Viņa skaidro, ka situācija darba tirgū joprojām ir stabila — šā gada otrajā ceturksnī bezdarba līmenis būtiski nemainījās, sasniedzot 7%, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā ceturksni iepriekš, bet nedaudz vairāk nekā pirms gada.
Neraugoties uz nenoteiktību ārējā ekonomiskajā vidē, darbaspēka pieprasījums Latvijā saglabājies pietiekams, lai nodarbinātība pieaugtu. Iepriekš ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem ienākot vai atgriežoties darba tirgū, nodarbinātības līmenis gada laikā nedaudz palielinājies.
Opmane norāda, ka atsevišķi ekonomikas rādītāji, tostarp spēcīga apstrādes rūpniecības izaugsme, liecina par ekonomiskās aktivitātes pakāpenisku atjaunošanos, kas rada labvēlīgākus apstākļus nodarbinātības pieaugumam.
Vienlaikus viens no faktoriem, kas ierobežojot bezdarba pieaugumu, ir darbaspēka piedāvājums, kas Latvijā būtiski nepalielinās. Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes kāpums tikai daļēji kompensē sabiedrības novecošanās tendences, bet arī migrācijas ietekmē būtiskas darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita izmaiņas nav vērojamas, skaidro ekonomiste.
Tādējādi pat mērenas ekonomiskās izaugsmes apstākļos uzņēmumiem saglabājas nepieciešamība pēc darbiniekiem. Arī uzņēmumu aptaujas liecina, ka nozīmīga daļa uzņēmēju, īpaši rūpniecībā, darbaspēka trūkumu uzskata par būtisku ražošanu ierobežojošu faktoru.
Komentējot pēdējā laikā izskanējušās ziņas par kolektīvo atlaišanu atsevišķos uzņēmumos, galvenokārt Latgalē, Opmane norāda, ka tās pašas par sevi neliecina par ekonomikas vājumu. Uzņēmumu lēmumu iemesli ir dažādi, tostarp darbības pārkārtošana un efektivitātes palielināšana, turklāt plānotā kolektīvā atlaišana skartu salīdzinoši nelielu daļu no reģionā nodarbinātajiem.
Ekonomiste atzīmē, ka Latgalē reģistrēto bezdarbnieku skaita dinamika pagaidām neliecina par situācijas pasliktināšanos. Jūlijā reģistrēto bezdarbnieku skaits reģionā bija gandrīz par 1000 mazāks nekā gada sākumā un par vairāk nekā 600 mazāks nekā pagājušā gada jūlijā.
Opmane uzsver, ka, lai gan kolektīvā atlaišana cilvēkiem ir sociāli sāpīga, iepriekš nodarbinātajiem kopumā ir lielākas iespējas atrast citu darbu un bezdarba periodu pārvarēt salīdzinoši ātri. Vienlaikus Latgalē bezdarba līmenis ilgstoši bijis būtiski augstāks nekā citviet Latvijā.
Jau ziņots, ka šī gada otrajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 885 500 jeb 65,1% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Gada laikā nodarbinātības līmenis šajā vecuma grupā nedaudz palielinājies. Datos redzams pieaugums arī jauniešu un senioru nodarbinātības līmenim, būtiski palielinājies arī blakusdarbā nodarbināto skaits. Savukārt bezdarba līmenis Latvijā otrajā ceturksnī bija 7%.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.