Alla Pugačova: “Nemaz nedomāju, ka vispār piecelšos…” Pēc lauztas gūžas noguļ četrus mēnešus

Tas ir reti, ka Alla Pugačova ir pieejama un atbild uz žurnālistu jautājumiem, taču festivāla trešajā dienā tas notika. Ja pirmajā vakarā visu uzmanību, kā ierasts, piesaistīja Allas un Maksima Galkina ierašanās vien, tad trešajā vakarā tas bija spieķis primadonnas rokās.

Kaut arī iepriekšējās dienās viņa bija iztikusi bez tā, bija nojaušams, ka tas nav tikai stila elements, bet balsts, kāds nepieciešams, lai droši pārvietotos. To sarunā apstiprināja arī pati Pugačova.

Vispirms viņa ar vīru Galkinu piestāja pie foto sienas, nopozēja un vārds pa vārdam necerēti atbildēja uz Latvijas žurnālistu jautājumiem. Piedāvājam šo iztaujāšanu tādu, kāda tā izvērtās.

Kā jūs saskaņojat apģērbu? Pirmajā dienā bijāt gaišos toņos, otrajā – tumšos, bet šodien – vakara tērpos.

Alla: Droši vien tāpēc, ka mēs ļoti labi pazīstam viens otru.

Maksims: Un arī laikapstākļus Jūrmalā.

Alla: Zinām. Jā, tieši tāpēc.

Ko jūs mājās klausāties – kādu mūziku?

Alla: Klusumu. Jo pie mums tas ir retums. Bērni, viesi, mūzika. Īsāk sakot, man patīk klusums.

Ar ko ir piepildīta jūsu ikdiena šeit, Jūrmalā?

Alla: To neteikšu. Tas jau būtu pārāk personiski. Paturēšu to noslēpumā.

Kāda ir šī festivāla galvenā vērtība?

Alla: Dvēseļu vienotība. Saprotat? Un arī atmosfēra. Atmosfēra ir apbrīnojama. Tu vari dziedāt sliktāk par vienu vai otru, bet tu iznāc uz skatuves. Tu iznāc, un ir redzams, cik ļoti cilvēki vēlas, lai viņus mīlētu. Tas ir ļoti svarīgi. Gan skatītājiem, gan māksliniekiem. Un vispār šī atmosfēra… Esmu bijusi daudzos festivālos, bet šāds… It kā neliels, kompakts, bet ļoti piesātināts. Tas ir brīnišķīgi, ka tāds pastāv.

Alla, vai ir cerība, ka mēs jūs vēl kādreiz redzēsim uz skatuves? Varbūt ne ar dziesmām? Jūs jau sen teicāt, ka vairs nevēlaties uzstāties ar dziesmām. Varbūt jūs dalīsieties pieredzē, kaut ko stāstīsiet? Rīkosiet radošos vakarus? Mēs to ļoti vēlētos.

Alla: Ak, Dievs. Principā esmu gatava gan dziedāt, gan stāstīt, gan visam pārējam. Bet pagaidām es sevī nejūtu tam vajadzīgo dvēseles stāvokli un arī laiku. Bet, tiklīdz to sajutīšu, es būšu gatava to darīt arī 90 gados.

Kā jūs jūtaties? Šodien jūs esat ar spieķi. Tas ir tēla elements?

Alla: Nē, tas nav tēla elements. Bet es nevienam neko neesmu stāstījusi. Lieta tāda, ka četrus mēnešus es biju nekustīga. Jo… nu, ko tur daudz stāstīt… Es nokritu. Īsāk sakot, es salauzu kāju un gūžas locītavu. Un viss.

Godīgi sakot, es nemaz nedomāju, ka vispār piecelšos. Man bija panikas lēkmes. Man bija ļoti smagi. Četrus mēnešus. Mani brīdināja, ka var nākties gulēt pat pusgadu. Bet tad atnāca viens cilvēks un pateica, ka viss ir atkarīgs no tevis. No gribasspēka. Pārvarēsi sāpes – pārvarēsi visu. Un es joprojām tās pārvaru. Un man šķiet, ka vēl pēc trim vai četriem mēnešiem es staigāšu pavisam normāli.

Maksims: Bija daudz baumu… Izdomāja pat sirds operāciju. Nekā tāda nebija! Vienkārši Alla salauza kāju.

Alla: Jā, es patiešām to visu ļoti smagi pārdzīvoju. Bet saņēmos un sāku staigāt. Vispirms ar spieķi, pēc tam bez spieķa. Es to ņemu tikai tad, kad man vajag justies drošāk, kad zinu, ka apkārt būs daudz cilvēku.

Maksims: Lai varētu aizsargāties. (Smejas.)

Alla: Divas dienas es staigāju šādi (rāda). Visu laiku skatījos lejā. Un visi teica: “Ak, Dievs, viņa tik tikko var paiet. Viņa gandrīz krīt!” Bet ar spieķi ir mierīgāk.

Kā Pauls, viņš arī tagad staigā ar spieķi.

Alla: Bet ko darīt?

Maksims: Vecums.

Visstiprāko jums veselību!

Alla: Paldies.

Maksim, arī jūs esat radoša personība. Kā divi tik radoši cilvēki spēj sadzīvot un vienlaikus būt tik aizrautīgi ar savu darbu?

Maksims: Bet mēs par to nedomājam.

Alla: Mēs esam iemīlējušies viens otrā.

Maksims: Jā.

Alla: Tāpēc tas nerada nekādas problēmas.

Uz foniņa: 10 000 eiro vērts tērps no Dior

77 gadus vecās Allas Pugačovas iznāciens festivālā kļuva par īstu modes sensāciju. 

Primadonna pārsteidza ar koptēlu, kurā klasika saplūda ar drosmīgu avangardu. Viņa bija izvēlējusies prestižā modes nama Dior jaunākās kolekcijas komplektu haki zaļā krāsā, kura aptuvenā cena ir ap 10 000 eiro.

Tērpa mugurkauls bija tvīda (ar zīda un kokvilnas piejaukumu) žakete, kurā iestrādāti smalki vizuļi, kas prožektoru gaismā radīja maģisku, mirgojošu efektu. Žaketes vīrišķīgā stila piegriezumu mīkstināja sievišķīgi akcenti: melni satīna atloki, audumā ietītas pogas un vidukli slaidinoša Christian Dior 30 Montaigne ādas josta ar masīvu zelta sprādzi.

Apakšā primadonna drosmīgi bija izvēlējusies tāda paša auduma mini svārkus, kas joprojām ir viņas stila vizītkarte, ļaujot joprojām demonstrēt slaidas kājas.

Melna berete ar smalku tīkliņa plīvuru Pugačovas tēlam piešķīra noslēpumainību un Parīzes šarmu.

Koptēlu noslēdza elegants spieķis ar dekoratīvu rokturi, kas šoreiz kalpoja gan kā atbalsts pēc traumas, gan tika veiksmīgi integrēts koptēlā kā aristokrātisks aksesuārs. Melnais manikīrs un masīvais gredzens ar ziedu motīvu pastiprināja koptēla dramatismu.

Teksts: Vita Zvaigznīte

Foto: Ritvars Stankēvičs/publicitātes