Ekonomists skaidro, ka ekonomiskā attīstība nenozīmē ražot to pašu, tikai vairāk. Attīstības pamatā ir arvien sarežģītāku produktu ražošana un eksports. Tā ir strukturālā transformācija, kurā resursi tiek pārcelti no zemas uz augstas pievienotās vērtības produktiem. Tādējādi ekonomikas struktūra mainās par labu sarežģītāku produktu ražošanai un eksportam.
Augstākās sarežģītības preces šobrīd īpaši koncentrētas elektronikas, ķīmijas un farmācijas, mašīnbūves un transportlīdzekļu produktu grupās, norāda Krasnopjorovs. To ražošanai nepieciešamas modernas tehnoloģijas, atbilstoša izglītība, investīcijas veicinošas institūcijas. Valstīm, kas specializējas šo komplicēto preču ražošanā un eksportā, piemēram, Vācijai, Šveicei, Japānai, parasti raksturīga augsta produktivitāte un augstas algas.
Ekonomists vērš uzmanību, ka ne mazāk svarīga ir vērtīgu pakalpojumu sniegšana un eksports — sākot ar izglītību, veselības aprūpi vai transportu un beidzot ar mārketingu, mākslīgā intelekta modeļiem vai kiberdrošības programmatūru, jo pakalpojumi arvien vairāk maina gan mūsu dzīves, gan arī preču ražošanu — bez tiem rūpniecība nemaz nevar kļūt sarežģītāka.
Savukārt visvienkāršākie produkti visbiežāk novēroti izejvielu, lauksaimniecības un pārtikas, koksnes apstrādes un tekstila produktu grupās. Krasnopjorovs skaidro, ka valstīm, kas specializējas vienkāršo produktu ražošanā un eksportā, pieamēram, Kambodžai, Bangladešai vai Šrilankai, visām ir zema produktivitāte un zems algu līmenis. Tās specializējas vienkāršajos produktos nevis tāpēc, ka tām būtu plašas lauksaimniecības platības vai visefektīvākās šūšanas rūpnīcas pasaulē, bet gan tāpēc, ka trūkst zināšanu, tehnoloģiju vai investīciju, lai ražotu vērtīgākus produktus.
Vienīgais ceļš, kā Latvija var kļūt bagāta — ienākumu līmeņa ziņā vismaz panākt Lietuvu un Igauniju, — ir prast ražot sarežģītus, unikālus produktus, kādi vien ir pieprasīti globālajā tirgū, un eksportēt tos, uzsver Krasnopjorovs. Tā kā mūsdienās sarežģīti produkti reti pilnībā tiek radīti vienā valstī (no izejvielu piegādēm līdz ražošanai, iepakojumam un mārketingam), reālajā pasaulē panākumu atslēga ir aktīva dalība vērtīgu produktu piegāžu ķēdēs, skaidro ekonomists. Piemēram, Slovēnija eksportē zāles, kas ražotas, izmantojot arī importētas izejvielas un ražošanas iekārtas. Tāpat arī Slovākija eksportē automobiļus, kas ražoti no importētām daļām.
Valsts nevar panākt augstu dzīves līmeni vien ar maizes un tamlīdzīgu vienkāršu produktu ražošanu, kurus ražot prot arī pārējie. Ekonomists uzsver, ka tieši šādi jāsaprot Latvijas ekonomikas strukturālās transformācijas ideja. Krasnopjorovs pauž, ka mums nevis jāver ciet pārtikas rūpniecība vai kokapstrāde, jo šīm nozarēm vidēji ir «zema pievienotā vērtība», bet ir jāprot no lauksaimniecības izejvielām un koksnes ražot arī augstas pievienotās vērtības produktus, kas pieprasīti globālā tirgū.
«Ja tas izdodas, dabas resursus izmantojam maksimāli efektīvi. Ja tas neizdodas, jāsaprot, kāpēc neizdodas un kas jādara, lai izdotos nākotnē. Turklāt attīstīta lauksaimniecība nemaz nav pretrunā ar attīstītu elektroniku, ķīmiju vai mašīnbūvi. Piemēram, pasaules lielākais graudaugu eksportētājs ir ASV, bet lielākā zivju eksportētāja ir Norvēģija, tomēr šie produkti ir visai neliela daļa no ASV un Norvēģijas kopējā eksporta,» skaidro Krasnopjorovs.
Ekonomists norāda, ka Latvijas eksporta konkurētspēju vērts salīdzināt ar mūsu tuvākajiem ES kaimiņiem — gan ģeogrāfiski, gan arī pēc attīstības līmeņa. Tie ir Lietuva, Igaunija, Polija, Čehija, Ungārija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija jeb ES9. Visās šajās valstīs ienākumu līmenis (iekšzemes kopprodukts uz iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes) ir 75-91% no ES vidējā līmeņa. Šīs ienākumu līmenis atbilst tam, ko Latvija (ap 70% no ES vidējā ienākumu līmeņa) reāli var sasniegt tuvāko 10-20 gadu laikā.
Krasnopjorovs informē, ka pasaules preču eksporta sarežģītības reitingā Latvija atrodas 39. vietā, atpaliekot no Igaunijas, Lietuvas (attiecīgi 28. un 30. vieta) un citām ES9 valstīm. Pēdējo vietu šajā valstu grupā Latvija ieņem kopš 2012. gada.
Kopš pievienošanās ES Lietuvas pozīcija reitingā uzlabojās par 16 vietām, Igaunijas — par sešām vietām, tikmēr Latvijas pozīcija pasliktinājās par divām vietām. Krasnopjorovs uzskata, ka Latvijas zemāks līmenis un lēnāks progress norāda uz ekonomikas un eksporta strukturālās transformācijas lielāku potenciālu nākotnē.
Ķīmija, farmācija, mašīnbūve, transportlīdzekļi un elektronika ir viena trešdaļa no Latvijas bruto eksporta — vismazāk ES9 valstu grupā, informē Krasnopjorovs. Viņš skaidro, ka eksporta struktūra diezgan precīzi raksturo valsts ekonomikas un nodarbinātības struktūru. Ar sarežģītu produktu ražošanu Latvijā nodarbojas samērā maz cilvēku. Savukārt daudz cilvēku strādā nozarēs, kurām raksturīga zema produktivitāte, — pārtikas rūpniecība, kokapstrāde un tekstils.
Tas nodrošina Latvijai pirmo vietu ES dalībvalstu vidū pēc lauksaimniecības, pārtikas un kokapstrādes produktu īpatsvara eksportā. Tas ir par spīti faktam, ka meži Latvijā aizņem mazāku daļu no valsts sauszemes teritorijas nekā, piemēram, Igaunijā vai Slovēnijā.
Prasmes ražot sarežģītus produktus nav iedzimtas, tās ir attīstāmas laika gaitā, uzsver Krasnopjorovs. Piemēram, pirms 30 gadiem nevienai ES9 valstij nebija specializācijas mašīnbūves produktu un transportlīdzekļu eksportā. Patlaban ES6 valstīs (ES9, atskaitot Baltiju) šo produktu daļa eksportā divreiz pārsniedz pasaules vidējo rādītāju (visvairāk — Slovākijā un Čehijā).
Savukārt no Baltijas valstīm Igaunija veiksmīgāk attīstīja specializāciju elektronikā, Lietuva — ķīmijā. Tas ļāva kaimiņvalstīm straujāk audzēt augstas produktivitātes nozaru izlaidi un eksportu, skaidro ekonomists.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.