Kariņš: Nākamā gada budžets stiprinās valsts konkurētspēju, taisnīgumu un krietni uzlabos sociālās garantijas

Prezentējot 2021.gada valsts budžeta projektu, premjers atzina, ka piedāvātais budžeta projekts ir ar ievērojamu deficītu, vienlaikus uzsverot, ka to plānots ik gadu samazināt, 2022.gadā to plānojot zemāku nekā to paredz Māstrihtas kritēriji. «Plānojam pakāpeniski samazināt deficītu, vienlaikus nesašaurinot tēriņus,» pauda politiķis.

Kariņš uzsvēra, ka viens no būtiskākajiem budžeta izstrādes kritērijiem esot bijis nepieciešamība domāt par valsts konkurētspēju. «Skatījāmies uz nodokļu likmēm, secinot, ka darba nodokļu likme bijusi visnekonkurētspējīgākā, tāpēc plānots tās samazinājums. Darba nodokļu sloga samazinājums ļaus mu,ms veicināt valsts konkurētspēju,» uzskata premjers.

«Otrs jēdziens, kas budžetā ir ļoti spēcīgs, ir taisnīgums un tā stiprināšana,» apgalvoja Kariņš, uzsverot, ka no 1.janvāra minimālā alga pieaugs no 430 uz 500 eiro, «kas norāda uz to, ka lēmumi, ko pieņemam vidējā termiņa, arī pildām», piebilstot, ka tā ir laba ziņa darba ņēmējiem, kas strādā par minimālo algu.

Valdība Saeimai arī piedāvā pilnu mediķu algu celšanas projektu, kas ir «kā burts burtā nosaka likums», tam paredzot 183 miljonus eiro. «Plānojam arī pilnu pedagogu algu pieaugumu, kam vajag vairāk nekā 40 miljonus eiro,» teica Kariņš, atgādinot, ka jāpilda arī Satversmes tiesas lēmumi.

«Apstākļos, kad ir pandēmija un ekonomija gāja uz leju, piedāvājam budžetu, kas ir ar papildu ieguldījumiem ap 300 miljoniem eiro, kas atbilst pamattēzei, ka ar budžeta starpniecību jāpalīdz stimulēt ekonomiku,» sacīja Kariņš.

Politiķa skatījumā, Covid-19 krīzes laikā pavasarī «ļoti krasi visa sabiedrība redzēja», ka valstī ir sociālā nevienlīdzība un netaisnība. Tāpēc valdība esot meklējusi veidus, kā palīdzēt šiem cilvēkiem, kuri, maksājot nodokļus alternatīvajos to režīmos, nebija sociāli aizsargāti. «Lai šo labotu, no 1.jūlija mēs ieviesīsim minimālo sociālo nodokli, kas ies roku rokā ar alternatīvo režīmu pakāpenisko vienkāršošanu,» teica politiķis.

«Pandēmijas apstākļos piedāvājam tomēr turpināt ieguldīt. Plānojam budžeta deficītu. Tomēr šāds budžets stiprinās valsts konkurētspēju, taisnīgumu un krietni uzlabo sociālās garantijas visiem strādājušajiem,» ir pārliecināts premjers.

Kā ziņots, Saeima izskatīšanai parlamenta komisijās nodevusi likumprojektu par 2021.gada valsts budžetu, nākamajā gadā valstī plānojot tērēt 10,76 miljardus eiro. Nākamajā gadā plānoti ieņēmumi 9,58 miljardu eiro apmērā.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze 2021.gadam ir 30,02 miljardi eiro, savukārt nākamgad pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts ir 3,9% no IKP. Maksimālais valsts parāds nākamā gada beigās nominālvērtībās iezīmēts 14,44 miljardu eiro.