Eksperts: AS, NA un ZZS mazākuma valdība ar LPV atbalstu būtu izdevīga «Jaunajai vienotībai»

Ikstens teica, ka premjera amata kandidātam Andrim Kulbergam (AS) ir dota iespēja un potenciālās valdības aprises pašreiz ir puslīdz skaidri iezīmējušās. Viens variants ir koalīcija starp AS, NA, ZZS un JV, otrs variants ir mazākuma valdība vai kāda kombinācija, kur NA aizstāj partija «Progresīvie».

«Pašreiz ir grūti spriest par to, vai Kulbergam izdosies vai neizdosies izveidot valdību. Tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. Cita starpā arī no tā, kādā veidā viņš un AS kopumā vedīs sarunas un kā notiks koalīcijas veidošana,» teica Ikstens, skaidrojot, ka vienā variantā var būt, ka koalīcija tiek veidota «pavisam klusiņām» un pēc desmit dienām attopamies, ka «nesanāca», piemēram, domstarpību par amatiem dēļ.

Savukārt otrs variants ir skaidri iezīmēti valdības darbības principi. Kā skaidroja Ikstens, daļu no tiem jau minēja gan Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, gan Kulbergs — drošība, vēlēšanas un budžets.

«Tas ir labs iesākums. Ja, piemēram, notiek sarunas un AS veiksmīgi apiet JV izmestos slazdus par cilvēktiesībām, kas acīmredzot ir mājiens par Stambulas konvenciju, tad koalīcijas izveide ir visnotaļ iespējama,» teica Ikstens, norādot, ka valdības izveide varētu būt iespējama, ja būs skaidri nodefinētas prioritātes un ja partijas spēs vienoties par ministru portfeļu sadalījumu.

Kā vēl vienu diskusiju jautājumu Ikstens minēja, vai partijas vienojas palikt pie 15 ministru portfeļiem vai atgriezties pie 14, likvidējot Klimata un enerģētikas ministriju (KEM). Politologs teica, ka, viņaprāt, pašreiz likvidēt KEM nebūtu saprātīgi, jo laika nav daudz un jebkura reorganizācija prasīs daudz. «Ļoti iespējams, ir jāsakož zobi un jānostrādā līdz vēlēšanām, kā ir, un tad jau jādomā, vai ir vai nav reorganizācija nepieciešama,» teica Ikstens, piebilstot, ka no līdzekļu taupīšanas viedokļa viena ministra likvidēšana dotu kaut kādu ietaupījumu.

Jautāts, vai pastāv variants, ka AS, NA un ZZS nolemj virzīt balsojumam mazākuma valdību, ņemot vērā, ka LPV ir solījusi tādu veidojumu atbalstīt, Ikstens norādīja, ka «tas nebūtu tālredzīgs solis.»

Politologs skaidroja, ka mazākuma valdībām, lai tās darbinātu, vajag ļoti nopietnu koordināciju starp valdību un Saeimu un tās frakcijām. Turklāt Latvijā mazākuma valdības pamatā ir bijušas līdz brīdim, kad iestājāmies Eiropas Savienībā (ES).

Turklāt šādā scenārijā JV kļūtu par klasisku opozīcijas partiju un nebūtu iesaistīta radīto «ugunsgrēku» dzēšanā. Tas no JV skatpunkta ir ļoti labs risinājums, bet no pārējo konkurentu viedokļa tas nebūtu pārāk labs risinājums, atzina eksperts.

Jau ziņots, ka Rinkēvičs jaunās valdības izveidi nolēmis uzticēt AS līderim Kulbergam.

Rinkēvičs no Kulberga sagaida ziņojumu par būtisku progresu līdz 25. maijam. Ar to tiek saprastas konkrētas koalīcijas aprises, atbildības jomu sadalījums starp partijām un valdības deklarācijas uzmetums.

Prezidents pateicās politiskajām partijām par atklātām, godīgām un konstruktīvām sarunām, uzsverot, ka vērojama plaša vienprātība un vēlme strādāt. Tas, pēc Rinkēviča teiktā, dod pamatu uzskatīt, ka ir iespējams izveidot lemtspējīgu un rīcībspējīgu valdību ar Saeimas atbalstu, lai gan process nebūs viegls, ņemot vērā līdzšinējo saspringto politisko retoriku.

JV paudusi, ka ir gatava cieņpilnai sarunai ar Kulbergu. Partija sagaida kandidāta redzējumu par prioritātēm un darāmajiem darbiem, kā arī iespējām cieņpilnai sadarbībai.

Arī ZZS gaida konkrētu piedāvājumu no Kulberga par jaunās valdības veidošanu, lai varētu ar to detalizēti iepazīties.

Tikmēr «Progresīvie» norādījuši, ka gaidīs uzaicinājumu uz sarunām no Kulberga. Sarunas gaitā partijai būs svarīgi dzirdēt redzējumu par «Progresīvajiem» svarīgiem jautājumiem.

Savukārt LPV uzsvērusi, ka varētu atbalstīt valdību, kurā apvienotos NA, ZZS un AS. LPV noteikti neatbalstīs tādu valdību, kurā strādātu JV un «Progresīvie». Ar ZZS esamību jaunajā koalīcijā LPV gan nebūtu problēmu, aģentūrai LETA pauda LPV frakcijas vadītāja Linda Liepiņa.

NA frakcijā pašlaik ir 12 deputāti, AS — 13, bet ZZS — oficiāli 16, tomēr partija rēķinoties ar 18 balsīm, tātad bez ceturtā partnera vairākumu nodrošināt nav iespējams. Iepriekš Saeimā bijuši arī balsojumi, kur šī trijotne balsojusi kopā ar LPV, šādos gadījumos pamatā «Progresīvajiem» veltot kritiku ZZS par nebalsošanu kopā ar līdzšinējo koalīciju. LPV Saeimā ir astoņi deputāti, bet viņus atbalsta arī daži neatkarīgie deputāti.

Tāpat vēstīts, ka konflikti līdzšinējā koalīcijā saasinājās 10. maijā pēc Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) lēmuma pieprasīt aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) demisiju saistībā ar dronu incidentiem Latgalē.

Dažas dienas vēlāk, 13. maijā, «Progresīvie» aicināja prezidentu sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi, uzskatot, ka valdība ir zaudējusi rīcībspēju.

Savukārt nākamajā dienā Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) paziņoja par demisiju un pirms tam no amata atbrīvoja zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS).

Pēcāk iniciatīvu jaunas valdības veidošanai uzņēmās NA, ZZS un AS, apsverot arī citu partneru iesaisti, tostarp JV.