Saeima paredz valsts iespējamu dalību «airBaltic» finanšu stabilizēšanā

Par likumu nobalsoja 54 deputāti, pret bija 21 deputāts, bet viens deputāts atturējās. Likumu atbalstīja deputāti no koalīciju veidojošajām partijām «Jaunā vienotība», «Apvienotais saraksts», Nacionālā apvienība, kā arī opozīcijā esošie «Progresīvie», kā arī vairāki frakcijām nepiederoši deputāti.

Pret likumprojektu balsoja ZZS deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederoši parlamentārieši. Savukārt ZZS deputāts Juris Jakovins balsojumā atturējās. Balsojumā nepiedalījās septiņi deputāti, tostarp visi klātesošie partijas «Latvija pirmajā vietā» deputāti.

Likums tika skatīts un pieņemts steidzamības kārtā.

Pretenzijas pret likumu izteica koalīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kura likumā bija iesniegusi savus priekšlikumus, taču deputātu vairākums teju visus priekšlikumus noraidīja.

ZZS otrajam lasījumam bija iesniegusi priekšlikumus, lai no «airBaltic» finanšu stabilizācijas pasākumu likumprojekta izslēgtu iespēju valstij līdz 30 miljonu eiro apmērā iegādāties aviokompānijas jaunemitētās obligācijas.

Tāpat ZZS aicināja svītrot likumprojekta normu, kas ļautu valstij piedalīties «airBaltic» starpfinansējuma nodrošināšanā, iegādājoties uzņēmuma jaunemitētās obligācijas līdz 30 miljonu eiro apmērā. Spēkā esošajā redakcijā šī ir viena no četrām iespējām, kuru valdība varētu izmantot aviokompānijas finanšu stabilizācijas procesā.

Vienlaikus ZZS rosināja pilnībā izslēgt arī likumprojekta 3. pantu, kurā noteikta valsts dalības kārtība minētajā starpfinansējumā. Šis pants paredz, ka finanšu ministrs valsts vārdā varētu iegādāties «airBaltic» jaunemitētās obligācijas, savukārt Satiksmes ministrija sagatavotu darījumam nepieciešamos finanšu, juridiskos un citus izvērtējumus.

ZZS skaidroja, ka viņu priekšlikumi neparedzēja atteikšanos no citām likumprojektā ietvertajām iespējām, piemēram, valsts aizdevuma atmaksas termiņa pagarināšanas, aizdevuma kapitalizācijas vai valstij jau piederošo airBaltic obligāciju prasījumu pārveidošanas. Taču tie izslēgtu iespēju uzņēmumam piešķirt papildu finansējumu, valstij iegādājoties jaunas obligācijas, un vienlaikus noteiktu premjeru par politiski atbildīgo amatpersonu visa finanšu stabilizācijas procesa koordinēšanā.

Saeimas vairākums atbalstīja ZZS priekšlikumu, kas paredz, ka Ministru prezidents ir atbildīgs par «airBaltic» finanšu stabilizācijas pasākumu īstenošanas koordināciju Ministru kabinetā un nodrošina iesaistīto ministriju sadarbību atbilstoši Ministru kabineta iekārtas likumā noteiktajam.

Pieņemtais likums paredz valdībai deleģējumu valsts iespējamai dalībai «airBaltic» starpfinansējuma obligāciju iegādē līdz 30 miljonu eiro apmērā, piedaloties vienlaikus ar privātajiem investoriem un uz identiskiem nosacījumiem. Ministru kabinets (MK) varēs pieņemt atsevišķu lēmumu par obligāciju iegādi, ja tas būs nepieciešams.

Tāpat paredzēts veikt no valsts aizdevuma un valstij jau piederošajām obligācijām izrietošo prasījumu kapitalizāciju uzņēmuma pamatkapitālā. Tas nozīmē, ka valstij piederošās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā un atlikušo aizdevuma apmēru vairāk nekā 18 miljonu eiro apmērā varēs pārvērst «airBaltic» kapitāldaļās.

Paredzēta arī valsts aizdevuma 30 miljonu eiro apmērā atmaksas termiņa pagarināšana no augusta beigām līdz šā gada beigām. «airBaltic» līdz 24. jūlijam bija atmaksājusi valsts aizdevuma pamatsummu un līgumā paredzētos procentu maksājumus kopumā 12,9 miljonu eiro apmērā.

«airBaltic» obligāciju turētāji šonedēļ atbalstīja divu tuvāko obligāciju procentu maksājumu kapitalizāciju, kā arī vairākus citus pasākumus, kas lidsabiedrībai sniedz papildu elastību uzņēmuma pārskatītā biznesa plāna īstenošanā.

Obligāciju turētāji atbalstījuši procentu maksājumu, kas bija jāveic šā gada 14. augustā un 14. novembrī, pieskaitīšanu obligāciju pamatsummai, nevis izmaksu naudā. Tāpat pieņemts lēmums par pagaidu atbrīvojumu no minimālās likviditātes prasībām līdz 2026. gada novembrim.

Vienlaikus jautājums par «airBaltic» plānoto 225 miljonu eiro starpfinansējuma piesaisti pirmdien, 17. augustā, obligacionāru sapulcē netika skatīts, jo tas nebija iekļauts darba kārtībā.

Likuma uzdevums ir noteikt pasākumus «airBaltic» finanšu stabilizācijai un nodrošināt valsts finanšu interešu efektīvu pārvaldību aviokompānijas finanšu stabilizācijas procesā, radot valstij kā akcionāram, kreditoram un obligāciju turētājam iespēju rīkoties savlaicīgi, vienoti un līdzvērtīgi ar pārējiem kompānijas akcionāriem, obligāciju turētājiem un kreditoriem.

Noteikts, ka «airBaltic» finanšu stabilizācijai šajā likumprojektā īstenos vienu vai vairākus pasākumus. Lēmumus par pasākumu īstenošanu pieņems MK, nosakot attiecīgā pasākuma apmēru, īstenošanas nosacījumus un citus ar tā īstenošanu saistītos noteikumus.

Tostarp grozīts līgums par aviokompānijai izsniegto valsts aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, pagarinot termiņu neatmaksātās aizdevuma pamatsummas, uzkrāto procentu un citu no līguma izrietošo saistību izpildei.

Tāpat noteikts pilnībā vai daļēji kapitalizēt jebkuru no «airBaltic» izsniegtā valsts aizdevuma 30 miljonu eiro apmērā izrietošo prasījumu.

Vienlaikus likumā kā viens no iespējamiem pasākumiem minēta iespēja kapitalizēt, konvertēt vai citādi pārveidot no valstij piederošajām «airBaltic» obligācijām izrietošos prasījumus apmērā, kas nepārsniedz valstij piederošo obligāciju faktisko neatmaksāto pamatsummu, bet ne vairāk kā 50 miljonus eiro, kam pieskaitāmas attiecīgās uzkrāto procentu un citu no obligācijām izrietošo prasījumu summas.

Likumā arī teikts, ka viens no pasākumiem varētu būt piedalīšanās starpfinansējuma nodrošināšanā «airBaltic», valstij iegādājoties «airBaltic» jaunemitētās obligācijas ne vairāk kā 30 miljonu eiro apmērā.

Tāpat likums paredz, ka valsts iegādājas jaunemitētās obligācijas atbilstoši obligāciju emisijas dokumentācijai, tostarp prospektam un emisijas organizētāju norādījumiem. Savukārt Satiksmes ministrija (SM) nodrošina finanšu, juridiskā, fiskālā un komercdarbības atbalsta izvērtējuma un starpfinansējuma darījuma nosacījumu sagatavošanu.

Noteikts, ka MK ne retāk kā reizi ceturksnī būs jāziņo Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par finanšu stabilizēšanas pasākumu īstenošanas gaitu.

Jau ziņots, ka «airBaltic» padome ir apstiprinājusi biznesa plānu, kas tostarp likviditātes uzlabošanai paredz piesaistīt 225 miljonu eiro pagaidu finansējumu, izmantojot 2029. gada prioritārajām obligācijām esošo nodrošinājuma kopumu.

Ilgtermiņā paredzēta uzņēmuma rekapitalizācija līdz 225 miljonu eiro jauna aizņēmuma un 100 miljonu eiro jauna pašu kapitāla apmērā, savukārt daļa no esošajām 2029. gada obligācijām tiks pārvērsta uzņēmuma kapitāldaļās, atlikušo daļu aizstājot ar jaunu, mazāku parādu līdz 125 miljonu eiro apmērā.

Tāpat biznesa plāns paredz, ka aviokompānija līdz 2026. gada beigām ekspluatēs 36 «Airbus A220-300» lidmašīnas, salīdzinot ar 54 lidmašīnām šobrīd, flotei pakāpeniski palielinoties līdz apmēram 40 lidmašīnām 2031. gadā.

«airBaltic» koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt «airBaltic» koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par «airBaltic» akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija «Lufthansa». Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% «airBaltic» akciju, «Lufthansa» — 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam «Aircraft Leasing 1» — 1,62%, bet 0,01% — citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, «airBaltic» ir apturējusi iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts «airBaltic» gada pārskatā.