Viņš norādīja, ka nepieciešams izvērst stratēģisko dialogu ar Krieviju. Makrons uzsvēra, ka dialogs ar kaimiņvalsti nenodara kaitējumu Eiropas vēsturei, akcentējot, ka ir vajadzīgs skatīties uz priekšu.
Viņš apliecināja, ka zina Latvijas vēsturiskās attiecības ar Krieviju un pauda sapratni, ka viņa priekšlikums sākt dialogu ar Krieviju rada jautājumus un komentārus. Tāpat Makrons sacīja, ka dialogam jābūt ne tikai stratēģiskam, bet arī prasīgam.
Viņš uzsvēra, ka vēlas izvērst šo stratēģisko dialogu ar Krieviju, šajā kontekstā pastāvot abpusējai caurskatāmībai, sapratnei un garantējot Latvijas drošību.
Viņš minēja, ka šis dialogs ar Krieviju palīdzētu labāk cīnīties ar kiberuzbrukumiem. Makrons norādīja, ka ir jāizveido arī «drošības arhitektūra», lai izveidotu uzticības ceļu, kas nenotiks vienā dienā.
Francijas prezidents pateicās Latvijas Valsts prezidentam Egilam Levitam par uzņemšanu un apliecināja, ka Francija arī turpmāk būs Latvijas draugs un sabiedrotais. Viņš akcentēja, ka Francija iestājas par tiem, kas cīnās par brīvību — Latvija par to cīnījās un turpina to darīt.
Savas uzrunas sākumā Makrons uzsvēra, ka oficiālā šāda abu valstu prezidentu divpusējā vizīte notiek pirmo reizi kopš 2001.gada jūlija, kad Latvijā viesojās Francijas prezidents Žaks Širaks. Makrons pavēstīja, ka ieradies Rīgā, lai kompensētu ilgo tukšuma brīdi, lai varētu Latviju labāk iepazīt un paskaidrot arī būtiskus Eiropas un starptautiskās politikas elementus.
Francijas prezidents sacīja, ka ieradies, lai izvērstu daudzpusējo sadarbību akadēmiskā, kultūras un ekonomikas jomā.
Viņš arī skaidroja, ka oficiālo vizīšu trūkuma dēļ nevajadzētu aizmirst Francijas un Latvijas spēcīgo un kopīgo vēsturi, proti, 1919.gada novembrī Francijas kuģi cīnījās kopā ar latviešu jūrniekiem Rīgas līcī, lai atbalstītu viņu alkas pēc brīvības, bet pēc tam franču politiķis Aristids Briāns iestājās par Latvijas neatkarību Nāciju apvienības priekšā. Savukārt prezidents Fransuā Miterāns bija pirmais rietumvalstu līderis, kurš ieradās Latvijā, lai atzīmētu Latvijas atgūto neatkarību, sacīja Makrons.
Francijas prezidents arī akcentēja, ka Latviju un Franciju vieno daudz un dažādas saiknes. Viņš uzsvēra, ka Latvijas identitāte ir ārkārtīgi spēcīga un Makrons pauda vēlmi to labāk iepazīst.
«Latvija pilnībā, iestājoties Eiropas Savienībā, nav atteikusies no savas patiesās identitātes un kultūras. Zinu, cik lielā mērā jums ir svarīga arī Eiropas kultūra. Lai godinātu īpašo saikni, intelektuālo kultūras dzīvi, kurai ir arī Eiropas raksturs, uz ko norāda «Franču grupas» traģiskā vēsture,» uzsvēra prezidents.
Makrons uzsvēra, ka Francija aktīvi piedalās būtiskajā sabiedroto misijā ar saviem kareivjiem Baltijas valstīs, uzsverot, ka šajā misijā Francija ir gatava piedalīties ilgtermiņā. Viņš minēja, ka pirms ierašanās Rīgā, Makrons apmeklējis Lietuvā esošos Francijas kareivjus. Viņš akcentēja, ka Francijai ir svarīga Baltijas valstu drošība NATO.
Pievēršoties Francijas un Latvijas sadarbībai NATO, Makrons norādīja, ka esam divas valstis, kas spēlē svarīgu lomu — valstīm ir daudz kopīgu vērtību.
Uzrunas noslēgumā viņš uzsvēra, ka Francija ir Latvijas draugs un sabiedrotais, uzticams partneris. «Ģeopolitikas kontekstā, kas mainās, mēs būsim Latvijai blakus kā Eiropas Savienības dalībvalsts, kā NATO sabiedrotais un kā draugs,» sacīja Makrons.
LETA jau vēstīja, ka no otrdienas līdz trešdienai oficiālajā vizītē Latvijā uzturās Makrons ar kundzi Brižitu Makronu.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.