Kulbergs: Ikviena pilsoņa uzdevums ir apliecināt, ka Latvija bija, ir un būs

Viņš norādīja, ka patlaban cilvēkiem ir iespēja kļūt par deputātiem, viņš var būt premjers, cīnīties ar problēmām un rūpēties par iedzīvotāju labklājību. «Bet tas, tikai pateicoties notikumiem pirms 35 gadiem,» teica Kulbergs.

Premjers izcēla, ka Latvijai ir divas dzimšanas dienas — pirmā, kad valsts tika dibināta, un otrā, kad atguva neatkarību. Latvija tika okupēta, bet valsts tiesiski nepazuda, uzsvēra politiķis. «Tā dzīvoja cilvēku atmiņā, latviešu valodā, ģimenēs, dziesmās, trimdas latviešu neatlaidīgajā darbā un starptautiskajā atzīšanā,» teica Kulbergs.

Viņš pauda, ka 1991. gada 21. augustā Latvija atguva neatkarību pilnā apjomā. Premjers šo dienu atceroties personīgi. Viņa tēvs bijis viens no tā zemessargu bataljona, kuram nācās apsargāt tieši Ministru kabinetu. Kulbergs savā uzrunā atminējās, kā vēlējies toreiz doties līdzi tēvam, bet māte to nav ļāvusi. Tomēr viņš palīdzējis savam tēvam sagatavot Molotova kokteiļus.

«Un toreiz man tēvs ielika šo patriotismu, šo cīņu par Latviju,» sacīja premjers.

Kulbergs arī stāstīja, kā viņa tēvs, kurš bija Rīgas Motormuzeja izveidotājs, esot sagatavojis Josifa Staļina bruņoto limuzīnu ZIS, kas, pēc Kulberga teiktā, toreiz bijusi vislabāk bruņotā automašīna Latvijā, lai nepieciešamības gadījumā no OMON draudiem izglābtu tā laika premjeru Ivaru Godmani vai citu Latvijas augstākās politiskās varas pārstāvi.

Premjers izcēla, ka pirms 35 gadiem iedzīvotāji zināja, ka grib brīvu Latviju, taču nezināja, vai varēs sagaidīt vakaru brīvā valstī. Maskavā toreiz notika valsts apvērsuma mēģinājums, bet Rīgā padomju militārie spēki bija ieņēmuši gan televīzijas centru, radio namu, telefona centrāli un Iekšlietu ministriju. Tobrīd vēl nebija zināms, ka pučs izgāzīsies, atcerējās Kulbergs.

«Kamēr Augstākā padome apsprieda konstitucionālā likuma tekstu, ēkai tuvojās OMON bruņu transportieri, bija reāli apdraudēta Latvijas brīvība un cilvēka dzīvības. Tomēr Augstākā padome sanāca un 111 deputāti nobalsoja par brīvu Latviju,» tā laika notikumus atstāstīja premjers.

Viņš norādīja, ka konstitucionālais likums sākās ar vārdiem «Apzinoties savu atbildību tautas priekšā». Kulbergs uzskata, ka šie vārdi nav tikai vēsturiska dokumenta ievads, bet arī valstiskuma mēraukla tagad un turpmāk. «Un es vēlos šo atkārtot. Apzinoties savu atbildību tautas priekšā,» teica Kulbergs.

Premjers atgādināja, ka 1990. gada 4. maijā, kad tika pieņemts lēmums par Latvijas neatkarības atjaunošanu, militārā, finanšu un administratīvā vara joprojām atradās Maskavas rokās. «Tāpēc ceļš bija jāiet soli pa solim. Gudri, mērķtiecīgi, neatkāpjoties no galvenā.»

Viņš norādīja, ka 1991. gada 21. augustā tika pieņemts lēmums, ka Latvija būs neatkarīga un demokrātiska valsts. Toreiz no padomju laika pseido parlamenta Augstākā padome kļuva par īstu parlamentu. «Mūsu Saeima, parlaments, pastāv tad, kad izšķirošā brīdī uzņemas atbildību un rīkojas tautas vārdā,» sacīja Kulbergs.

Premjers uzsvēra, ka brīvība un neatkarība netika uzdāvināta. «Latvijas tauta to atguva ar drosmi, neatlaidību un spēju izšķirošā brīdī pateikt — tagad vai nekad! Šodien mēs noliecam galvu atmodas līderu, Tautas frontes, Augstākās padomes deputātu un barikāžu aizstāvju priekšā,» teica viņš.

Kulbergs atzina, ka patiesi tic — ja Latvija šodien tiks apdraudēta, ikviens uz Saeimas svinīgo sēdi atnākušais izšķirošā brīdī spēs pieņemt pareizo lēmumu, sargājot savu valsti un savu tautu.

Viņš pauda, ka šodien, skaidrāk nekā 1991. gadā, valsts apzinās Latvijas valstiskuma, brīvības un neatkarības nozīmi. To nežēlīgi atgādinājis arī Krievijas brutālais karš pret Ukrainu. Premjers uzsvēra, ka Latvija labi saprot Ukrainu, jo Latvijas zeme pieredzējusi Krievijas un padomju varas nestā kara, okupācijas un represiju šausmas.

«Ukrainas cilvēki katru dienu, ik mirkli ar savām asinīm apliecina to, ka vēsture jau reiz mums mācīja — brīvība nav pašsaprotama lieta,» teica Kulbergs.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas valsts ir pamats Latvijas cilvēku drošībai, labklājībai, tautas attīstībai, valodai un kultūrai. «Mums, latviešiem, ir sava valsts, taču valsts nav pakalpojums, kuru kāds mums garantēti nodrošina. Līdzās savām daudzajām ikdienas lomām, mēs, pirmkārt, esam Latvijas pilsoņi,» teica premjers.

Tomēr ikvienam ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums pret Latviju, izcēla politiķis. Karavīrs sargā savu valsti ar savu gatavību ziedot dzīvību valsts brīvības vārdā, skolotājs — lai nodotu savas zināšanas nākamajai paaudzei, mediķi — glābjot cilvēku dzīvības, uzņēmēji — godprātīgi maksājot nodokļus un attīstot Latvijas ekonomiku, zemnieki — kopjot Latvijas zemi un gādājot par pārtikas drošību, un vecāki — audzinot bērnus par Latvijas patriotiem, uzskaitīja Kulbergs.

Viņš kā triju bērnu tēvs skaidri apzinoties, ka valsts sākas ar bērniem — ar to, vai viņi zina savu vēsturi un izjūt piederību Latvijai, vai viņi šeit redz iespēju mācīties, strādāt un audzināt savus bērnus.

Premjers uzsvēra, ka stipras ģimenes ir Latvijas turpinājums. «Šodien katram valsts lēmumam, katram publiski iztērētajam eiro jākalpo vienam mērķim — drošai, stiprai un turīgai Latvijai,» pauda Kulbergs. Pēc viņa domām, deputātu un valdības pienākums ir stiprināt valsts aizsardzību, iekšējo drošību, kā arī veidot ekonomiku, kas spēj finansēt drošību un dot cilvēkiem pārliecību par rītdienu.

Viņš arī pauda, ka demokrātija ir spēja un māka dzirdēt vienam otru arī tad, kad puses viena otrai nepiekrīt, un strīdēties, «nesagraujot kopīgo māju». «Tā ir brīva prese, neatkarīgas tiesas, godīga valsts pārvalde un atbildīgi pilsoņi,» teica Kulbergs, uzsverot, ka tieši šāda izvēle tika izdarīta 1991. gada 21. augustā.

«Valstiskums, pirmkārt, ir katra šeit klātesošā attieksme pret Latviju un tās cilvēkiem. Vai godprātīgi un no sirds darām savu darbu, vai spējam nolikt kopējo labumu augstāk par īslaicīgu izdevīgumu, godīgi atzīt arī savas kļūdas un spert nākamo soli, lai šīs kļūdas neatkārtotos. Mūsu pienākums ir katru dienu ar savu darbu apliecināt savu mīlestību mūsu valstij,» deputātus uzrunāja premjers.

Viņš arī uzsvēra, ka Latvija nevar pastāvēt, ja nebūs vienots mērķis — veidot stipru un vienotu valsti. Tas, pēc Kulberga paustā, ir Saeimas un valdības, kā arī ikviena Latvijas pilsoņa uzdevums. «Pirms 35 gadiem šajā dienā tika pateikts visai pasaulei — Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika. Mūsu uzdevums ir apliecināt, ka Latvija bija, Latvija ir un Latvija būs. Lolosim, kopsim un sargāsim mūsu Latviju, lai arī nākamās paaudzes varētu pulcēties tieši šajā namā un ar pateicību sacīt — viņi nosargāja mūsu Latviju!» uzrunas nobeigumā sacīja Kulbergs.

Jau vēstīts, ka 1991. gada 21. augustā Latvijas Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu «Par Latvijas Republikas valstisko statusu». Tādējādi tika atcelts pārejas periods un noslēgta neatkarības atjaunošana de facto. Augstākās padomes deputāti šo likumu pieņēma par spīti Doma laukumā rūcošām okupantu bruņumašīnām un virs parlamenta ēkas riņķojošam armijas helikopteram.

21. augusts ir datums, kas Latvijai atnesa faktisko neatkarību, aizsāka valsts neatkarības reālas atjaunošanas ceļu, atjaunoja Satversmi un nošķīra Latvijas tiesību telpu no PSRS, norāda parlamentā.