājs, kā arī skābekļa rādītāji.
Vadoties pēc Cipules paustā, iepriekš uz stacionāriem tika vesti arī sekundārie gadījumi, bet «pašlaik mēs aicinām sazināties ar ģimenes ārstiem un terapiju iespējami veikt mājas apstākļos». Piemēram, Covid-19 pacientus ar paaugstinātu asinsspiedienu agrāk veda uz slimnīcām, bet tagad tiek ieteikts sazināties ar ģimenes ārstu un koordinēti terapiju veikt mājās.
«Mums ir bijusi saskare ar pacientiem, kuri nav laicīgi sazinājušies ar ģimenes ārstu, bet pēdējā laikā tādu ir mazāk,» stāstīja NMPD direktore, skaidrojot, ka tagad, veicot Covid-19 testu, pacients nonāk ģimenes ārsta redzeslokā.
Tomēr pastāv arī gadījumi, kad Covid-19 pacienti nomirst mājās, turklāt NMPD ir arī bijis pie salīdzinoši jauniem pacientiem, kur bijis jāveic reanimācijas pasākumus.
Runājot par saslimšanas gadījumiem sociālās aprūpes centros, kur klienti uzturas ilgstoši, Cipule piebilda, ka Covid-19 pacientu nāves gadījumi šajās vietās «pašlaik ir realitāte».
Runājot par Latvijas Covid-19 rādītājiem, Cipule apgalvoja, ka «pēc vidējiem statiskas datiem, mēs neesam atšķirīgi no citām valstīm», piebilstot, ka «arī mirstības procents Latvijā nav augstāks nekā citās valstīs».
Kā vēstīts, svētdien Latvijā atklāti 207 jauni Covid-19 gadījumi, savukārt desmit sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 3296 Covid-19 testi, no kuriem pozitīvi bijuši 6,3%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu
Latvijā ar Covid-19 kopumā saslimuši 21 520 cilvēki, bet kā izveseļojušies oficiāli reģistrēti 1866 cilvēki. Kopumā līdz šim Latvijā mirušas 272 ar Covid-19 inficētas personas.
Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējās 14 dienās ar Covid-19 Latvijā saslimuši 8284 cilvēki.
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pagājušajā diennaktī ir stacionēti 75 Covid-19 pacienti, bet no slimnīcām izrakstītas vien 15 personas.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.