Cits skandāls izcēlās 2000. gadā pēc filmēšanas Natālijas Draudziņas ģimnāzijas peldbaseinā – fotogrāfs Ralfs Vulis direktoram iestāstīja, ka grib popularizēt jauniešu vidū sportu. “Protams, mēs pateicām A, bet nepateicām ne B, ne C,” pasmaida Roberts. Sekoja avīžraksti un nepatikšanas skolas direktora vietniekam Pēterim Naglim, toreizējā Privatizācijas aģentūras direktora Jāņa Nagļa brālim. Šajā gadījumā gan nefilmēja porno, bet erotiskas ainas, kuras rādīja Vācijas kanāls RTL.
Tomēr visu iepriekš minēto pārspēja Pornogrāfija pie Raiņa – tieši ar šādu virsrakstu 1994. gadā iznāca Vakara Ziņas.
Idejas autors bija jau pieminētais Vulis. Esplanādē tieši uz dzejnieka pieminekļa pakājes darbojās divi vīrieši un sieviete, pasākumu pieskatīja un sargāja divi reāli zemessargi, nolīgti par 200 ASV dolāru, tam laikam labu naudu.
Bataljona komandieris nebija informēts par šādu piestrādāšanu, Zemessardzes izlūkdienests veica izmeklēšanu, un abi uniformētie izpalīgi saņēma disciplinārsodus. Krimināllietas ierosināšanu noraidīja, jo netika konstatēta tieša noziedzīga darbība, arī Vudmens un pārējie tika sveikā cauri.
Vudmena saukšanu pie atbildības vēlējās panākt lietuvieši – pēc filmēšanas dzimtsarakstu nodaļā Viļņā. “Lietuvas puse bija tik nikna, ka sazinājās ar Latvijas iekšlietu kolēģiem, ka tas jau ir valstisks pazemojums. Kad Ralfs atnāca no policijas, mēs tramīgi prasījām, uz kuru pusi velk. Policisti esot pasmējušies un teikuši, ka tā tiem lietuviešiem vajag,” Roberts secina, ka ar kaimiņvalsts likumsargiem bijusi kāda rīvēšanās.
“Ir bijušas arī idejas par putnu vērošanas torņiem, skaistā dabā, par tramvaju depo, filmēt pamestā vagonā, aprakstītā ar dažādām jēlībām. Daudz kaut kas jau arī netika realizēts,” saka Roberts. Reāli filmēts arī dzīvokļos ar tipisku 90. gadu remontu. “Var atpazīt tapetes, flīzes, mēbeles, bet es saprotu, ka tam varbūt ir zināma vērtība cilvēkiem, kas pazīst šo drēbi. Žurnāls ir starptautisks, spānim vai vācietim tas neko neizsaka.”
Autobuss ar kailām sievietēm
Neparastā kārtā nekādu milzīgu publisku rezonansi neradīja kāda Vuļa erotiskā akcija, varbūt tāpēc, ka tolaik nebija ne soctīklu, ne fotoaparātu ar telefona funkciju, kā varētu dēvēt mūsdienu viedtālruņus.
“Mēs noīrējām 32. autobusu ar visu šoferi un ar lūgumu braukt visu maršrutu, uzņemot un izlaižot pasažierus. Bet autobusā izklaidus sēdēja 12 kailas meitenes. Viena lasīja, viena adīja, cita nagus vīlēja, vēl cita skatījās pa logu, neko citu viņas nedarīja, tikai pasīvi nodarbojas ar savām lietām, un mēs filmējām cilvēku reakcijas. Piebrauc autobuss, atveras durvis, un seko šoka moments.”
Visu garo ceļu, apmēram stundu no Ķengaraga līdz Juglai. Komiska un gandrīz traumatiska situācija bija, kad pie Centrāltirgus kāpa iekšā padzīvojuši cilvēki ar pirkumiem. Kāda kundze, ieraugot autobusā plikas sievietes, savu vīru tā rāva prom no grēka, ka viņš gandrīz uz muguras nolikās ar visiem kartupeļu maisiem.
Pēc tam Vācijā iznāca fotoalbums, veltīts šim erotiskajam braucienam. “Teksta daļa tur ir pakārtota, ko tad daudz rakstīt? Kaut gan es domāju, ka tās bildes ir tik rosinošas, ka varētu uzrakstīt romānu,” teic Roberts. Bez kurioziem neiztika arī grāmatas izdošana, par to arī varētu uzrakstīt vismaz piedzīvojumu stāstu.
