Iekšlietu ministrs atkārtoti rosina Covid-19 dēļ tomēr neierobežot skaistumkopšanu un ēdināšanu

Vēstulē valdībai ministrs norādījis, ka piekrīt papildus epidemioloģiskās drošības instrumentam, kas mērķtiecīgi vērsts uz riska objektu ierobežošanu, tomēr viņš rosinājis pārskatīt un veikt atsevišķus grozījumus Ministru kabineta 6.novembra rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, izslēdzot no saraksta skaistumkopšanas un ēdināšanas nozares komersantus.

Pēc ministra paustā, eksperti ir norādījuši, ka ierobežojumiem jābūt mērķtiecīgiem, efektīviem, zinātniski pamatotiem, loģiskiem un balstītiem uz datiem par infekcijas cēloņiem. Viņa ieskatā, nebūtu lietderīgi apturēt ekonomisko aktivitāti veselām tautsaimniecības nozarēm, it sevišķi pašnodarbinātām personām, kas, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, nav galvenie infekcijas izplatības avoti.

Ģirģens atzīmēja, ka ierobežojumi, kas nav mērķēti, noved ekonomiski aktīvos cilvēkus ēnu sektorā un tiek panākts pretējais — nekontrolēta infekcijas izplatīšanās. Ministrs atsaucās uz novērojumiem, kas rāda, ka vairums iedzīvotāju, palikuši bez iztikas līdzekļiem, nevar izpildīt uzņemtās saistības. Savukārt sabiedrībā aug neapmierinātība, bet pakalpojumi tiek sniegti ēnu ekonomikas sektorā, neveicot grāmatvedības uzskaiti, nemaksājot nodokļus un neievērojot likumā noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības, kas paredz klientu uzskaiti.

«Vērojamas tādas blaknes kā vardarbība ģimenē, mantiskie noziegumi, pašnāvību un psihoemocionālās veselības riski. Ekonomiski aktīvo cilvēku aiziešana pagrīdē vēl vairāk apgrūtinās epidemioloģiskās izmeklēšanas iespējas,» uzsvēra ministrs, norādot, ka saskaņā ar SPKC sniegto informāciju, patlaban galvenās inficēšanās vietas ir mājsaimniecības, darba vietas un izglītības iestādes.

Balstoties uz SPKC sniegto informāciju, ministrs pauž uzskatu, ka nav pamata aizliegt un ierobežot attiecīgo komercdarbības veidu, jo gan skaistumkopšanas, gan ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums ievērot noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, un, Ģirģena ieskatā, rīkojums ir attiecīgi precizējams.

Kā liecina «Firmas.lv» informācija, vienā no Ģirģena aizstāvētajām nozarēm — ēdināšanas biznesā — darbojas viņa māte Elza Ģirģena, kurai pieder ēdināšanas uzņēmums «Krustpils ceļavējš 3».

Iekšlietu ministrs arī norāda, ka valdība ir saņēmusi Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) 5.novembra vēstuli, kurā izteikts lūgums paredzēt samērīgus un nediskriminējošus ierobežojumus un aizliegumus uzņēmējiem. Ģirģens uzsvēra — ja nosaka šādus aizliegumus un ierobežojumus, tad tie ir pienācīgā apjomā kompensējami ar valsts atbalsta mehānismu.

Pēc iekšlietu ministra paustā, LDDK vērsusi uzmanību, ka noteikto ierobežojumu un aizliegumu dēļ būtiski ir ietekmēta uzņēmējdarbība visās jomās un tas rada bezdarbu. Ģirģens norādīja uz pastāvošiem riskiem, ka atbalsta mehānismi var nebūt visaptveroši un var nesasniegt visas personas, kuras tiešā veidā skar valdības pieņemtie komercdarbības ierobežojumi ārkārtējās situācijas kontekstā.

LETA jau rakstīja, ka 6.novembrī, valdībai lemjot par ārkārtējās situācijas ieviešanu, Ģirģens aicināja neierobežot komercdarbības darba laiku un konkrētus komercdarbības veidus. Tā vietā viņš ieteica noteikt, ka pakalpojuma sniedzējam aizliegts sniegt pakalpojumu personai, kas ignorē epidemioloģiskās drošības prasības.

Kā ziņots, Covid-19 ierobežošanai līdz 6.decembrim Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija un uz tās laiku visā valstī ir aizliegti pasākumi, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu.

Valdības lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu paredz, ka uz četrām nedēļām Latvijā būs aizliegta izklaides pakalpojumu sniegšana bāros, naktsklubos, diskotēkās, akvaparkos, pirtīs, SPA, slidotavās, spēļu zālēs, bērnu viesību organizēšanas vietās, izklaides un atrakciju centros, batutu parkos, bērnu rotaļu istabās, bērnu pieskatīšanas istabās. Minētais aizliegums neattieksies uz atpūtu dabas takās.

Tāpat valdība lēma uz laiku aizliegt skaistumkopšanas, pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumus, izņemot friziera pakalpojumus. Friziera pakalpojumu sniedzējam uzlikts pienākums nodrošināt, ka pakalpojumi tiek sniegt tikai pēc iepriekšēja pieraksta, vienam apmeklētājam ir paredzēti vismaz desmit kvadrātmetri no apmeklētājiem pieejamās telpu platības.