Latvijas Banka: Šogad Latvijas izaugsmi turpinās ierobežot augsta nenoteiktība un ģeopolitiskie saspīlējumi

Tajā teikts, ka pērn tautsaimniecības izaugsmi negatīvi ietekmēja neliels investīciju apmērs, vājš privātais patēriņš un ārējais pieprasījums. Valdības patēriņa pieaugums un zema privātā patēriņa aktivitāte nekompensēja investīciju un eksporta samazinājumu.

Atbilstoši Latvijas Bankas šā gada jūnija prognozēm izaugsme šogad pakāpeniski atjaunosies un iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 1,2% līdz ar patērētāju pirktspējas atjaunošanos un augošiem valdības tēriņiem. Taču atgūšanos kavē augstā nenoteiktība un izaugsmes vājināšanās reģionā.

Inflāciju Latvijā ietekmē globālo resursu cenu svārstības un iekšzemes algu dinamika, bet tā kopumā ir mērena.

Inflācija kopš 2024.gada vidus pakāpeniski palielinājās, galvenokārt dārgākas pārtikas un lēnāk sarūkošu energoresursu cenu dēļ, min Latvijas Bankā, skaidrojot, ka pakalpojumu cenu izaugsmi veicina kopumā aizvien spēcīga algu dinamika, un pakalpojumu cenas turpina augt nedaudz straujāk par vidējo inflāciju.

Pēc Latvijas Bankas prognozēm, inflācija šogad būs 3,4% un turpmākajos divos gados saglabāsies mērena, nepārsniedzot 3%. Tomēr līdz ar saspīlējumiem starptautiskajā tirdzniecībā un ģeopolitikā palielinājušies straujāka globālo resursu cenu svārstīguma riski, kas var izraisīt straujāku inflāciju arī Latvijā.

Lai gan kreditēšana mēreni pieaug, investīciju aktivitāte un kreditēšanas atbalsts investīcijām ilgstoši saglabājas zems, ierobežojot tautsaimniecības attīstību un konkurētspējas palielināšanos. Ģeopolitiskā spriedze un augstā nenoteiktība turpinās iegrožot investīciju izaugsmi, tomēr valdības iecerētās investīcijas aizsardzībā un Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā iekļauto reformu un investīciju pasākumu ieviešanas termiņa tuvošanās, kā arī zemākas kredītu procentu likmes var sniegt papildu impulsu investīciju aktivitātes pieaugumam tuvākajos gados.

Līdz 2027.gada beigām valsts parāda attiecība pret IKP pietuvosies 50% robežai, min Latvijas Bankā. Tas palielinās parāda apkalpošanas izmaksas. Tādējādi pasaulē valdošās augstās nenoteiktības apstākļos ir svarīgi pārskatīt un pārstrukturēt valsts izdevumus, īstenojot ilgtspējīgu fiskālo politiku.