Koalīcija CVK priekšsēdētāja amatam virza Zviedri

Jurēvics norādīja, ka gan koalīcijā, gan parlamentā kopumā — šoreiz pat nešķirojot pozīciju un opozīciju — valdījusi vienota izpratne, ka CVK vadītāja amatam jāvirza cilvēks ar praktisku pieredzi vēlēšanu organizēšanā.

«Tas nozīmē, ka kandidātam jābūt ar pieredzi vēlēšanu procesā no organizatoriskās puses — skaitot balsis, organizējot vēlēšanu iecirkņus un nodrošinot procesa norisi,» uzsvēra Jurēvics.

Ņemot vērā to, ka kandidātam jābūt gatavam sākt darbu nekavējoties, jo jau pēc nedaudz vairāk nekā gada notiks Saeimas vēlēšanas, koalīcijas frakcijas, kā arī daļa opozīcijas ir gatava gan atbalstīt, gan virzīt šādu kandidātu, akcentēja Jurēvics.

Politiķis atzīmēja, ka Saeimas deputāti par jaunā CVK priekšsēdētāja apstiprināšanu amatā lems sēdē ceturtdien, 19.jūnijā.

Jau ziņots, ka jauns CVK priekšsēdētājs jāmeklē, jo iepriekšējā priekšsēdētāja Kristīne Saulīte atkāpās no amata. Pašlaik uz CVK priekšsēdētāja amatu vairākas partijas uzrunājušas.

Likums «Par Centrālo vēlēšanu komisiju» nosaka, ka CVK ir pastāvīga un vēlēta valsts institūcija, kuras pienākumos ietilpst Saeimas, Eiropas Parlamenta, pašvaldību vēlēšanu, kā arī tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu sagatavošana un vadīšana.

CVK sastāvā ir deviņi locekļi. Komisijas priekšsēdētāju un septiņus vēlēšanu komisijas locekļus ievēlē Saeima, bet vienu locekli no tiesnešu vidus — Augstākā tiesa savā plēnumā.

Ja kāds komisijas loceklis izbeidz darbību komisijā, Saeima vai Augstākā tiesa viņa vietā ievēlē citu komisijas locekli.

Tāpat ziņots, ka Saulīte pagājušajā nedēļā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdes sākumā paziņoja, ka atkāpsies no amata, taču pēc sēdes jau bija pārdomājusi, sakot, ka vēl nav izlēmusi.

Tomēr vēl nedaudz vēlāk Saulīte vērsās Saeimas Prezidijā ar paziņojumu par atkāpšanos no amata. Līdz tam Saeimas valdošās koalīcijas frakcijas arī tika paziņojušas, ka ir vienojušās par Saulītes atsaukšanu no amata.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc vēlēšanām paziņoja, ka vēlēšanu organizēšanā CVK un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) izgāzās, tāpēc jāvērtē amatpersonu atbildība.

VDAA darbu pārraugošā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) saistībā ar nedienām vēlēšanās no amata atstādinājusi VDAA direktoru Jorenu Liopu, bet trešdien arī pati paziņoja par demisiju.

Liopa pagaidām nav uzņēmies atbildību par vēlēšanu nakts tehniskajām problēmām. Paralēli VDAA ir sākusi detalizētu pārbaudi visos aģentūras atbildības jomas līmeņos, sākot no tiešā veidā atbildīgajiem darbiniekiem par vēlēšanu sistēmu, beidzot ar izstrādātājiem un auditētājiem, par iemesliem, kas izraisīja vēlēšanu zīmju skenēšanas lēndarbību, apliecināja aģentūrā.

Savukārt Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs pirmdien žurnālistiem pēc starpinstitūciju darba grupas sanāksmes sacīja, ka pašlaik dienesta pārbaude saistībā ar nedienām ar balsu skaitīšanu nav sākta, jo sākotnēji nepieciešams ievākt visu nepieciešamo un pieejamo informāciju par notikušo.