Latvija aizsardzībai nākamgad varētu veltīt jau 4,35% no IKP

Viņa norādīja, ka valdība virzās nospraustā mērķa virzienā, lai nodrošinātu Latvijas atbilstību NATO spējām un lai iedzīvotāji būtu drošībā.

Premjere atgādināja, ka Ministru kabinets jau iepriekš konceptuāli vienojies, ka Latvija virzās uz aizsardzības izdevumiem 5% apmērā no IKP. Viena no lietām, kas ar to saistīta, ir vē 42 kājnieku kaujas mašīnu «ASCOD» iegāde. Tās paredzētas viena papildu bataljona apbruņošanai.

Siliņa skaidroja, ka tas nozīmē, ka Latvija strauji palielina aizsardzības spējas un atbilst NATO prasībām. «Bet tas arī nozīmē, ka aizsardzības izdevumi nākamajā gadā varētu sasniegt jau 4,35% no IKP,» teica Siliņa.

Tuvojoties NATO samitam Hāgā, aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) šodien žurnālistiem atzina, ka NATO aliansei jākļūst vēl jaudīgākai un spēcīgākai, līdz ar to jāstiprina alianses spējas. Nesen NATO aizsardzības ministru sanāksmē panākta vienošanās par spēju mērķiem, kas nozīmē, ka ir kopīga izpratne par apdraudējumu, lai realizētu reģionālos aizsardzības plānus, tostarp, Latvijā.

Vienlaikus spēju mērķi nav sasniedzami bez finansiālā ieguldījuma un tā būs lielākā diskusija samitā par to, ka NATO valstīm aizsardzībai ir jāvelta 5% no IKP. Latvija rādot priekšzīmi — pērn aizsardzībai bija 3,3% no IKP, šogad ir 3,7%, bet nākamgad virzīties uz 4% robežas pārsniegšanu, lai vēlāk attiecīgi sasniegtu 5%, uzsvēra Sprūds.

Ņemot vērā, ka valdība jau iepriekš konceptuāli apņēmusies virzīties uz 5% no IKP aizsardzībā un drošībā, otrdien pieņemtie valdības lēmumi liecinot, ka pie šī mērķa sasniegšanas valdība konsekventi arī strādājot.

Ministrs atgādināja, ka otrdien valdība atbalstīja Aizsardzības ministrijas priekšlikumu iegādāties papildu 42 kājnieku kaujas mašīnas ASCOD. Tāpat valdība atbalstīja AM priekšlikumu palielināt Nacionālo bruņoto spēku karavīru skaitu par 500 karavīriem ar šī gada 1.jūliju.

Vienlaikus nesen AM parakstījusi ietvarlīgumu ar Zviedrijas uzņēmumu «Saab Dynamics AB» par pārnēsājamo tuva darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmu «RBS 70 NG» piegādi un veikusi pasūtījumu 2,1 miljarda zviedru kronu (aptuveni 200 miljoni eiro) vērtībā. Tāpat parakstījusi līgumu ar Vācijas uzņēmumu «EuroSpike» par prettanku raķešu sistēmu «Spike», munīcijas un cita ekipējuma iegādi 81 miljona eiro vērtībā, atgādināja ministrs.

Vienlaikus Aizsardzības ministrija attīstot dažādas tehnoloģijas, piemēram, otrdien testēti jūras droni un šonedēļ tiks testēti sauszemes bezpilota sistēmas, informēja Sprūds.

Jau ziņots, ka NATO vienojusies par lielāko bruņošanās programmu kopš Aukstā kara laikiem. Tā paredz ievērojami palielināt atturēšanas un aizsardzības spējas turpmākajos gados, jo Krievija joprojām rada nopietnus draudus militārajai aliansei.

NATO identificētie prioritārie attīstības virzieni Latvijai ir kaujas spējīgas divīzijas izveide, pretgaisa aizsardzība, Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes attīstība, pretgaisa aizsardzība, un sabiedroto spēku uzņemšanas spējas attīstība, aģentūra LETA noskaidroja Aizsardzības ministrijā (AM).

AM norādīja, ka ministrija jau iepriekš ir informējusi Ministru kabinetu par NATO identificētajiem prioritārajiem attīstības virzieniem un Ministru kabinets ir konceptuāli vienojies, ka valsts aizsardzības, NATO spēju mērķu sasniegšanas un drošības vajadzībām, kā arī militārajam atbalstam Ukrainai valdība ar 2026.gadu plāno virzīties uz izdevumiem 5% apmērā no IKP.

Jau ziņots, ka Latvija iegādāsies vēl 42 kājnieku kaujas mašīnas «ASCOD», kas paredzētas viena papildu bataljona apbruņošanai. Tas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) izmaksās 387 miljonus eiro.

Šī gada janvārī AM parakstīja līgumu ar Spānijas uzņēmumu «GDELS-Santa Bárbara Sistemas» par 42 kājnieku kaujas mašīnu ASCOD piegādi NBS, paredzot vietējās industrijas iesaisti vismaz 30% apjomā pasūtījuma izpildē. Šis pasūtījums izmaksās 373 miljonus eiro.

Plānots, ka pirmās kaujas mašīnas ASCOD no pirmā pasūtījuma tiks piegādātas jau 2026.gadā. Savukārt pirmās kaujas mašīnas no otrā pasūtījuma bruņotie spēki sāks saņemt 2027.gadā.