Saeima konceptuāli atbalsta valsts iespējamu dalību «airBaltic» finanšu stabilizēšanā

Likumprojektam noteikta steidzamība.

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) Saeimas sēdē norādīja, ka šī esot iespēja uzņēmumam «attīrīties no parādu nastas».

Kulbergs sacīja, ka neesot plāna «B», proti, tas esot nereāls. Tas nozīmētu vēršanos pie Eiropas kolēģiem un sarunas par restrukturizācijas plānu, kas paredz to, ka valsts reizi desmit gados var glābt aviokompāniju. «Bet tas nozīmē automātisku rēķinu 600 miljonu eiro apmērā plus vēl 200 miljonus, lai uzņēmums varētu operēt,» sacīja Kulbergs, norādot, ka šajā gadījumā būtu jānorēķinās ar visiem kreditoriem. Kulbergs pauda, ka šādā situācijā piedalās tikai valsts, neviens privātais investors tur «īsti neko nedara». «Tā nav opcija, es pat neizskatu to kā opciju,» teica Kulbergs.

Trešais variants esot, ka «airBaltic» izbeidz darbību. «Nav citu opciju kā šī pirmā,» teica Kulbergs, aicinot atbalstīt likumprojektu un dot uzņēmumam iespēju un balsot par valsts interesēm.

Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) aicināja pieņemt «valstiski pareizo lēmumu», norādot, ka tas neesot tikai Ministru kabineta (MK) lēmums, jo to vērtējis arī neatkarīgs konsultants. Vērtējumā noteikts, ka likumprojekts atbilst valsts labākajām interesēm.

Frakcijas «Latvija pirmajā vietā» (LPV) deputāte Linda Liepiņa norādīja, ka ir pret «naudas bēršanu tumšā akā». Viņa vaicāja, kur «Jaunā vienotība» (JV) bijusi, kad «airBaltic» bija jāuzrauga. Deputāte prasīja, kāpēc biznesa plāns, kuram esot jānotic, ir radies pēdējā brīdī.

Liepiņa sacīja, ka LPV par likumprojektu nebalsos, jo nevarot pateikt, ka tic, ka šis biznesa plāns izdosies.

«Zaļo un zemnieku savienības» (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis pauda, ka, kamēr likumprojektā būs sadaļa, kas atļauj valdībai no jauna papildus ieguldīt nodokļu naudu uzņēmumā, šādu likumprojektu ZZS neatbalstīs. Viņš sacīja, ka ZZS uz otro lasījumu sniegs priekšlikumus, kas šo likumu uzlabošot.

Kādreizējais satiksmes ministrs, tagad deputāts Atis Švinka (P) sacīja, ka šis esot jautājums par pārmaiņām. Švinka norādīja, ka tie deputāti, kas neatbalstīs likumprojektu, esot pret pārmaiņām, uzņēmuma sakārtošanu. Švinka teica, ka, ZZS neatbalstot šo likumprojektu, viņi saviem vēlētājiem pasaka, ka būs mazāks finansējums veselībai, izglītībai, lauksaimniekiem.

Švinka arī vērtēja, ka šī valdība esot vāja, ar partneriem koalīcijā, kas liekuļojot, aiz slēgtām durvīm runājot vienu un no tribīnes ko citu.

Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Artūrs Butāns norādīja, ka šodien tiek pieņemti lēmumi, kas bija jāpieņem pirms diviem gadiem. Ir jāspēj nodrošināt «airBaltic» darbību, sacīja Butāns, norādot, ka tas ir valsts konkurētspējas jautājums.

Par likumprojektu nobalsoja 58, pret bija 22, bet viens deputāts balsojumā atturējās. Pret balsojuma opozīcijas deputāti, tāpat balsojumā pret bija ZZS deputāti, kuri jau iepriekš uzsvēruši, ka šādā redakcijā likumprojektu atbalstīt nevar.

Likumprojekts paredz valdībai deleģējumu valsts iespējamai dalībai «airBaltic» starpfinansējuma obligāciju iegādē līdz 30 miljonu eiro apmērā, piedaloties vienlaikus ar privātajiem investoriem un uz identiskiem nosacījumiem. Ministru kabinets (MK) varēs pieņemt atsevišķu lēmumu par obligāciju iegādi, ja tas būs nepieciešams.

Tāpat plānots veikt no valsts aizdevuma un valstij jau piederošajām obligācijām izrietošo prasījumu kapitalizāciju uzņēmuma pamatkapitālā. Tas nozīmē, ka valstij piederošās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā un atlikušo aizdevuma apmēru vairāk nekā 18 miljonu eiro apmērā varētu pārvērst «airBaltic» kapitāldaļās.

Paredzēta arī valsts aizdevuma 30 miljonu eiro apmērā atmaksas termiņa pagarināšana no augusta beigām līdz šā gada beigām. «airBaltic» līdz 24. jūlijam bija atmaksājusi valsts aizdevuma pamatsummu un līgumā paredzētos procentu maksājumus kopumā 12,9 miljonu eiro apmērā.

«airBaltic» obligāciju turētāji šonedēļ atbalstīja divu tuvāko obligāciju procentu maksājumu kapitalizāciju, kā arī vairākus citus pasākumus, kas lidsabiedrībai sniedz papildu elastību uzņēmuma pārskatītā biznesa plāna īstenošanā.

Obligāciju turētāji atbalstījuši procentu maksājumu, kas bija jāveic šā gada 14. augustā un 14. novembrī, pieskaitīšanu obligāciju pamatsummai, nevis izmaksu naudā. Tāpat pieņemts lēmums par pagaidu atbrīvojumu no minimālās likviditātes prasībām līdz 2026. gada novembrim.

Vienlaikus jautājums par «airBaltic» plānoto 225 miljonu eiro starpfinansējuma piesaisti pirmdien, 17. augustā, obligacionāru sapulcē netika skatīts, jo tas nebija iekļauts darba kārtībā.

Likumprojekta uzdevums ir noteikt pasākumus «airBaltic» finanšu stabilizācijai un nodrošināt valsts finanšu interešu efektīvu pārvaldību aviokompānijas finanšu stabilizācijas procesā, radot valstij kā akcionāram, kreditoram un obligāciju turētājam iespēju rīkoties savlaicīgi, vienoti un līdzvērtīgi ar pārējiem kompānijas akcionāriem, obligāciju turētājiem un kreditoriem.

Plānots, ka «airBaltic» finanšu stabilizācijai šajā likumprojektā īstenos vienu vai vairākus pasākumus. Lēmumus par pasākumu īstenošanu pieņems MK, nosakot attiecīgā pasākuma apmēru, īstenošanas nosacījumus un citus ar tā īstenošanu saistītos noteikumus.

Tostarp plānots grozīt līgumu par aviokompānijai izsniegto valsts aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, pagarinot termiņu neatmaksātās aizdevuma pamatsummas, uzkrāto procentu un citu no līguma izrietošo saistību izpildei.

Tāpat plānots pilnībā vai daļēji kapitalizēt jebkuru no «airBaltic» izsniegtā valsts aizdevuma 30 miljonu eiro apmērā izrietošo prasījumu.

Vienlaikus likumprojektā kā viens no iespējamiem pasākumiem minēta iespēja kapitalizēt, konvertēt vai citādi pārveidot no valstij piederošajām «airBaltic» obligācijām izrietošos prasījumus apmērā, kas nepārsniedz valstij piederošo obligāciju faktisko neatmaksāto pamatsummu, bet ne vairāk kā 50 miljonus eiro, kam pieskaitāmas attiecīgās uzkrāto procentu un citu no obligācijām izrietošo prasījumu summas.

Likumprojektā arī teikts, ka viens no pasākumiem varētu būt piedalīšanās starpfinansējuma nodrošināšanā «airBaltic», valstij iegādājoties «airBaltic» jaunemitētās obligācijas ne vairāk kā 30 miljonu eiro apmērā.

Tāpat likumprojekts paredz, ka valsts iegādājas jaunemitētās obligācijas atbilstoši obligāciju emisijas dokumentācijai, tostarp prospektam un emisijas organizētāju norādījumiem. Savukārt Satiksmes ministrija (SM) nodrošina finanšu, juridiskā, fiskālā un komercdarbības atbalsta izvērtējuma un starpfinansējuma darījuma nosacījumu sagatavošanu.

Paredzēts, ka MK ne retāk kā reizi ceturksnī būs jāziņo Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par finanšu stabilizēšanas pasākumu īstenošanas gaitu.

Jau ziņots, ka «airBaltic» padome ir apstiprinājusi biznesa plānu, kas tostarp likviditātes uzlabošanai paredz piesaistīt 225 miljonu eiro pagaidu finansējumu, izmantojot 2029. gada prioritārajām obligācijām esošo nodrošinājuma kopumu.

Ilgtermiņā paredzēta uzņēmuma rekapitalizācija līdz 225 miljonu eiro jauna aizņēmuma un 100 miljonu eiro jauna pašu kapitāla apmērā, savukārt daļa no esošajām 2029. gada obligācijām tiks pārvērsta uzņēmuma kapitāldaļās, atlikušo daļu aizstājot ar jaunu, mazāku parādu līdz 125 miljonu eiro apmērā.

Tāpat biznesa plāns paredz, ka aviokompānija līdz 2026. gada beigām ekspluatēs 36 «Airbus A220-300» lidmašīnas, salīdzinot ar 54 lidmašīnām šobrīd, flotei pakāpeniski palielinoties līdz apmēram 40 lidmašīnām 2031. gadā.

«airBaltic» koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt «airBaltic» koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par «airBaltic» akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija «Lufthansa». Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% «airBaltic» akciju, «Lufthansa» — 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam «Aircraft Leasing 1» — 1,62%, bet 0,01% — citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, «airBaltic» ir apturējusi iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts «airBaltic» gada pārskatā.