«airBaltic» nākamajā vasaras sezonā no Rīgas nodrošinās par gandrīz 20% mazāk maršrutu

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 2026. gada vasaras sezonā lidsabiedrība piedāvāja gandrīz 70 tiešos maršrutus no Rīgas.

Tagad lidsabiedrībā informē, ka «airBaltic» 2027. gada vasaras sezonā no Rīgas piedāvās 57 tiešos maršrutus. Tiesa, divi galamērķi — Madeira un Šarm eš Šeiha, uz kuriem «airBaltic» nodrošinās lidojumus gaidāmās ziemas sezonā, — tai sekojošajā vasaras sezonā maršrutu tīklā būs tikai vienu mēnesi aprīlī, bet pēc tam maršruta tīklā būs 55 galamērķi.

«airBaltic» no Rīgas vasaras sezonā nodrošinās lidojumus uz Alikanti, Amsterdamu, Atēnām, Barselonu, Belgradu, Berlīni, Billundu, Bukaresti, Briseli, Budapeštu, Burgasu, Cīrihi, Diseldorfu, Frankfurti, Hamburgu, Helsinkiem, Irakliju, Katāniju, Kišiņevu, Kopenhāgenu, Korfu, Lisabonu, Ļubļanu, Londonu, Madeiru (tikai aprīlī), Madridi, Malagu, Milānu, Minheni, Neapoli, Nicu, Oslo, Oulu, Palangu, Palma de Maljorku, Parīzi, Pizu, Portu, Prāgu, Reikjavīku, Rodu, Romu, Salonikiem, Sofiju, Splitu, Stambulu, Stokholmu, Šarm eš Šeihu (tikai aprīlī), Tallinu, Tamperi, Tbilisi, Telavivu, Tirānu, Tivatu, Turku, Vīni un Viļņu.

«airBaltic» sabiedrisko un politisko attiecību vadītājs Augusts Zilberts aģentūrai LETA norādīja, ka patlaban visi nākamā gada vasaras lidojumi mājaslapā tiek atjaunināti. Lidsabiedrībā apstiprināja, ka nākamajā vasaras sezonā netiks nodrošināti lidojumi uz Aberdīnu Skotijā, Antalju Turcijā, Batumi Gruzijā, Bergenu Norvēģijā, Dublinu Īrijā, Erevānu Armēnijā, Faru Portugālē, Gēteborgu Zviedrijā, Maltu, Olbiju Itālijā un Valensiju Spānijā. Savukārt lidojumus uz Dubaiju Apvienotajos Arābu Emirātos plānots nodrošināt ziemas sezonā.

Lidojumu biežums tiks palielināts maršrutos no Rīgas uz Londonas Getvikas lidostu līdz 14 reizēm nedēļā, uz Parīzi līdz 12 reizēm nedēļā, uz Vīni līdz 12 reizēm nedēļā, uz Barselonu līdz septiņām reizēm nedēļā, uz Romu līdz septiņām reizēm nedēļā, uz Hamburgu līdz septiņām reizēm nedēļā, uz Diseldorfu līdz septiņām reizēm nedēļā, uz Milānu līdz sešām reizēm nedēļā, uz Atēnām līdz četrām reizēm nedēļā, uz Nicu līdz četrām reizēm nedēļā, uz Alikanti līdz trim reizēm nedēļā un uz Splitu līdz trim reizēm nedēļā.

Zilberts uzsvēra, ka, lai arī maršrutu skaits praktiski ir mazāks, piedāvāto sēdvietu skaits ir līdzvērtīgs 2026. gada vasaras sezonai.

Lidsabiedrībā uzsver, ka no 2027. gada marta beigām līdz oktobra beigām Rīga arī turpmāk būs «airBaltic» galvenais darbības centrs un lielākā maršrutu tīkla bāze, pasažieriem piedāvājot plašu tiešo lidojumu galamērķu izvēli un ērtus savienojumus Eiropā un ārpus tās.

2027. gada vasaras sezonas lidojumu programma ir izstrādāta atbilstoši jaunajam «airBaltic» biznesa plānam un atspoguļo optimizētu, uz pieprasījumu balstītu maršrutu tīkla stratēģiju. Lidsabiedrība fokusējas uz tirgiem ar visaugstāko pieprasījumu un ieņēmumu potenciālu, apkalpojot gan biznesa, gan atpūtas ceļotājus, vienlaikus palielinot lidojumu biežumu atsevišķos maršrutos, kuros pieaug pasažieru pieprasījums.

Programma paredz arī uzlabotu tranzīta centra struktūru Rīgā, optimizējot lidojumu grafikus un savienojumu laikus. Tas pasažieriem nodrošināšot ērtākas ceļošanas iespējas gan no Rīgas, gan caur Latvijas galvaspilsētu uz galamērķiem visā «airBaltic» maršrutu tīklā. Pilnveidojot Rīgas savienojamību un tās lomu kā savienojumu punktam starp Baltiju un pārējo Eiropu, programma vienlaikus veicina Rīgas lidostas kā vadošā aviācijas centra Baltijas reģionā pozīcijas nostiprināšanos, skaidro lidsabiedrībā.

Gaidāmā ziemas lidojumu sezona ilgs no 2026. gada oktobra beigām līdz 2027. gada marta beigām, kad sāksies vasaras sezona. Kopumā 2027. gadā «airBaltic» no Latvijas galvaspilsētas plāno nodrošināt lidojumus uz gandrīz 70 galamērķiem.

Jau ziņots, ka «airBaltic» padome ir apstiprinājusi biznesa plānu, kas tostarp likviditātes uzlabošanai paredz piesaistīt 225 miljonu eiro pagaidu finansējumu, izmantojot 2029. gada prioritārajām obligācijām esošo nodrošinājuma kopumu.

Ilgtermiņā paredzēta uzņēmuma rekapitalizācija līdz 225 miljonu eiro jauna aizņēmuma un 100 miljonu eiro jauna pašu kapitāla apmērā, savukārt daļa no esošajām 2029. gada obligācijām tiks pārvērsta uzņēmuma kapitāldaļās, atlikušo daļu aizstājot ar jaunu, mazāku parādu līdz 125 miljonu eiro apmērā.

Tāpat biznesa plāns paredz, ka aviokompānija līdz 2026. gada beigām ekspluatēs 36 «Airbus A220-300» lidmašīnas, salīdzinot ar 54 lidmašīnām šobrīd, flotei pakāpeniski palielinoties līdz apmēram 40 lidmašīnām 2031. gadā.

Kā ziņots, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs otrdien, 25. augustā, izsludināja Saeimā 20. augustā steidzamības kārtā pieņemto «airBaltic» finanšu stabilizācijas pasākumu likumu.

Pieņemtais likums paredz valdībai deleģējumu valsts iespējamai dalībai «airBaltic» starpfinansējuma obligāciju iegādē līdz 30 miljonu eiro apmērā, piedaloties vienlaikus ar privātajiem investoriem un uz identiskiem nosacījumiem. Ministru kabinets (MK) varēs pieņemt atsevišķu lēmumu par obligāciju iegādi, ja tas būs nepieciešams.

Tāpat paredzēts veikt no valsts aizdevuma un valstij jau piederošajām obligācijām izrietošo prasījumu kapitalizāciju uzņēmuma pamatkapitālā. Tas nozīmē, ka valstij piederošās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā un atlikušo aizdevuma apmēru vairāk nekā 18 miljonu eiro apmērā varēs pārvērst «airBaltic» kapitāldaļās.

Valdība 25. augustā atbalstīja arī «airBaltic» atlikušā valsts aizdevuma pamatsummas 18 miljonu eiro apmērā maksājuma termiņa pagarināšanu līdz šā gada 30. decembrim.

«airBaltic» obligāciju turētāji šomēnes atbalstīja divu tuvāko obligāciju procentu maksājumu kapitalizāciju, kā arī vairākus citus pasākumus, kas lidsabiedrībai sniedz papildu elastību uzņēmuma pārskatītā biznesa plāna īstenošanā.

Obligāciju turētāji atbalstījuši procentu maksājumu, kas bija jāveic šā gada 14. augustā un 14. novembrī, pieskaitīšanu obligāciju pamatsummai, nevis izmaksu naudā. Tāpat pieņemts lēmums par pagaidu atbrīvojumu no minimālās likviditātes prasībām līdz 2026. gada novembrim.

«airBaltic» koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt «airBaltic» koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par «airBaltic» akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija «Lufthansa». Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% «airBaltic» akciju, «Lufthansa» — 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam «Aircraft Leasing 1» — 1,62%, bet 0,01% — citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, «airBaltic» ir apturējusi iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts «airBaltic» gada pārskatā.