Valainis neapmierināts ar KVC darbu

Viņš norādīja, ka vētras radītās krīzes laikā koordināciju lielā mērā uzņēmās citas institūcijas un dienesti, kamēr KVC, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir galvenā krīžu koordinējošā institūcija Ministru prezidenta pārraudzībā, neesot demonstrējis pietiekamu līderību.

Valainis uzsvēra, ka KVC iesaiste krīzes pārvaldībā bijusi minimāla. Viņš norādīja, ka praktiskā koordinācija notikusi citā formātā, tostarp Klimata un enerģētikas ministrijā izveidotā koordinācijas centrā, kur risināti gan elektroapgādes, gan citi operatīvie jautājumi. Pēc ministra teiktā, tieši šī struktūra faktiski koordinējusi dažādu institūciju darbu.

Valainis uzsvēra, ka kritika nav vērsta uz KVC likvidēšanu vai būtiskām izmaiņām normatīvajā regulējumā, bet gan uz nepieciešamību izvērtēt centra kapacitāti un darbības procesus. Viņš norādīja, ka centrs darbojas salīdzinoši neilgu laiku un šī bijusi viena no pirmajām nopietnajām pārbaudēm tā spējām.

Savukār,t kā norādīja finanšu ministrs Māris Kučinskis (AS), gan koalīcijā, gan valdībā plaši pārrunāta vētras seku pārvarēšana un krīzes vadība. Viņš atzina, ka dienestu darbs kopumā vērtējams pozitīvi, tomēr konstatētas problēmas komunikācijā ar sabiedrību, īpaši situācijās, kad iedzīvotājiem nebija pieejami sakari un informācija. Pēc politiķa teiktā, valdība gaida priekšlikumus sistēmas pilnveidei, lai nākotnē līdzīgas situācijas tiktu risinātas efektīvāk.

Savukārt Saeimas deputāts Arvils Ašeradens (JV) atzina, ka vētra izgaismojusi virkni problēmu civilās aizsardzības un krīžu vadības sistēmā. Viņš īpaši akcentēja nepietiekamu informācijas apriti iedzīvotājiem, sakaru traucējumus un nepieciešamību uzlabot rīcības algoritmus ārkārtas situācijās. Vienlaikus Ašeradens pateicās dienestiem, pašvaldībām, energouzņēmumu brigādēm un bruņotajiem spēkiem par darbu vētras seku likvidēšanā.

Politiķi uzsvēra, ka vētras pieredze jāizmanto, lai stiprinātu valsts gatavību nākamajām krīzēm, tostarp uzlabotu koordināciju starp institūcijām, sabiedrības informēšanu un kritiskās infrastruktūras noturību.

Kā ziņots, sestdien, 22. augustā, un tai sekojušajā naktī Latvijā plosījās pēdējās desmitgadēs stiprākā vasaras vētra, kurā vēja ātrums vietām pārsniedza 30 metrus sekundē. Negaiss izraisīja plašus bojājumus gan sadales, gan pārvades elektrotīklā, kuru rezultātā sākotnēji elektroapgāde bija pārtraukta aptuveni 277 000 klientu Latvijā, bet elektrotīklu pārrāvumiem daudzviet sekoja nepieejami sakari, degvielas uzpildes stacijas un vietām arī veikali.

Krīzes vadības centrs no 2025. gada 1. jūlija pārņēma Krīzes vadības padomes sekretariāta funkcijas, un tā uzdevums ir sagatavot lēmumu pieņemšanai vajadzīgos dokumentus, kā arī koordinēt civilo krīžu pārvaldībā iesaistīto institūciju darbu un krīzes komunikāciju.

Krīzes vadības centrs sadarbojas ar ministrijām un pašvaldībām, palīdzot iestādēm uzlabot savus krīzes pārvaldības procesus, kā arī dažādu institūciju sadarbības spējas.