Veterinārārste: Carnikavas gadījumā suņus būtu bijis lietderīgi izņemt uzreiz

Viņa uzskata, ka šī situācija, diemžēl, ir sekas sabiedrības ilgstošai iecietībai pret saimniekiem, kuri pieļauj savu suņu klaiņošanu.

Veterinārārste skaidroja, ka košana ir dabisks dzīvnieka instinkts un no tā dzīvnieku nav iespējams atradināt, dzīvnieku nevar iemācīt nekost.

«Mēs nezinām, kāpēc suņi koda. Iespējams, viņiem instinktīvi šķita, ka bērni ir viņu medījums. Sociālajos tīklos redzamajos video tieši tā arī izskatās. Fakts, ka uzbrukumā bija iesaistīti divi dzīvnieki, padarīja situāciju par bīstamāku, jo divi suņi jau veido baru,» pauda Konopore.

Kā norādīja veterinārārste, vienīgais, kā novērst uzbrukumus, ir panākt, ka dzīvnieka īpašnieks pieskata savus dzīvniekus un dzīvnieki atrodas vai nu pie pavadām, vai labi apmācīti suņi — atrodas tādā attālumā, lai saimnieks spētu viņu pilnībā kontrolēt.

Savukārt pašvaldībām ir regulāri jākontrolē riska vietas un jāpārliecinās, ka visi suņi ir čipēti un reģistrēti. Tāpat iedzīvotājiem ir jābūt labi zināmiem un pieejamiem telefona numuriem, uz kuriem zvanīt, pamanot klaiņojošo dzīvnieku.

«Ja pašvaldība pati neķer klaiņojošus dzīvniekus, tad jābūt noslēgtiem līgumiem, kas reāli nodrošina klaiņojošu dzīvnieku noķeršanu,» pauda Konopore.

Viņa atzina, ka saimnieku bezatbildība kultivēta gadu desmitiem, tā bijusi ļoti izdevīga tiem, kas slēdza līgumus ar pašvaldībām, jo bezatbildība un dzīvnieku klaiņošana ienesusi daudz naudas konkrētām organizācijām. Konopore piebilda, ka gadījums pagājušā gada oktobrī ar trīs suņu nošaušanu Bauskas novada Brunavas pagastā parādījis sabiedrības toleranci pret bezatbildību.

Viņas ieskatā diskusijā pēc līdzīgiem gadījumiem galvenā uzmanība ir jāpievērš dzīvnieku īpašnieku atbildībai, tostarp tam, kā suņi varēja izkļūt ārpus īpašuma, kāpēc neviens par to neziņoja un vai sabiedrība zina, kam par dzīvnieku klaiņošanu ziņot.

Skaidrojot, kas tālāk notiks ar suņiem, kuri sakoda bērnus Carnikavā, veterinārārste norādīja, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) tos nevērtēs, jo no šā gada sākuma vairs neveic suņu bīstamības izvērtēšanu. Valstij neatradās budžeta līdzekļi, PVD liela daļa līdzekļu tika noņemta, kā arī šī sistēma sevi bija pierādījusi kā neefektīvu.

Reizē Konopore norādīja, ka pašvaldības un Valsts policija bija tiesīga, un, pēc viņas domām, šīm iestādēm bija jālemj, vai šie suņi nebūtu jāizņem vai jākonfiscē. Valsts policija patlaban ir vadošā institūcija šajā situācijā, jo šajā gadījumā ir sakosti cilvēki, norādīja veterinārārste.

Viņa uzsvēra, ka suņu saimniekam ir jāaizved suņi pie veterinārārsta un jāsaņem veselības izziņas, kuras iesniegt ārstniecības iestādēm. Konopore norādīja, ka šis ir svarīgs faktors, ko bieži suņu īpašnieki ignorē vai pat nezina — ja suns kādu ir sakodis, tad saimniekam ir pienākums nekavējoties doties pie veterinārārsta un saņemt izziņu par dzīvnieka veselības stāvokli, tai skaitā vakcinācijas statusu. Šī izziņa nepieciešama ārstniecības personām, lai lemtu par turpmāko rīcību. PVD savukārt var pārbaudīt, vai dzīvnieks ir vakcinēts un reģistrēts un vai tam ir atbilstoša dokumentācija.

«Ja šo suņu saimnieku atzīs par vainīgu kriminālprocesā un notiesās, kas, visticamāk, būs gadiem ilgs process, tad, iespējams, tiks pieņems lēmumu par šo dzīvnieku eitanāziju,» pauda Konopore, piebilstot, ka procesa virzītājs pēc būtības arī šobrīd var lemt, ko darīt ar šiem suņiem.

Viņa atzina, ka policijai nav noteikta termiņa, cik ilgā laikā šāds lēmums jāpieņem. «Normāli būtu bijis suņus izņemt uzreiz. Šos suņus viennozīmīgi bija lietderīgi izņemt uzreiz un pēc tam lemt par tālāko,» sacīja Konopore.

Situācijas bīstamību vairo fakts, ka suņi joprojām uzturas bērnudārza tuvumā. «Vienreiz izkļuvuši laukā un piedzīvojuši «medību situāciju», pastāv ļoti augsts risks, ka tie šo uzvedību atkārtos,» pauda Konopore.

Viņa vērtēja, ka diemžēl agresīvu dzīvnieku skaitu Latvijā vairo neadekvāti piemērota «no-kill» politika.

«Visā civilizētā sabiedrībā ir aizliegts no patversmēm atdot agresīvus dzīvniekus. Mums Latvijā tas notiek — no konkrētām patversmēm adopcijai tiek atdoti agresīvi dzīvnieki, slēpjot viņu iepriekšējo košanas un uzbrukumu vēsturi,» pauda Konopore.

Veterinārārste norādīja, ka aizdomām par dzīvnieka bīstamību ir pamats, ja adopcijas sludinājumā ir norādīts «vēlams bez citiem dzīvniekiem» vai «nav ieteicams ģimenēm ar bērniem».

Kā ziņots, saistībā ar divu suņu uzbrukumu Carnikavas bērnudārza «Riekstiņš» audzēkņiem piektdien ir sākts kriminālprocess, aģentūrai LETA apstiprināja Valsts policijā.

Policija ir sākusi kriminālprocesu saskaņā ar Krimināllikuma 20. nodaļu «Noziedzīgi nodarījumi pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību». Pašlaik notiek izmeklēšana, suņu saimnieks ir noskaidrots.

Piektdien 19 bērnu grupa skolotājas un skolotāja palīga pavadībā bija devusies iepriekš saskaņotā pastaigā ārpus izglītības iestādes teritorijas, ievērojot apstiprināto pastaigas maršrutu. Pastaigas laikā no Lašu ielas gala bērnu grupai pietuvojās divi nepieskatīti suņi.

Saskaņā ar iestādes sniegto informāciju incidentā cietuši seši bērni, no kuriem divi tika hospitalizēti. Cietis arī viens no bērnus pavadošajiem pedagogiem, kas centās suņus noturēt, lai pasargātu bērnus.

Kā aģentūrai LETA teica Ādažu novada mērs Gatis Miglāns (ZZS), bērnu grupai palīgā piesteidzies kāds garāmbraucošas automašīnas vadītājs, kurš centies bērnus pasargāt, ceļot tos uz savas automašīnas.

Viņš informēja, ka diviem bērniem veiktas operācijas. Pārējie cietušie devušies mājās.

Arī skolotāja palīdzei nopietnāka medicīniska iejaukšanās nebija nepieciešama un viņai pēc piedzīvotā šoka sniegta nepieciešamā palīdzība.