Kariņš noliek deputāta mandātu un pamet darbu politikā

Darbu parlamentā viņš pametīs no šodienas un turpmāk pievērsīsies profesionālajiem izaicinājumiem privātajā sektorā.

Jurēvics uzsvēra, ka Kariņš vairāk nekā 20 gadus ir profesionāli un enerģiski strādājis Latvijas labā. 

«»Jaunās vienotības» vārdā vēlos izteikt pateicību par negurstošu darbu mūsu valsts labā šo gadu garumā. Krišjānis Kariņš ir daļa no mūsu komandas, un es zinu, ka arī turpmāk viņš neliegs mums savu padomu un atbalstu,» akcentēja Jurēvics.

Jurēvics norādīja, ka pašlaik neesot skaidrs, kas nāks Kariņa vietā Saeimā, šis jautājums tiks atrisināts tuvākajā laikā.

Kariņš pavasarī atgriezās Saeimā pēc demisijas no ārlietu ministra amata. No ministra amata viņš atkāpās pēc skandāla par privāto avioreisu izmantošanu komandējumos laikā, kad ieņēma premjera amatu.

Kariņš dzimis 1964.gada 13.decembrī Delavēras štatā, ASV. Mācījies augstskolā «Svētā Jāņa koledža», kā arī Pensilvānijas Universitātē, kur 1988.gadā iegūts bakalaura un 1996.gadā filozofijas doktora grāds.

Pārceļoties uz Latviju, viņš sākotnēji darbojās kā uzņēmējs — 1994.gadā dibināja uzņēmumu «Lāču ledus» un bija tā prezidents, vēlāk bija arī uzņēmuma «Formula» prezidents. Kariņš bija vieslektors Latvijas Universitātē, pasniedzot kursus sociolingvistikā bakalaura un maģistratūras studentiem.

Kariņš iesaistījās politikā un bija viens no partijas «Jaunais laiks» (JL) dibinātājiem. 2002.gadā Kariņš no JL saraksta kandidēja Saeimas vēlēšanās un tika ievēlēts parlamentā.

Pēc Einara Repšes valdības demisijas 2004.gadā partija JL ieteica Kariņu Ministru prezidenta amatam. Toreiz valdības veidošanas sarunu noslēgumā JL atteicās no tās līdera Repšes kandidatūras premjera amatam, tomēr Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šim amatam bija nominējusi ZZS pārstāvi Induli Emsi.

Arī pēc Emša valdības demisijas 2004.gada nogalē JL valde bija izvirzījusi Kariņu kā partijas kandidātu Ministru prezidenta amatam. Tomēr prezidente jauno valdību uzticēja veidot vienam no Tautas partijas (TP) līderiem Aigaram Kalvītim. Rezultātā Kariņš kļuva par ekonomikas ministru Kalvīša valdībā. Tāpat viņš bija iecelts par Privatizācijas aģentūras padomes priekšsēdētāju un nolika deputāta mandātu uz ministra pienākumu pildīšanas laiku.

Kariņš 2006.gada aprīlī demisionēja no ekonomikas ministra amata, jo JL aizgāja no Kalvīša valdības. Atjaunojot Saeimas deputāta mandātu, Kariņš pēc aiziešanas no valdības turpināja strādāt parlamentā. Veiksmīgi startējot 9.Saeimas vēlēšanās, Kariņš strādāja vēl teju trīs gadus. Nedaudz mazāk par gadu Kariņš vadīja JL Saeimas frakciju. Viņš strādājis Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kā arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā.

Kariņš piedalījās EP vēlēšanās 2009.gadā no JL saraksta, bet 2014.gadā — no «Vienotības» saraksta. Abas reizes Kariņš tika ievēlēts EP.

2019.gadā toreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēma nominēt «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi Kariņu. 23.janvārī Saeima apstiprināja Kariņa valdību un viņš kļuva par Ministru prezidentu.

2022.gada 14.Saeimas vēlēšanās JV premjera amata kandidāts bija Kariņš. Vēlēšanās JV ieguva 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība — 16, Apvienotais saraksts — 15, Nacionālā apvienība — 13, «Stabilitātei!» — 11, «Progresīvie» — 10, bet «Latvija pirmajā vietā» — deviņus.