Ekonometriskais modelis pret reālo tirgu

“KP veiktā analīze liecina, ka 95. markas benzīna un dīzeļdegvielas cenu pieaugumu galvenokārt noteica straujs degvielas iepirkuma cenu kāpums starptautiskajos tirgos. Iegūtā informācija neliecina, ka cenu pieaugumu būtu izraisījusi būtiska mazumtirgotāju uzcenojuma palielināšana.”

Tas atbilst patiesībai arī tad, ja ņem vērā Konkurences padomes pieprasīto datu apjomu un struktūru šīs analīzes veikšanai, un citāds secinājums nevarēja būt, jo tas sakrīt ar reālo situāciju.

Tomēr daļa mediju un komentētāju pievērsa uzmanību citam secinājumam:

“KP secināja, ka visā akcīzes nodokļa samazinājuma periodā dīzeļdegvielas pilona cenas nodokļa samazinājuma rezultātā bija vidēji par 4,95 centiem litrā zemākas nekā tās būtu tad, ja akcīzes nodokļa samazinājums nebūtu ieviests. Tas atbilst aptuveni 58 % pārnesei no akcīzes nodokļa samazinājuma uz gala patērētāju cenām…”

Tomēr jāņem vērā, ka runa ir par ekonometrisko modelēšanu, nevis par reālo situāciju. Konkurences padomes izmantotajam modelim ir fundamentāli pieņēmumi, kuri varēja būtiski izkropļot rezultātus:

1. Fiksētās gaidītās vērtības kļūda (8,6 centi) un mainīgā Platts cena

Pieņēmums, ka cenai jākrītas tieši par fiksētu apmēru (8,6 centi, ieskaitot PVN), ignorē cenu veidošanās mehānismu. Akcīze ir absolūts lielums (fiksēts eiro skaits par 1000 litriem), taču nodokļu daļa gala cenā pastāvīgi mainās dolāra kursa un Platts kotējumu svārstību dēļ.
Ārējo faktoru ietekme. Laikā no marta līdz jūnijam pasaules naftas un naftas produktu (Platts) kotējumi ģeopolitisko satricinājumu dēļ strauji svārstījās, tāpēc mazumtirdzniecības cena degvielas kolonnā konkrētā brīdī varēja pieaugt vēl vairāk un līdz ar to būtiski novirzīties no nedēļas vidējās vērtības, kuru izmantoja KP analītiķi. KP modelis mēģina kontrolēt cenas ar regresijas palīdzību, taču pats lineārais pieņēmums par 8,6 centu “tīro pārnesi” augstas izejvielu tirgu volatilitātes apstākļos var dot novirzītus rezultātus. Ja tirgus auga, tad 42% no cenu samazinājuma, kas nebija saņemts (KP vērtējums par 58% pārnesi uz klientiem), varēja izraisīt nevis pārdevēju “alkatība”, bet tas, ka Platts kotējumu pieaugums vienkārši “apēda” akcīzes samazinājuma efektu.
2. Datu agregācijas problēma (nedēļas cikls pretstatā iekšdienas svārstībām)

Degvielas cenas uz DUS kolonnām var visu nedēļu palikt stabilas, taču tās var arī būtiski mainīties vairākas reizes nedēļā vai pat vairākas reizes dienā atkarībā no cenu kara starp tīkliem, biržas kotējumu lēcieniem, loģistikas, krājumiem un vēl vairākiem citiem faktoriem. Datu agregācija līdz nedēļas līmenim samazina informācijas precizitāti, tāpēc modeļa secinājumi var būt vidējošanas matemātisks artefakts, nevis reāla tirgus uzvedība.
3. Citas modeļa metodoloģiskās nepilnības:

Atlaižu un lojalitātes programmu neievērtēšana. Tas ir būtisks modeļa trūkums. Tikai kolonnas cenu (“cenas bez atlaidēm”) analīze samazina reālo priekšstatu par to, cik lielā mērā nodokļa atvieglojums tiek pārnests uz patērētājiem.
Jautājumi par Synthetic Difference-in-Differences metodi. Citu ES valstu datu izmantošana sintētiskajai kontrolei ir laba iecere, taču Latvijas tirgum atrast ideālu analogu 2026. gada pavasara satricinājumu periodā ir grūti. Citas valsts vai tirgus mazumtirdzniecības cenas iekļaušana kontroles mainīgajā prasa stingru salīdzināmības priekšnosacījuma izpildi, jo kaimiņvalstu loģistikas struktūra, krājumi un vietējā konkurence varēja būtiski atšķirties.
Biokomponentes ietekme. Pagaidu akcīzes samazinājums dīzeļdegvielai laika ziņā sakrita ar dīzeļdegvielas ar obligāto biokomponenti pārdošanas sākumu. Nav skaidrs, vai šis konkrētais modelis ņēma vērā šo faktu. Tas ir ļoti svarīgi, jo pēc kaujas darbību sākuma Irānā būtiski svārstījās ne tikai pasaules dīzeļdegvielas cenas, bet arī parastās dīzeļdegvielas un biodegvielas cenu attiecība. Piemēram, 1. aprīlī Platts kotējumi dīzeļdegvielai un biokomponentei RME (FAME-10 (RED)) bija aptuveni vienādi. Salīdzinājumam, cita biokomponente, HVO, tolaik bija dārgāka par dīzeļdegvielu nedaudz vairāk nekā divas reizes. 1. jūnijā biokomponente RME jau maksāja ievērojami vairāk, par vairāk nekā 40%, bet HVO bija 2,5 reizes dārgāka nekā dīzeļdegviela.
Blīvuma un faktiskās izsniegšanas temperatūras ietekme. Akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai un benzīnam tiek aprēķināts no standarta blīvuma pie 15 °C, nevis no faktiskā blīvuma pie reālās temperatūras mērīšanas brīdī. Tomēr dīzeļdegvielas litra cenas starpība var būt ievērojama, mainoties faktiskajai temperatūrai, sevišķi ņemot vērā KP analīzē aplūkoto laika periodu.
Papildus iepriekš minētajiem faktoriem KP analīzē nav ņemts vērā straujais pieprasītā kapitāla apjoma pieaugums degvielas mazumtirdzniecības nodrošināšanai. Lai degvielu pārdotu, tā vispirms jāiepērk. Ja februārī vidējais Platts kotējums bija apmēram 715 USD/t, tad aprīļa sākumā tas jau pārsniedza 1600 dolārus par tonnu. Tas nozīmē, ka DUS degvielas pārdošanai bija nepieciešams 2,2 reizes vairāk kapitāla nekā mēnesi iepriekš. Tādējādi strauji pieauga šī uzņēmējdarbības veida finansēšanas izmaksas, kas arī jāņem vērā, aprēķinot un salīdzinot degvielas mazumtirdzniecības rentabilitāti.

Neraugoties uz iepriekš aprakstītajiem pieņēmumiem metodoloģijā, KP ziņojums apstiprina, ka degvielas mazumtirdzniecība Latvijā joprojām ir zemas rentabilitātes nozare, kurā cenu veidošanos vietējā tirgū galvenokārt nosaka pasaules naftas produktu cenu svārstības.

Alekseijs Švedovs

Stratēģijas vadītājs

AS OLEREX / KOOL Latvija SIA