“LaTS”: Zemo cenu grozs joprojām kalpo kā stabilizējošs mehānisms

R. Okmanis uzsver, ka zemo cenu grozs ir nozīmīgs instruments patērētāju atbalstam, īpaši laikā, kad tirgū valda nenoteiktība. “Zemo cenu grozs palīdz nodrošināt, ka pircējiem vienmēr ir pieejamas pamata preces par zemāku cenu. Mēs šo iniciatīvu vērtējam pozitīvi un redzam, ka tās paplašināšana varētu dot vēl lielāku ieguvumu patērētājiem.”

Šobrīd grozs ietver pamata pārtikas kategorijas, piemēram, maizi un graudaugu produktus, piena produktus, gaļu, zivis, olas, augļus un dārzeņus. Katrā kategorijā tiek piedāvāts vismaz viens no lētākajiem produktiem, taču patērētāji nereti norāda, ka izvēle varētu būt plašāka.

Vienlaikus jāņem vērā, ka mazumtirdzniecības vidi ietekmē arī globālie faktori, īpaši energoresursu cenas. 2026. gada pavasarī degvielas cenas pasaulē un Latvijā piedzīvoja pieaugumu, kas potenciāli var ietekmēt arī pārtikas cenas. Transporta un loģistikas izmaksas ir būtiska daļa no gala produkta cenas, un to pieaugums ar laiku var atspoguļoties veikalu plauktos.

Tomēr aktuālie dati rāda, ka šobrīd pārtikas cenu pieaugums Latvijā saglabājas salīdzinoši mērens. Inflācija kopumā joprojām ir aptuveni 2–3% robežās, kas nozīmē, ka degvielas cenu kāpums vēl nav pilnībā pārcelts uz patērētājiem. Tas skaidrojams ar konkurenci tirgū, akciju piedāvājumiem un tirgotāju centieniem saglabāt cenu stabilitāti.

“Zemo cenu grozs šādā situācijā kalpo kā stabilizējošs mehānisms. Tas ļauj pircējiem orientēties cenās un saglabāt pieejamību pamata produktiem, pat ja kopējās izmaksas tirgū pieaug,” uzsver R. Okmanis.

Interesanti, ka līdztekus reālajām cenu izmaiņām nozīmīga loma ir arī patērētāju psiholoģiskajam noskaņojumam. Pat ja cenu pieaugums nav būtisks, ziņas par iespējamu sadārdzinājumu var ietekmēt pirkumu paradumus. Cilvēki kļūst piesardzīgāki, biežāk izvēlas akcijas preces un rūpīgāk plāno savus pirkumus.

Šādu tendenci apstiprina arī pētījumi – ievērojama daļa patērētāju atzīst, ka zemo cenu grozs palīdz ietaupīt, kas liecina par augstu cenu jutīgumu. Tas nozīmē, ka pat nelielas cenu svārstības vai gaidas par to pieaugumu var ietekmēt patēriņa struktūru.

R. Okmanis uzskata, ka šādā situācijā svarīgi ir stiprināt uzticību tirgum un nodrošināt skaidru komunikāciju: “Svarīgi, lai pircēji saprot, ka arī pie izmaksu svārstībām tirgotāji meklē risinājumus, kā saglabāt cenas pieejamas. Zemo cenu grozs ir viens no veidiem, kā to panākt.”

Zemo cenu groza paplašināšana šajā kontekstā var kļūt par svarīgu instrumentu, kas palīdz mazināt gan reālo, gan uztverto cenu spiedienu. Tas ne tikai nodrošina pieejamību pamata produktiem, bet arī stiprina pircēju pārliecību, ka ikdienas iepirkumi joprojām ir kontrolējami.

SIA “LaTS” dibināta 2007. gadā ar mērķi apvienot mazos un vidējos Latvijas pārtikas mazumtirgotājus, samazināt izmaksas un stiprināt to konkurētspēju. Šobrīd tīkls apvieno aptuveni 270 uzņēmumus, un tam ir vairāk nekā 700 fiziskās tirdzniecības vietas visā Latvijā.