Ministre Bērziņa atkāpjas no amata

Par to Siliņai Bērziņa paziņojusi trešdien, un premjere Bērziņas atkāpšanos ir pieņēmusi.

Siliņa par Bērziņas lēmumu medijiem paziņoja pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Premjere norādīja, ka Bērziņa bijusi pirmā, kas aktīvi rīkojusies saistībā ar vēlēšanu ķibelēm un atstādinājusi Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) vadītāju. Tāpat Bērziņa, pēc Siliņas teiktā, uzreiz sākusi skaidrot, kā radušās visas tehniskās neskaidrības, kas bijušas vēlēšanu norisē.

Siliņai svarīgākais tagad esot, lai uz nākamajām vēlēšanām, kas būs Saeimas vēlēšanas 2026.gada rudenī, visas lietas būtu sakārtotas perfektā kārtībā un šāda situācija neatkārtotos.

Premjere izcēla, ka Bērziņa ir pieredzējusi politiķe, un izvēlējusies šādu soli, ņemot vērā, ka bijusi atbildīgā par vēlēšanu tehnisko pusi, tostarp VDAA. Tomēr Siliņa arī aicināja sagaidīt pašas Bērziņas oficiālo komentāru.

Siliņa vēlreiz izteica pateicību visiem, kas piedalījās vēlēšanās, kā arī atkārtoti norādīja, ka Centrālās vēlēšanas komisijas (CVK) rīcība vēlēšanu laikā nebija atbilstoša, tādēļ novērtē arī CVK vadītājas Kristīnes Saulītes paziņojumu par atkāpšanos. Siliņa cer, ka arī citi iesaistītie izvērtēs savu atbildību.

Bērziņai pēc ministres amata pamešanas būs iespēja kļūt par deputāti Saeimā, jo viņa tajā tika ievēlēta 14.Saeimas vēlēšanās. Ja Bērziņa šādu lēmumu pieņems, deputātes mandātu zaudēs Ingrīda Circene (JV).

Kā vēstīts, balsu skaitīšana 2025.gada pašvaldību vēlēšanās sestdien un naktī uz svētdienu saskārās ar tehniskām problēmām. Problēmas vēlēšanu iecirkņu darbā, saskaroties ar tehniskajā problēmām, bija arī nedēļas gaitā, kad notika iepriekšējā balsošana.

Pašlaik dienesta pārbaude saistībā ar nedienām ar balsu skaitīšanu nav sākta, jo sākotnēji nepieciešams ievākt visu nepieciešamo un pieejamo informāciju par notikušo, pirmdien žurnālistiem pēc starpinstitūciju darba grupas sanāksmes sacīja Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.

Viņš teica, ka vēl pagājušajā nedēļā esot «bijusi tāda pārliecība», ka viss strādās pareizi, jo nebija nekādu indikāciju, ka kaut kas varētu noiet greizi. «Ja mēs nebūtu par to pārliecināti, mēs noteikti lēmumus būtu pieņēmuši ātrāk,» viņš piebilda un vēlreiz uzsvēra, ka nebija nekādu indikāciju, ka «sistēma nevarētu vilkt».