Satura izplatītājs: Televīzijas skatītājiem Latvijā interesē romantiski stāsti, raidījumi par cilvēku un vietējais saturs

Romantiskais saturs Latvijā veido 4,5% no visa izvēlētā satura, savukārt Lietuvā un Igaunijā — attiecīgi 2,4 un 2%. Dzīvesstila un izklaides raidījumi Latvijā veido 4,6%, savukārt kaimiņvalstīs šis rādītājs ir tikai aptuveni 2,1%. Turklāt latvieši skatās dokumentālās filmas trīs reizes vairāk nekā lietuvieši un četras reizes vairāk nekā igauņi, secināts «Go3» pētījumā.

«Go3» mārketinga vadītāja Baltijas valstīs Dovile Filmanavičūte izceļ, ka dati parāda arī kādu interesantu lietu, kas lieliski atklājot latviešu raksturu, proti, skatītāji Latvijā no visām Baltijas valstīm visbiežāk noskatās seriālu līdz galam — ja sāk skatīties 45 minūtes garu sēriju, tad vidēji noskatās aptuveni 33 minūtes, un no 10 iesāktām sērijām sešas noskatās līdz galam. Savukārt igauņi katru trešo sēriju pārtrauc skatīties, nenoskatoties pat pusi.

«Tātad veidojas šāds portrets: latvietis neizvēlas steigā, bet, ja jau ir sācis stāstu, tad neatstāj to nepabeigtu, tāpēc var viņam droši piedāvāt garus seriālus, jo, visticamāk, televizoru neizslēgs pēc pirmās sērijas. Tas izskaidro, kāpēc latvieši no visiem Baltijas valstu skatītājiem pie ekrāna pavada visvairāk laika,» komentē Filmanavičūte.

Pēc viņas teiktā, no uzņēmuma klientiem latvieši katru dienu vidēji pavada gandrīz trīs stundas, skatoties «Go3» saturu, igauņi — gandrīz divas stundas 50 minūtes, savukārt lietuvieši — vismazāk, gandrīz divas stundas 20 minūtes.

Latvieši arī labprāt skatās seriālus vairākas sērijas pēc kārtas — 82% latviešu, kas skatās seriālus, vismaz reizi gadā vienas dienas laikā noskatās trīs vai vairāk viena seriāla sērijas pēc kārtas.

Filmanavičūte atzīst, ka, salīdzinot trīs valstis, tika gaidīti atšķirīgi skatīšanās paradumi, taču tie visās trijās Baltijas valstīs ir gandrīz identiski.

«Sešos no rīta televīzijas kanāli veido pat 69% no visa tajā laikā skatītā satura, jo pamodušies cilvēki ieslēdz rīta raidījumus un ziņas, no septiņiem līdz desmitiem pie ekrāniem galvenokārt ir bērni, dienas laikā skatīšanās samazinās, vakarā sasniedz augstāko punktu, bet pēc pusnakts televīzijas kanālus nomaina filmas un seriāli, ko cilvēki paši izvēlas no mūsu filmu kataloga,» stāsta Filmanavičūte.

Tai pat laikā, kā rāda dati, vakara skatīšanās atšķiras. Proti, latviešiem vakara skatīšanās maksimums ir agrāk — jau plkst. 20, savukārt lietuviešiem un igauņiem — tikai stundu vēlāk, turklāt šajā stundā latvieši noskatās gandrīz desmito daļu no visa diennakts laikā skatītā satura.

Tāpat noskaidrots, ka vakarā vairāk nekā pusi skatīšanās laika aizņem televīzijas kanālu tiešraides, savukārt pēc pusnakts šis īpatsvars samazinās līdz aptuveni 40%, jo visu valstu skatītāji atgriežas pie iepriekš nenoskatītiem raidījumiem vai filmu un seriālu katalogā izvēlas, ko skatīties.

Arī naktīs latvieši pavada laiku pie ekrāniem: no pusnakts līdz sešiem rītā viņi noskatās 8,3% no visa sava satura, igauņi — 8,7%, bet lietuvieši vismazāk — 7,1%. Tomēr visās trijās valstīs skatītāji visvairāk laika pie ekrāna pavada vienā un tajā pašā dienā — svētdien, jo tā veido aptuveni 17% no visas nedēļas skatīšanās laika.

«Tomēr interesantākais mūsu datos ir tas, ka Latvijā gada skatītākais saturs ir Latvijā veidots raidījums. To var izskaidrot ar to, ka starptautisko filmu katalogā ir simtiem filmu, tāpēc skatītāju interese sadalās starp daudzām filmām, savukārt vietējo seriālu un raidījumu ir maz, tāpēc katrs no tiem piesaista ievērojamu auditoriju,» spriež Filmanavičūte.

Pēc viņas teiktā, Latvijā vietējais saturs veido 34% no visa izvēlētā satura — vairāk nekā Lietuvā, kur šis rādītājs ir 21%, taču nedaudz mazāk nekā Igaunijā, kur tas sasniedz 38%.

Līdzīga ir arī «Go3» veidoto seriālu un raidījumu statistika: Latvijā šāds saturs veido 2,4% kopējā skatīšanās laika, Igaunijā — 6,4% un Lietuvā — 1,4%.