Daļai šo iestāžu automašīnas ir trafaretas, bet daļa netrafaretas, tostarp tādas, kuras izmanto slepenām izmeklēšanas vai valsts drošību īstenošanai paredzētām darbībām.
Lielākā operatīvas darbības iestāde ir Valsts policija. Šajā iestādē aģentūrai LETA apliecināja, ka Valsts policija ir nosūtījusi pieprasījumu CSDD ar mērķi identificēt riskus saistībā ar kiberuzbrukumā noplūdušajiem datiem par policijas reģistrētājiem transportlīdzekļiem, attiecīgi pēc tam pieņemot lēmumu par nepieciešamību veikt atsevišķu policijas transportlīdzekļu numuru nomaiņu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) atzina, ka birojs pašlaik izvērtē iespējamos riskus, bet plašākus komentārus nesniedza.
Iekšējās drošības birojā (IDB) aģentūrai LETA teica, ka birojs pastāvīgi veic pasākumus amatpersonu un dienesta rīcībā esošo transportlīdzekļu aizsardzībai. Vienlaikus IDB apzinās riskus saistībā ar CSDD veiktā kiberuzbruma rezultātā notikušo datu noplūdi un izvērtē nepieciešamību veikt papildu drošības pasākumus.
Ņemot vērā darba specifiku, Valsts drošības dienests (VDD) īsteno pasākumu kopumu gan dienesta amatpersonu identitātes aizsardzībai, gan dienesta transportlīdzekļu atpazīstamības novēršanai, norādīja dienestā.
Šādi pasākumi tiek īstenoti regulāri un informācija par konkrētiem pasākumiem ir aizsargājama. Vienlaikus VDD apstiprināja, ka dienests ir ņēmis vērā riskus, kas saistīti ar nesankcionēti izgūtajiem datiem no CSDD informācijas sistēmas.
Ņemot vērā, ka Valsts robežsardzes (VRS) rīcībā nav informācijas par to, vai ir noplūduši dati par tās transportlīdzekļiem, un lai novērstu iespējamos drošības riskus, robežsardze izvērtē iespēju veikt nepieciešamos drošības pasākumus attiecībā uz transportlīdzekļiem, kurus izmanto operatīvām darbībām, un nomainīt valsts reģistrācijas numura zīmes, norādīja VRS.
Savukārt Militārās izlūkošanas un drošības dienestā (MIDD) atzina, ka MIDD atbilstoši savai kompetencei izvērtē potenciālo apdraudējumu un sekas, ko varētu radīt kiberuzbrukuma rezultātā iegūto datu izmantošana, un veiks visus nepieciešamos pasākumus iespējamo risku mazināšanā.
Daļa operatīvās darbības iestādes aģentūrai LETA atbildi līdz šim nav sniegušas par saviem plāniem attiecībā uz autoparku.
Jau ziņots, ka kiberuzbrukumā CSDD augusta sākumā iegūti 1,2 miljonu cilvēku personas dati un aptuveni 200 000 juridisko personu dati. Dati iegūti no direkcijai veiktajiem maksājumiem pēdējo 18 gadu laikā.
Pēc vairāku amatpersonu aicinājuma atkāpties no amatiem šādu lēmumu pieņēma gan CSDD valde, gan padome.
Vienlaikus satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) ierosinājis dienesta izmeklēšanu, kas jāveic paātrinātā kārtībā, lai noskaidrotu visus apstākļus un atbildīgos saistībā ar notikušo kiberuzbrukumu un apjomīgo datu noplūdi. Izmeklēšanā cita starpā jāvērtē arī CSDD līgums ar «Tet» par kiberdrošības pakalpojumu sniegšanu.
Savukārt Ģenerālprokuratūrā sākta prokurora pārbaude par iespējami pieļautiem pārkāpumiem vai nolaidību, kā rezultātā notikusi datu noplūde no CSDD informācijas sistēmām.
Tāpat Valsts policija sākusi kriminālprocesu par kiberuzbrukumu CSDD.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.